Aldaris LBL: zaudētājiem vēl ir tiesības uz pārsūdzību

BK „Valmiera” - „Jūrmala/Fēnikss” 72:82 (sērijā 1:2)

Bezmaksas padoms trenerim Zvirgzdiņam: ja reiz pirmo divu spēļu zvaigznes Aigara Šķēles palikšana malā beidzās ar komandas rezultatīvāko spēli sērijā, varbūt ir vērts pirms nākamās spēles nosēdināt malā arī, piemēram, Uģi Pineti – pārējie sametīs vēl vairāk...

Taču, ja atgriežamies pie nopietnā toņa, tad jāsecina, ka „Jūrmala/Fēnikss” trešajā mačā perfekti izmantoja bezzvaigžņu komandas priekšrocības un, mazliet pamainoties izpildītājiem, palika uzticīgi savam stilam. Pirmajā puslaikā gan radās iespaids, ka valmierieši atšifrējuši dažu tradicionālo sadarbību, toties otrajā puslaikā „Jūrmalai” pozicionālos uzbrukumos atkal cauri gāja gandrīz viss iecerētais (48 gūti punkti!). Savukārt aizsardzībā kustīgie jūrmalnieki prasmīgi noslēdza savu soda laukumu un piespieda mājiniekus lādēt no tālienes, turklāt ar lielu pārliecību aplasīja pēc nesekmīgajiem metieniem atlēkušās bumbas (pirmo reizi sērijā šajā elementā pārsvars bija jūrmalniekiem: 40-37). Panākuma recepte ir atrasta , tādā pašā garā jāturpina. Pēc iespējas, izmetot no galvām domas par nākamās spēles nozīmi.

Kāpēc „Valmieras” citkārt meistarīgajiem snaiperiem sezonas svarīgākajos mačos pazudusi precizitāte (Jānim Kaufmanim 1/4, Dāvim Gekam 0/4, Raimondam Gabrānam 0/3, komandai 3/23) – uz šo jautājumu atbildi varētu meklēt ilgi, bet laika patlaban nav. Tikvien kā nepilnas 48 stundas, kuru laikā jātiek skaidrībā par lomu sadalījumu (sestdien laukumā pabija 11 spēlētāji, bet optimālais piecnieks palika neatrasts), jāsakārto caurumainā aizsardzība un jātiek galā ar netīkamās situācijas rosinātajām individuālā un kolektīvā stresa pazīmēm.

Neteikšu, ka viss šis pasākumu komplekss nebūtu paveicams, tomēr automātiski prātā nākošās paralēles ar pērno izslēgšanas turnīru, kura laikā „Valmiera” atspēlējās gan pret „Universitāti”, gan „Baronu”, šoreiz automātiski vis nepiepildīsies. Cits noskaņojums pašiem, citi trumpji pretiniekiem... Bet – jo grūtāks eksāmens, jo lielāka cieņa, ja to izdodas nokārtot.

BK „Jēkabpils” – „Liepāja/Triobet  80:62 (sērijā 2:1)

Jau otro reizi pēc kārtas spēles gaitā iegūtais padsmit punktu pārsvars liepājniekiem laimi nenesa. Šoreiz izšķirošie notikumi risinājās otrajā ceturtdaļā, kad no viesu 36:24 (16.minūtē) līdz puslaika beigām palika tikai 39:37. Pēc lielā pārtraukuma „Liepāja/Triobet” turpināja spuroties, tomēr ar katru minūti auga sajūta, ka komandas cīņasgarā un pārliecībā kaut kas ir aizlūzis, katastrofāli ietekmējot darbību un vispupirms metienu precizitāti. Jēkabpilieši – īpaši Trojs Barnīss (26 punkti) un Rinalds Sirsniņš (19) – izskatījās daudz pārliecinošāk.

Pēdējo minūšu iespaidā ir liels kārdinājums nodomāt, ka izšķirošais lūzums sērijā jau noticis, tomēr statistika kārtējo reizi liek būt piesardzīga,. Trīspunktnieki 11/35 pret 6/22 – gan kvantitātei, gan kvalitātei sestdienas vakarā bija izšķiroša nozīme, taču neviens nevar garantēt, ka pirmdienas vakarā Liepājā aina būs līdzīga. Cita diena, cita zāle, cits noskaņojums un – arī cita ceļojuma pieredze, kas šajā pārī viesiem sola īpašu diskomfortu. Savukārt citos spēles elementos komandas turas līdzsvarā un, ja vien „Liepāja/Triobet” spēlētāji spēs izmest no galvām neauglīgās atmiņas par to, ka „varēja taču būt 2:0...” un koncentrēsies tam, lai būtu 2:2 , šajā sērijā vēl ir iespējami dažādi pavērsieni.

Guntis Keisels, basket.lv