Latvijas - Igaunijas sieviešu čempionāta Novembra spēlētāja - Daina Lazdeniece

Vai novembris bijis īpašs mēnesis?

Novembris man ir īpašs mēnesis pirmkārt ar to, ka novembrī ir dzimis mans dēls. Tas ir vistumšākais gada mēnesis, un tādā laikā ir jūtams gaismas un enerģijas trūkums - gribas vairāk gulēt, nekā darboties. Bet, acīmredzot, mani vasaras treniņu darba augļi visspilgtāk atspoguļojušies tieši novembrī.

Kura spēle bijusi vislabākā, kura visgrūtākā?

Tās visas ir bijušas vienas no labākajām manā karjerā. Pēdējā spēlē ar Cēsu komandu pirmajā puslaikā visas spēlējām labi, pārliecināti un ātri, taču diemžēl, visas spēles garumā tādu spēles līmeni saglabāt nemācējām. Visgrūtākā spēle šosezon bija pati pirmā pret  Tallinas Eclex, jo bija jūtams pretinieču spēka pārsvars visas spēles garumā. Lai arī pretinieces bija agresīvas un mūs nemaz nežēloja, man patika pret viņām spēlēt, jo sportisko niknumu var iegūt spēlējot tikai pret tādām komandām.

Vai kopīgs čempionāts ar Igaunijas komandām ir interesantāks par LSBL čempionātu?

Protams, ka tas ir interesantāks. Latvijā mēs viena otru jau labi pazīstam, katras komandas spēles stils jau ir zināms, savukārt Igaunijas komandas ienesušas  svarīgu niansi - spēlēt pret jebkuru komandu maksimāli kvalitatīvi, neņemot vērā tās statusu. Ar atsevišķām Igaunijas spēlētājām jau esam tikušās jaunatnes izlasēs, bet katru komandu kopumā nepazīstam, un arī ar pāris izspēlētām spēlēm tā pa īstam neiepazīsim. Tāpēc vēl kādu laiku apvienotais čempionāts būs vismaz par kripatiņu interesantāks kā LSBL.

RTU komanda pirmo apli jau pabeigusi ar septiņām uzvarām un četriem zaudējumiem. Pašas esat apmierinātas? 

Pagaidām veiksmīgi izdodas iztikt ar to spēlētāju resursu, kas šobrīd ir, taču tas nav viegli. Es melotu ja teiktu, ka mani absolūti neapmierina trenere izvēle, kas attiecas uz šīs sezonas komandas komplektāciju. Mēs katra no tā varam tiekai iegūt, bet diemžēl, ne visas to prot izmantot un "tērē" savu spēles laiku nelietderīgi, tāpēc dažām sanāk spēlēt pa 40 minūtēm katrā spēlē. Mums visām jāuzlabo sava fiziskā kondīcija, un tieši šobrīd tam ir piemērtos laiks, jo mums pirmais spēļu aplis ir noslēdzies.

Kādi ir pašas mērķi šosezon?

Mans personīgais mērķis ir noturēt savu šī brīža fizisko kondīciju visas sezonas garumā un uzlabot individuālo spēles kvalitāti. Basketbols nav visa mana dzīve, tāpēc, primāri man ir pašai justies labi, ko es panāku ar regulārām fiziskām aktivitātēm. Jo vairāk kustos, jo labāk jūtos.

Man ir četrus gadus vecs dēls, kuram jāvelta daudz uzmanības un mīlestības, tāpat arī jārūpējas, lai manai ģimenei vienmēr ir patīkami ienākt siltā, tīrā un mīļā mājā, it sevišķi tagad, kad tuvojas Ziemassvētki. Kad puikam bija divi gadi, sāku strādāt, bet pēc pusotra gada sapratu, ka biroja darbs nav priekš manis. Janvāri man sākas mācības sporta jomā, kurā redzu arī sevi strādājam. Pagaidām vēl mācos kultūras uzņēmējdarbību un nepilns mēnesis palicis līdz augstākās izglītības iegūšanai, tāpēc šobrīd daudz laika veltu bakalaura darba izstrādei. No rītiem trenējos individuāli, apmeklēju sporta zāli, padarbojos ar svariem. No aprīļa līdz pirmajam sniegam, katru rītu, gandrīz bez brīvdienām devos ikrīta skrējienā. Šobrīd, tas pietrūkst, par ko pati brīnos, jo jaunatnes gados skrēju ļoti nelabprāt. Basketbols ir dienas programmas pēdējais punkts, jo treniņi ir diezgan vēlu.  Un nav labāka veida, kā noņemt dienas laikā uzkrāto sriedzi, jo basketbola treniņos cenšos domāt tikai par basketbolu un  zālē savu dienas "bagāžu" cenšos neienest. Pat, ja dažreiz tas neizdodas, satiekot vienmēr pozītīvi noskaņotas komandas biedrenes un treneri, saprotu, ka mani darba dienu vakari pieder tikai basketbolam un citām lietām, tur nav vietas.