Aldaris LBL ceturtdaļfināls: sākums vēl labāks, nekā gaidīts

Izslēgšanas turnīra sērijā līdz noteiktam uzvaru skaitam katra nākamā spēle sākas ar rezultātu 0:0, abas komandas nostādot šķietami pilnīgi līdzvērtīgās pozīcijās. Tomēr tikai šķietami, jo iepriekšējo spēļu „astes” neizbēgami velkas līdz – kā papildus motivācija vai iemantots mazvērtības komplekss; kā veiksmīgi atrasts iniciatīvas pavediens vai kaitinoši neatrisināms taktiskais rēbuss.

Sava pēcgarša būs arī abiem otrdien notikušajiem mačiem.

BK „Valmiera” – „Jūrmala/Fēnikss” 65:67 (sērijā 0:1)

Ir pamats domāt, ka pamatturnīra trešās vietas ieguvējus izšķirošā mača „Valmiera” – „Jēkabpils” laikā vēl vairāk par vidzemnieku uzticamākajiem faniem „Valmierai” uzvaru vēlēja „Jūrmala/Fēnikss” galvenais treneris Ainars Zvirzgdiņš. Protams, savtīgu iemeslu dēļ. Aukstasinīgs komandu spēku samēra izvērtējums teica priekšā, ka viņa vadītajiem LBL izslēgšanas turnīra debitantiem pret „Jēkabpili” izredžu nebūs daudz. Arī pret „Valmieru” jūrmalnieki nav un nebūs favorīti, bet...

Kurās basketbola niansēs pieredzējušais treneris saskatīja iespējas turēties pretī pērno bronzas ieguvēju pārspēkam un cik lielā mērā spēles plāns saskanēja ar reālajiem notikumiem laukumā –  to būs vērts Zvirgzdiņam pajautāt, kad sērija būs beigusies. Pagaidām aprobežošos ar dažiem vērojumiem/minējumiem.

Pirmais: jūrmalnieku sešu zaudējumu sērija pamatturnīra izskaņā bija sasniegusi cerēti efektu, iemidzinot pretinieku modrību, vienlaikus ne nieka nekaitējot pašu izslēgšanas turnīra debitantu pašapziņai. Katrā ziņā no pirmā nokdauna (9:22 – 8.minūtē) „Jūrmala/Fēnikss” atguvās pieredzējušai komandai raksturīgā mierā un visā mača gaitā kvalitatīvi sabalansēja emocijas (kur nu izslēgšanas turnīra nominālajiem pastarīšiem bez tām!) ar aukstasinību, izmantojot savas iespējas.

Otrais: par „Jūrmala/Fēnikss” problēmām „garajā galā”, kuras ieinteresēti un neitrāli eksperti pieminējuši visas sezonas garumā (un jo īpaši pēc Ervīna Jonāta iziešanas ierindas) šīs konkrētās spēles statistikā liecina tikai atlēkušo bumbu attiecība (38-29 „Valmieras” labā). Toties valmieriešu metienu statistika (divpunktnieki 20/36, trīspunktnieki 5/22, sodi 10/11) liek svārstīties starp divām versijām – vai nu favorīti varēja uzbrukt tikai tā, kā pretinieks ļāva, vai arī pašiem pietrūka prāta (pacietības, disciplīnas utt.) spēlēt tā, kā vajag, nevis tā, kā gribas vai šķiet ērtāk.

Trešais: pirms sešām dienām mačā ar „Jēkabpili” valmierieši pretiniekus „paņēma”, pirmkārt, ar sirdi – pašatdevi, enerģiju. Šoreiz gribēja ar klasi. Ļoti riskanta izvēle izslēgšanas spēlēm.

Patlaban Jūrmalā, visticamāk, ar nelabu vārdu piemin pērnpavasar klubu kolektīvi pausto vēlmi ceturtdaļfināla sērijas pagarināt līdz trim uzvarām. Īsos dueļos pārsteiguma faktors iegūst lielāku nozīmi, bet garākā sērijā favorītiem ir laiks visu salikt pa vietām. Tāpēc sērijā „pirmā roka” joprojām ir „Valmierai”. Ja vien izdosies saskaņot galvas un sirdis.

BK „Jēkabpils” – „Liepāja/Triobet” 57:65 (sērijā 0:1)

Gan vienādā bilance pamatturnīrā (25-12), gan līdzsvars savstarpējās spēlēs (2-2 – gluži tāpat, kā pērn) liedza kādu komandu šajā pārī nosaukt par favorīti, tāpēc par pārsteigumu runāt neklājas. Toties šajā divcīņā vēl skaidrāk, nekā Valmieras mačā, iezīmējās visas sērijas stratēģiskā ass – liepājnieku enerģija pret jēkabpiliešu potenciālo pārākumu pieredzē un individuālajā meistarībā.

Liepājnieku darbībā akcents uz ļoti agresīvu aizsardzību (īpaši pret sāncenšu „mazajiem”) parādījās jau no pirmajām sekundēm. Tas sagādāja epizodiskas veiksmes, tomēr ar tām vien uzvarai nepietiktu. Otrā puslaika vidū vienubrīd šķita, ka viesu jauda iet mazumā un „Jēkabpils” līderi varēs uzelpot brīvāk. Tomēr cītīgais darbs 40 minūšu garumā nesa augļus un izrādījās, ka mājiniekiem šoreiz spēka pieticis tikai 34.minūtēm.

Pēdējās sešās noteikumus laukumā diktēja liepājnieki, kuriem izcīnītais panākums noteikti īsināja tālo mājupceļu un stiprināja pārliecību par uzņemtā kursa pareizību. (Starp citu, vairāk nekā 600 kilometri, kurus viesu komandai būs jāveic katrā izbraukumā diezin vai būs pats galvenais izšķirošais faktors šā pāra uzvarētāja noteikšanā, tomēr sava nozīme tam varētu būt gan.)

Vai liepājnieki patiesi jau ieguvuši izšķirošo iniciatīvu – redzēsim. Pieredze māca, ka izbraukumā gūtais panākums mēdz ne tikai aizmiglot prātus un nemanāmi atslābināt mobilizācijas atsperi. Gadās arī, ka vēlme savā laukumā attīstīt panākumu vairāk sasaista, nekā spārno. Savukārt zaudētāji ir gan motivēti revanšam, gan spiesti meklēt un labot pieļautās kļūdas. Nav šaubu, ka „Jēkabpilij” ir pa spēka gan viens, gan otrs, tāpēc ceturtdien Liepājā cīņa nudien sāksies no jauna. Jo interesantāk.

Guntis Keisels, basket.lv