Galvanovskis: talanti ir, taču viņus jāattīsta

LBL esat izvirzījušies otrajā vietā no augšas, toties Baltijas līgā esat otrie no apakšas. Vai šī statistika objektīvi norāda uz līmeņu starpību starp turnīriem?

Starpība ir, tomēr ne tik milzīga. Jāņem vērā ne tikai meistarības, bet arī veiksmes faktors. Abās līgās mums bijis daudz līdzīgu spēļu, taču sagadījies tā, ka vismaz trijos LBL mačos – abos ar Zemgali un pirmajā spēlē ar Baronu – galotnē izdevās uzvarēt situācijās, kurās varējām arī zaudēt. Savukārt vairākās BBL spēlēs – ar Šauļiem, ar Dolphins – izlaidām uzvaru no rokām.

Kurš turnīrs klubam šķiet svarīgāks?

Abi ir svarīgi! Spēles nešķirojam, visām gatavojamies ļoti nopietni. Iespējams, tieši augsta koncentrēšanās pakāpe pagaidām pasargājusi no neveiksmēm LBL. Režīms ir skarbs, taču ar LBL spēlēm tik un tā mums nepietiktu..

Kā esi apmierināts ar komandas snieguma kvalitātes dinamiku?

Vakar (uzvarētajā mačā ar Baronu) jau izskatāmies gluži labi... Šķiet, saspēles vadītājs Mičels sāk saprast, kas ir Eiropas basketbols un ko no viņa gaidām. Viņš var gan pats iemest, gan izkārtot iespējas partneriem, stila ziņā atgādinot Holdenu. Ja pirmais numurs strādā, visa komandas spēle izskatās sakarīgāk.

Lauvusniegumu tikpat kā nav ietekmējusi rudens spēļu zvaigznes Mareka Jureviča aizbraukšana uz Itāliju...

Īstajā brīdī iesaistījām pieredzējušo Raimondu Vaikuli. Pēc spēles stila viņi ir līdzīgi – labs pustālais metiens, agresīvs caurgājiens. Plus aktīvāki kļuva citi, kuri iepriekš turējās ēnā. Protams, varētu vēlēties lielāku jaudu zem groziem, jo mūsu garie – Jurijs Aleksejevs, Našads Bērds, Jevgeņijs Kosuškins – patiesībā ir ceturtie numuri. LBL tas nesagādā problēmas, bet Baltijā kārtīgs centrs noderētu. Taču kluba iespējas nav bezgalīgas.

Vai neinteresējāties par iespēju dabūt Raiti Grafu?

Viņa aģenti meklē nopietnu līgumu, mēs varējām kļūt tikai par pagaidu variantu. Pat neizskatījām, lai lieki neraustītu sastāvu.

Cik strauji progresē Lauvu jaunie spēlētāji?

Treniņos visi strādā melnām mutēm, bet neiet tik ātri, cik gribētos pašiem un man. Pietrūkst stabilu tehnikas pamatu un arī taktiskās domāšanas. Dažu zaudējumu esam piedzīvojuši tieši tāpēc, ka pārlieku uzticējos jaunajiem. Taču citas iespējas nav – jāliek viņus iekšā komandas sistēmā un jācenšas labot, kas vēl labojams.

Pareizi iemācīt būtu vieglāk, nekā tagad kaut ko lauzt.

Protams, 18-20 gadu vecumā lauzt paradumus ir grūti, bet dažā gadījumā – pat neiespējami. Tāpēc klubā pamazām mēģināsim sakārtot arī jaunatnes grupu darbu. Lai jaunie tiktu sagatavoti kvalitatīvāk un viņus varētu iesaistīt lielās komandas darbā.

Kā klājas Eiropas U18 čempionāta medaļniekam Arnoldam Helmanim, kurš augustā smagi savainoja muguru?

Iet uz labo pusi. Pagaidām viņš Māra Bružika uzraudzībā trenējas individuāli, bet pēc Jaungada, ceru, varēs pilnvērtīgi iesaistīties komandas darbā.

Pesimisti apgalvo, ka Latvijas basketbolā talantu pieplūdums apsīcis. Vai piekrīti?

Ar skaļiem paziņojumiem nemētājos. Nedomāju, ka trūkst puišu ar labām dotībām, cits jautājums – kā tās tiek attīstītas. No mums, klubu treneriem, vien tas atkarīgs, Protams, arī mums jādomā par kvalifikācijas celšanu. Labi, ka (Mārtiņš) Zībarts aktīvi ķeras klāt treneru komisijas atdzīvināšanai. Ir labas idejas, kaut kas jādara, lai situāciju uzlabotu.

Kuri citu komandu jaunie spēlētāji sezonas pirmajā pusē iekrituši acīs?

Nav tā, ka kāds izcils talants pēkšņi būtu nokritis no Mēness, bet dažus iepriekš īsti nenovērtētus puišus esmu manījis Turībā. Vairāki perspektīvi spēlētāji ir Valmierā Plus, protams, U-18 izlases līderi – Dāvis Bertāns, Jānis Timma. Tiesa, no junioru zvaigznes statusa līdz kārtīgam pieaugušo basketbolu cīnītājam ir jāpārvar liela distance. Tiklīdz basketbols kļūst sarežģītāks, pat vistalantīgākajiem pietrūkst taktiskās izpratnes, arī fiziskās jaudas. Vēl daudz jāstrādā. Un jāizraugās pareizais attīstības ceļš. Lietuvā abi lielie klubi saslēdz līgumus ar desmitiem jauno talantu un tad izīrē viņus dažādām komandām – lai krāj spēļu praksi. Arī mēs labprāt noīrētu, piemēram, ventspilnieku Mārtiņu Meieru, kuram spēlēšana BBL, manuprāt, dotu vairāk, nekā līdzdalība LBL-2 turnīrā Ventspils augstskolas sastāvā.

Kādas būs Liepājas lauvuprioritātes sezonas otrajā pusē?

Kā līdz šim – cīnīties par uzvaru katrā spēlē. Baltijas līgā otrajā aplī jāsasprinst, lai nepaliktu pēdējās divās vietās un nebūtu jāpiedalās pārspēlēs. Līdzdalība šajā līgā tomēr ir ļoti svētīga. No otras puses, arī sestā vieta un izslēgšanas turnīrs nemaz nav neaizsniedzamā attālumā. 

Guntis Keisels