LBL Februāra spēlētājs: Roberts Mednis

Guntis Keisels 2011-03-03 16:34

22 gadus vecais 204 cm garais BA Turība centra spēlētājs četrās spēlēs vidēji laukumā pavadīja 35 minūtes, guva 19,2 punktus, izcīnīja 9 atlēkušās bumbas, izprovocēja 7,7 pretinieku piezīmes, nopelnīja lietderības koeficientu 19 un veiksmīgi debitēja LBL Zvaigžņu spēlē.

Kura no februārī aizvadītajām spēlēm pašam vislabāk palikusi atmiņā?

Noteikti mačs ar Zemgali! Pilnīgā bezizejas situācijā tomēr spējām noskaņoties, Mārtiņš (Šteinbergs) pēdējā brīdī iemeta ļoti sarežģītu trīspunktnieku un pagarinājumā kārtīgi nocīnījāmies. Pēc šīs spēles komanda tika jaunā vilnī un bijām ļoti labi noskaņojušies arī pret Valmieru. Esam gatavi tā turpināt un cīnīties par vietu play-off.

Vilni bijāt apseglojuši jau sezonas sākumā, kad uzvarējāt pat VEF Junioru. Kāpēc piebremzējāt?

Pēc pirmajām uzvarām pretinieki mūs sāka novērtēt, izturēties nopietni un mēs mazliet nokārām galvas. Taču nu jau tam esam tikuši pāri.

Tava statistika izskatās cienījama – vidēji spēlē 32 minūtes, 14,5 punkti un 8,2 atlēkušās bumbas. Kā pats esi apmierināts ar savu sniegumu visā sezonas garumā?

Iet labāk, nekā biju gaidījis. Varbūt pirms sezonas pats sev īsti neticēju, tāpēc lielas cerības neloloju. Bet komandā visi esam mazpieredzējuši, kādam bija jāuzņemas līdera loma un – iespēlējos.

2007.gadā spēlēji U18 izlasē, kas Latvijai atveda pirmās Eiropas čempionāta bronzas medaļas. Biji ASK Rīga sistēmā. Kāpēc karjerā pēc tam iestājās pagara pauze?

Varbūt pārāk ilgi aizsēdējos uz ASK Rīga rezervistu soliņa. Juniorā it kā jau spēlēju daudz, taču pie lielajiem klāt netiku. Arī pēdējā sezonā 2009.gadā, kad viss juka un bruka, ārzemnieki aizbrauca. Treneris (Donalds) Kairis laikam man neticēja. Arī pats nebiju bez vainas – nespēju viņu pārliecināt, ka varu palīdzēt vairāk.

Pērnās sezonas sākumā pamēģināji spēkus Valmierā, taču drīz sekoja paskaļa šķiršanās...

Jā, par tiem notikumiem izskanējušas daudzas versijas, tai skaitā arī nepatiesības. Taisnība, biju aizgājis uz klubu, ko vakarā pirms spēles nevajadzēja darīt, bet par dzeršanu gan bija muļķības. Protams, biju vainīgs, taču neko nenožēloju. Netiku Valmierā, toties pavērās iespēja pievienoties Turībai – gan spēlēt, gan arī mācīties.

Vari apvienot?

Jā, manuprāt, jauniem spēlētājiem tas ir supervariants! Kā students esmu izmitināts un pabarots plus man ir mācību maksas atlaides. Kā basketbolistam ir iespēja trenēties divreiz dienā un spēlēt Latvijas augstākajā līmenī komandā, kurai pašai ir nopietni mērķi.

Esi kļuvis par Turības otro zvaigzni, jo līdz šim individuāli vispamanāmākais bija treneris Pēteris Višņevičs. Kā norit jūsu sadarbība?

Mūsu treneris ir ļoti interesanta personība. Ar sirdi un dvēseli viņš ir basketbolā, taču tai pašā laikā mums, jaunajiem, visu laiku liek pie sirds, ka pirmajā vietā jābūt mācībām. Viņš man ļoti daudz devis gan kā cilvēks, gan profesionālis.

Ar kuriem treneriem vēl bijusi darīšana?

Esmu tukumnieks, bet trenējos Kandavā pie Ivara Bambja. Pēc devītās klases pārnācu uz Rīgu pie Ziedoņa Jansona. No ASK Rīga laikiem kā ļoti pozitīvs tēls atmiņā palicis Ramūns Butauts – lielisks psihologs.

LBL mēneša spēlētāja balva ir pirmā atzinība. Turpinājums sekos?

Nākamgad būšu ideālā situācijā – diploms rokā un iespēja veidot karjeru gan profesijā, gan, ceru, arī basketbola laukumā.

Kurš ceļš pašam šķiet perspektīvākais?

Par to vēl pāragri runāt. Patlaban uzmanības centrā ir šīs sezonas izšķirošās spēles. Jātiek play-off!

Guntis Keisels