BA Turība: jātiek skaidrībā ar motivāciju un varēšanu

No malas raugoties esat spēruši pussoli atpakaļ. Kāda ir sajūta pašiem?

Ja nebūtu uzvarēts Studentu līgā, sezona būtu viduvēja. Arī tagad mūsu startu par īsti apmierinošu grūti nosaukt.

Konkrēta vieta LBL mums nebija pašmērķis. Gribējās, lai spēlētāji saprastu: ja tu esi laukumā, tad spēlē par visiem 100%, nešķirojot pretinieku ne pēc vecuma, ne meistarības. Tāpēc sāpīgākais punkts bija spēles kvalitāte mačā ar U18 izlasi. Pēc tā tiek un tiks izdarīti secinājumi.

Veca sporta patiesība – jaunām komandām debijas gadā entuziasms palīdz nomaskēt objektīvos trūkumus, bet otrajā sezonā tie izlien ārā, kā dažādas drazas pēc sniega nokušanas. Vai tas attiecas arī uz Turību?

LBL 1.divīzijā spēlējam tikai tāpēc, ka paši spēlētāji to gribēja. Kad 2010.gada sezonā zaudējām LBL2 finālsērijā, komandas vadībai bija šaubas, bet spēlētāji izteica vēlmi sevi pierādīt augstākajā līmenī, un tāda iespēja tika dota.

Pagājusī sezona tika novērtēta ar atzīmi „labi”. Šogad... Protams, bija objektīvie apstākļi, traumas. Nebija īsta līdera, kurš varētu pavilkt aiz sevis pārējos. Vistuvāk tādam statusam bija Kristaps Mediss, diemžēl viņu no ierindas izsita savainojums. Bet – nedrīkst iziet laukumā un spēlēt tā, kā to darījām ar U18. Problēma ir galvās un ar tām turpmāk strādāsim. Kā – tas jau ir tehnikas jautājums.

Spēlētājiem mazinājusies motivācija?

Radies iespaids, ka dažs nespēj novērtēt, kas viņiem tiek dots. Spēlētājam šķiet, ka, spēlējot basketbolu, viņš kādam izdara pakalpojumu, nevis basketbols viņam sagādā papildus iespējas dzīvē, kuras jācenšas izmantot.

Turība nav un nebūs profesionāla komanda, bet puišiem ir nodrošināta iespēja mācīties un trenēties. No daudziem ārzemju pieredzi ieguvušiem basketbolistiem dzirdēts, ka tas ir ideāls attīstības modelis. Tikai pašiem jāizvēlas – vai esi gatavs dažus gadus veltīt studijām un basketbolam, citas intereses atliekot malā. Ja nē, tad LBL1 un BBL Izaicinājuma kauss tev nav domāts.

Tā ir masveidīga problēma?

Nē, bet sagadījās tā, ka bija traumēti 3-4 puiši no pamata astoņnieka, savukārt rezervisti neizmantoja savu iespēju. Nebija gatavi to izdarīt. Praksē arī pārliecinājāmies, ka labāk jāsakārto attiecības ar fārmklubu. Šogad tas bija Cēsis/Dārznieks, bet dažādu apstākļu dēļ īsti apmierināti nebijām ne mēs, ne viņi.

Pērnvasar vienubrīd pazibēja ideja par Turības sadarbība ar VEF Rīga. Kāds tai ir statuss?

Process apstājies, bet varbūt ne pilnīgi. Pats redzu labas iespējas sadarboties. Bet tas ir jautājums Vefam – vai esam viņiem vajadzīgi?

Vai pēc pērnās sezonas Turība izjuta, ka iespēja spēlēt LBL kļuvusi par stiprāku magnētu potenciālajiem studentiem?

Efekts bija – saņēmām desmit pieteikumus no puišiem, kuri gribēja mācīties un kandidēt uz vietu pirmās komandas sastāvā. Bet – treneris Pēteris Visņēvičs uzskatīja, ka neviens no viņiem nevar izkonkurēt kādu, kas jau vairākus gadus trenējušies. Starp kandidātiem bija arī Ingars Aizpurs un Rihards Zēbergs, kuri spēlēja Universitātes sastāvā. Bijušas pārrunas ar Kristapu Dārgo, bet viņš nevarēja visu laiku būt kopā ar komandu.

Lielākā sāpe, protams, bija garais gals, tāpēc piesaistījām divus ukraiņus. Diemžēl cerēto pienesumu viņi nedeva.

Sezonas vidū galveno treneri Pēteri Višņēviču nomainīja Arnis Vecvagars, kurš LBL debitēja ar trim uzvarām pēc kārtas. Vai tas bija kas līdzīgs efektam, kādu pērn piedzīvoja VEF Rīga, diktatoru Rimu Kurtinaiti nomainot pret demokrātu Ramūnu Butautu?

Ne gluži. Protams, komandas spēle mainījās. Parādījās jauni taktiskie akcenti, sadarbību kvantitāte, daudzveidība. Taču – gan bijušais, gan esošais treneris ir īsti profesionāļi, ar apbrīnojamu entuziasmu strādā arī Raimonds Feldmanis. Manuprāt, neviens neņemsies apgalvot, ka mūsu zaudējumos vainīgi treneri. Nebija tā, ka spēlētāji izpildīja trenera uzdevumus, bet komanda tomēr zaudēja. Netika izpildīti uzdevumi. Dažādu iemeslu dēļ – meistarības trūkums, nepietiekama koncentrēšanās...

Vai starp treneriem bija atšķirība atsevišķu spēlētāju novērtējumā?

Nē, skatījums bija pietiekami līdzīgs. Ja nu vienīgi pie Vecvagara spēlētāji sajutuši, ka pamatpiecniekā var būt izmaiņas, atkarībā no snieguma iepriekšējā spēlē.

Šogad no otras studentu komandas – Latvijas Universitātes – atpalikāt ne tikai laukumā, bet arī tribīnēs...

Jā, tā daļēji bija mūsu neizdarība, bet daļēji arī objektīva aina – cik studentu ir Universitātē un cik mums? Bet strādāsim. Jābūt fanam ap kuru viss process grozās.

LBL pirmais sešnieks gatavojas izslēgšanas spēlēm, jūs jau varat domāt par nākamo sezonu.

Lieldienu brīvdienas atvēlētas pārdomām, bet nākamajā nedēļā ar katru spēlētāju būs individuālas pārrunas par viņa vietu komandā. Pamatdoma – neviens nav neaizvietojams, viss sākas no nulles. Ir objektīvi iemesli pārmaiņām. Pēdējā kursā mācās Roberts Mednis, Eduards Ķikuts, Uģis Strauss. Arī Kristaps Mediss, bet viņš jau izteicis vēlmi turpināt studēt maģistrantūrā un pēc traumas maija otrajā pusē varēs atsākt nopietni trenēties. Ceru, ka komandas kapteinis Mārtiņš Šteinbergs būs gatavs vēl cīnīties, arī ceturtajā kursā.

Bet – jaunajiem visas durvis vaļā. Drīz izplatīsim informāciju, ka sākam darbu pie komandas komplektēšanas. Tiks uzrunāti sporta skolu treneri un absolventi. Tāda ir mūsu – studentu komandu – misija: palīdzēt aizpildīt robu starp jaunatnes un pieaugušo basketbolu.

Ko varat piedāvāt?

Basketbolistiem pienākas 50% atlaide mācību maksai, ja izkaro vietu pirmās komandas piecpadsmitniekā. Pie otriem 50% var tikt, ja tiek izcīnīta vieta LBL pirmajā sešniekā vai izcīnīts Studentu līgas čempionu tituls. Tie, kuriem vidējās sekmes virs septiņi, var saņemt stipendijas. Centīsimies diferencēt atbalstu, lai komandas līderi justos vairāk novērtēti, nekā tālākie rezervisti.

Vai augstskolas absolventi var palikt komandā?

Tāda iespēja ir, bet nekādi finansiāli bonusi netiek piedāvāti. Protams, mēģinām strādāt ar labvēļiem, bet solīts nevienam nekas netiks.

Sezonas vidū izskanēja šaubas vai Turības komandai ir vērts spēlēt LBL 1.divīzijā. Tās ir izklīdušas vai pastiprinājušās?

Skatīsimies, kā izdosies nokomplektēt komandu. Gan pēc meistarības potenciāla, gan spēlētāju veselības stāvokļa, kam turpmāk pievērsīsim lielāku uzmanību. Dažus jautājumus pārrunāsim ar LBL vadību. Gala lēmums jāpieņem trenerim. Ja Arnis Vecvagars uzskatīs, ka varam cīnīties – izmantosim iespēju gan LBL, gan arī Baltijas līgas Izaicinājuma kausā, kas deva labu pieredzi. Tur izcīnījām tikai divas uzvaras, bet spēlētājiem bija iespēja pārbaudīt sevi uz Lietuvas un Igaunijas pusprofesionāļu fona. Protams, spēlēsim arī Studentu līgā.

Ja treneris atzīs, ka LBL 1.divīzijai sastāvs par švaku...

LBL2 augšgals līmeņa ziņā daudz neatšķiras no 1.divīzijas tabulas otrās puses komandām. Ir jau vēl turnīri mūsu līmeņa komandām. Tiek organizēts Eiropas universitāšu čempionāts, arī starptautiska studentu līga VTB līgas paspārnē. Skatīsimies...

Guntis Keisels