Facebook
GoogleRoberts Štelmahers: U18 izlases dēļ vairs nedomāju, ka dēls jāved trenēties uz ārzemēm
U18 izlases pirmā pieredze LBL 1.divīzijas turnīrā – izbraukumā Jelgavā 52:85 – nejaušam vērotājiem radīja iespaidu, ka šis „katls” jaunajiem būs par karstu. Vai patiesi tā? Šo jautājumu basket.lv uzdeva Robertam Štelmaheram, kurš nupat jau ticis galā ar pirmo sāls pudu jauniešu trenera amatā un svētdien Jelgavā no tribīnēm vēroja, kā U18 izlases sastāvā cīnās viņa dēls Edgars.
Mīnus 20 jau otrās ceturtdaļas sākumā... Vai lielā atšķirība meistarībā, pieredzē un fiziskajā briedumā jaunajiem basketbolistiem nenodarīs vairāk ļaunuma, nekā nesīs labumu?
Nedomāju, ka jaunie pievērsa īpašu uzmanību rezultātu tablo. Sākumā bija jūtams, ka puikas sanervozējušies, katrs meklēja savu vietu laukumā un komandas spēlē. Pretinieki tomēr bija ne tikai pieaugušāki, bet arī labāk saspēlējušies. Izlasei treniņi sākās tikai pirms divām nedēļām, visiem tā ir jauna pieredze – divi treniņi dienā, lielāka slodze, savādāki vingrinājumi. Varbūt puikas vēl nav apraduši. Bet darbs jau tikai sākas.
Uz priekšu būs labāk?
Puikas ies un cīnīsies – cik sanāks, tik sanāks. Varbūt citām LBL komandām spēles ar jaunajiem nebūs pašas interesantākās, bet Latvijas basketbola nākotnes vārdā tas upuris nemaz nebūs tik liels.
Vai zaudējumi ar lielu rezultāta starpību jauniešiem nevar radīt negatīvas psiholoģiskas sekas?
Noteikti nē. Gan jau treneri palīdz reāli novērtēt situāciju un arī puiši paši redz, cik daudz un kas viņiem vēl jāizdara, lai spēlētu pieaugušo līmenī. Tā ir ļoti laba skola un, kad kaut kas sāks izdoties, būs arī gandarījuma brīži. Jau pirmajā spēlē bija labas epizodes.
Tātad ideja par U18 komandas spēlēšanu LBL1, tavuprāt, ir pamatota?
Noteikti! Varbūt tas ir pārdrošs plāns, bet, redzot, kas Latvijā pēdējos gados notiek ar jaunajiem spēlētājiem, ir skaidrs, ka kaut kas ir jādara, jāmaina. Neko nedarot, nekas neuzlabosies. Uz pašreizējiem rezultātiem jāpiever acis, taču ilgtermiņā noteikti varēs novērtēt, kā jaunie būs progresējuši.
Cik atceros, tu pats 17 gados LBL1 izskatījies konkurētspējīgāks, nekā tagadējie juniori...
Man arī tā šķiet, bet – mums komandā bija arī daži pieredzējušāki spēlētāji un tad jaunajiem spēlēt ir vieglāk. Tagad U18 izlasē visi ir vienlīdz jauni un nepieredzējuši. Pašiem būs jāsadala lomas laukumā un arī ģērbtuvē, pašiem jāiemācās tikt galā ar pretinieku spiedienu. Viegli tas nebūs, bet – profesionālajā basketbolā nekas nav un nebūs viegli.
Puiši tagad trenējas divreiz dienā, vienu nodarbību aizvadot pirms skolas. Vaicāšu nevis kā trenerim, bet kā tēvam – vai slodze nebūs par lielu?
Kā tēvam man tieši ir prieks, ka Edgaram beidzot treniņi būs divreiz dienā. Viens individuālās meistarības slīpēšanai, otrs – kopā ar komandu. Labi, ka tāda iespēja beidzot pavērusies Rīgā un esmu ļoti apmierināts, ka man nav jādomā kādi citi varianti un puika jāved kaut kur prom, lai varētu nopietni trenēties. Tādu iespēju apsvēru, jo šajā vecumā laiku zaudēt nedrīkst.
U18 izlases dalībniekiem jāsadala spēkus un uzmanību starp vairākām komandām – Jaunatnes līga arī LBL2. Kā sadalīt prioritātes?
Svarīgākie ir U18 izlases plāni, pārējais nāk pakārtoti. Protams, ļoti svarīga ir komunikācija starp treneriem, lai nepieļautu pārslodzi. Un esmu pārliecināts, ka šajā vecumā kvalitatīvs treniņprocess ir daudz svarīgāks par spēlēm.
Guntis Keisels
+3 [+] [-]