Nikolajs Mazurs: Jāmācās spēlēt izšķirošās epizodes
Latvijas U18 izlase Eiropas junioru čempionātā mazā fināla dramatiskā galotnē zaudēja Spānijas komandai – 56:57 (17:12, 32:25, 43:41) -, un noslēguma tabulā ierindojās ceturtajā vietā. Finālspēlē Turcijas juniori pārspēja Horvātijas vienību - 81:74 (16:22, 38:37, 61:66). Turcijas komanda Eiropas U18 čempionātā uzvarējusi pirmo reizi. Turnīra Zvaigžņu piecniekā tika iekļauts arī Latvijas U18 izlases spēlētāji Kristaps Porziņģis un Anžejs Pasečniks.
Latvijas U18 izlases galvenais treneris Nikolajs Mazurs:
„Zaudējums pusfinālā bija ļoti sāpīgs, bet cīņa par trešo vietu Eiropas čempionātā tik un tā mums bija kā fināls. Bijām gatavi spēlēt un uzvarēt. Diemžēl galotne mums neizdevās.
Gandrīz visu spēli labi nostrādājām aizsardzībā, bet uzbrukumā otrajā puslaikā apjukām pie zonas aizsardzības. Nespējām palaist bumbu apkārt pienācīgā ātrumā. Kad tos piecus uzbrukumus kaut kā bijām pārdzīvojuši, atradām variantus, kā iemest, bet tajā brīdī jau bijām zaudējuši iniciatīvu. Spēle izlīdzinājās, spāņi sajuta pārliecību metienos un galotnē trāpīja no sarežģītām pozīcijām.
Zona mums nebija pārsteigums. Zinām, ko darīt pret 1-3-1, pret 2-3, pret 3-2. Taču šodien spēlētāji katru lēmumu pieņēma mazliet lēnāk un neprecīzāk, nekā parasti. Grūti ko komentēt vai ko pārmest spēlētājiem. Viņi darīja visu ko varēja, bet... Pēdējā pārtraukumā visi dzirdēja, ka jātaisa piezīme, ja Kristaps (Pļavnieks) iemet abus sodus. Neviens tagad nevar pateikt, kāpēc neuztaisījām.
Sportistiem jānosprauž visaugstākie mērķi, nevis tikai jāsapņo, Eiropas čempionātā izkļūt ārā no grupas. Mums bija augsti mērķi un šī komanda bija spējīga tos sasniegt. Šajā čempionātā uzvarējām gan Spāniju, gan Horvātiju. Tātad bijām gatavi spēlēt augstā līmenī. Bet spēlē ar Horvātiju ļoti liela nozīme bija tam, ka horvāti jau bijuši čempioni. Viņi varēja pragmatiski nospēlēt galotni, nokontrolēt spēles gaitu. Mēs šobrīd tam vēl nebijām gatavi. Arī šodien – spāņi tik aukstasinīgi nospēlēja pēdējos uzbrukumus... Mums līdz tam vēl jāpaaugas.
Porziņģis? Jau treniņos un pārbaudes spēlēs bija acīmredzams, ka viņš būs komandas vilcējs. Ļoti labs aizsardzības spēlētājs. Var bloķēt metienus, vākt atlēkušās bumbas, apspēlēt pretinieku garos no āra. Savu darbu viņš izdarīja izcili.
Vispār pret spēlētājiem nevajadzētu būt nekādām pretenzijām. Viņi nostrādāja šo laiku godam – no pirmās līdz pēdējai dienai. Ļoti gribēja uzvarēt. Tiem, par kuriem bija skaidrs, ka viņi būs komandas galvenie vilcēji, bija ļoti grūti tikt galā ar šo psiholoģisko slodzi. Īpaši izšķirošajās spēlēs.
Mačā ar Lietuvu mums bija ļoti ērts pretinieks jo ļoti labi zinājām. Bija pārliecība, ka varam uzvarēt. Tajā mačā nospēlējām ļoti labi. Par pēdējām divām spēlēm to nevar teikt.
Beigt čempionātu ar zaudējumu nav patīkami. Tomēr divos gados esam spēruši soli uz priekšu. U16 čempionātā bijām sestie, tagad tikām labāko četriniekā un bija iespējas uzvarēt gan pusfinālā, gan cīņā par bronzu. Šiem jauniešiem vēl priekšā U20 čempionāts un daudzi no viņiem noteikti spēlēs kā profesionāļi. Tikai jāaug, jāprogresē, jāmācās spēlēt izšķirošās spēles un epizodes. Jāmācās iemest svarīgākos metienus.”
Latvijas U18 izlase
N | Vārds un uzvārds | Dzim. | Augums | Sporta skola | Komanda'2013 | EČ |
4 | Roberts Pāže | 1995 | 193 | Ventspils Spars | Ventspils augstskola | |
5 | Klāvs Čavars | 1996 | 205 | Ventspils Spars | Ventspils augstskola | U16 (2012) |
6 | Kristaps Porziņģis | 1995 | 213 | Liepāja | Cajasol (ESP) | |
7 | Armands Ginters | 1995 | 196 | VEF skola | VEF skola | U16 (2011), U18 (2012) |
8 | Ivars Žvīgurs | 1995 | 199 | VEF skola | VEF Rīga | U16 (2011), U18 (2012) |
9 | Kristaps Pļavnieks | 1995 | 183 | Jelgava/VEF skola | VEF Rīga | U16 (2010, 2011) |
10 | Dāvis Geks | 1995 | 192 | VEF skola | VEF Rīga | U16 (2011), U18 (2012) |
11 | Kristaps Gludītis | 1995 | 194 | A.Kraukļa VEF | VEF skola | U16 (2011) |
12 | Rihards Lomažs | 1996 | 188 | Talsi/Ventspils | Ventspils augstskola | U16 (2012) |
13 | Rolands Šmits | 1995 | 207 | Valmiera | Fuenlabrada (ESP) | U16 (2011), U18 (2012) |
14 | Ervīns Mežnieks | 1996 | 199 | VEF skola | VEF skola | U16 (2012) |
15 | Anžejs Pasečniks | 1995 | 215 | VEF skola | VEF Rīga |
Vadība | |
Nikolajs Mazurs | Galvenais treneris |
Jānis Gailītis | Treneris |
Jānis Butāns | Treneris |
Viktors Lācis | Fiziskās sagatavotības treneris |
Valters Brīkšis | Fizioterapeits |
[+] [-]
+2 [+] [-]
Uzprasi tam pašam Porziņģim vai viņa komandas treneris viņam kaut ko speciāli māca vienkārši tāpat pašam (trenerim) izrādot iniciatīvu - esmu 99,5% pārliecināts, ka atbilde būs nē..
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
Es pilnīgi piekrītu, ka spēlētājiem ir nepieciešama labāka psiholoģiskā sagatavotība.
Kad pretinieki sāk spēlēt apņēmīgāk nekādām bailēm vai apjukumam nedrīkstētu būt. Katras ceturtdaļas beigas arī ir jāiemācās spēlēt īpaši rūpīgi. Pret spāņiem zaudējām punktus otrās ceturtdaļas pašās beigās, kaut arī mums bija 100% iespēja nospēlēt ceturtdaļu ‘līdz galam’.
Manuprāt, arī trenerim ir atklāti jāpārrunā ar džekiem par to kā viņi vislabāk saprot trenera norādes. Mūsu mentalitāte krasi atšķiras no citu tautu mentalitātes. Man personīgi tas traucē, ja uz mani bļauj un ja pats bļāvējs vēl ir savilkts kā nervu kamols. Ja visu laiku tiek kliegts, tad pie tā spēlētāji var pierast un kliegšana zaudē savu jēgu. Kliegt vajag īpašos gadījumos, lai pateiktu cik sekundes ir palikušas līdz uzbrukuma beigām utml. situācijās.
Ir jāizvēlas tāds risinājums, lai spēlētāji vienmēr spētu paturēt prātā VISUS trenera dotos norādījumus pirms spēles, kā arī spēles laikā viegli uztvertu to, ko viņiem vajag izmainīt savā darbībā un BEZ šaubu ēnas tos arī pildītu.
Nākamais jautājums ir fiziskā sagatavotība. Protams, daudziem paliks atmiņā četras zaudētās spēles, kurās otrais puslaiks (vai kāda no ceturtdaļām otrajā puslaikā) bija ievērojami sliktāks nekā pirmais. Nav šaubu, ka mūsējiem ir jāpieliek šajā aspektā, tomēr katra zaudētā spēle bija ar savām niansēm un nav pareizi visu samest vienā maisā. Pret itāļiem lieliska 3.cet., bet vāja 4.cet. Pret turkiem, kuri, manuprāt, kopā ar mūsējiem bija divas labākās komandas turnīrā, mēs zaudējām gan 2., gan 3., gan 4. cet. Pret horvātiem lielisks pirmais puslaiks, bet apjukums un smagi zaudēta 3.cet. Pret spāņiem atkal lielisks pirmais puslaiks, bet visā otrajā puslaikā spāņi sāka agresīvāk aizsargāties un mūsu pārsvars pazuda.
Turpretim pret Lietuvu pēc 1.puslaika bija neizšķirts, bet otrajā puslaikā mūsējie 'atvērās'. Kāpēc pret Lietuvu pietika fiziskā spēka visam otrajam puslaikam?! Vai tā bija brīvā diena pirms 1/4fināla, kas tik ļoti svarīga bija mūsējiem? Treneriem ir detalizēti jāizanalizē katrs mūsu komandas spēļu mirklis un jāizdara secinājumi ar ko jāsāk, lai uzlabotu mūsu U18 izlases sniegumu.
Visbeidzot ir daudz lietu, kuras ir jāuzlabo tieši spēlētāju meistarībā. Iespēles zem groza, caurgājieni (ja nebūtu Ivara Žvīgura, tad šo elementu turnīra gaitā skatītāji gandrīz vispār nebūtu redzējuši Latvijas izlases izpildījumā), spēle pret zonas aizsardzību utt.
Mūsu U18 izlase ar pareizāku sagatavotību vēl spēs priecēt savus līdzjūtējus.
Paldies mūsu džekiem par cīņassparu! Manās acīs Jūs ar savu spēli tomēr nopelnījāt medaļas, kuras kaut kādi trīs klauni svītrainās drēbēs spēlē pret horvātiem Jums tās nepelnīti atņēma.
Galvenie mērķi basketbolā Jums vēl ir tikai priekšā!
+1 [+] [-]
Pag,pag- tad ko dara trenenris? Skatās kā viņa izvelētie pieci spēlētāji kaut ko paši veido un bļauj, ja dara ko ne tā? Gslvenais vada treniņprocesu un veido paredzamo, plānoto komandas darbību spēlē treniņu laikā. Mazurs līdzīgi Butautam nebija strādajis ar komandu. Tas kopdarbību. Profiem vieglāk nopirkt vajadzīgo speletāju nekā izaudzināt. LAiks, bet bez individuāla darba arī Porziņgis neaugtu. KOmandā,kas censas izmantot savus garos un dažādus (3 punktu metieni centram).
[+] [-]
Tiesāšana basketbolā vienmēr ir bijusi šī sporta veida 'visvājākais posms' (the weakest link).
[+] [-]
[+] [-]
Tā vietā lai izststrādātu komandas stratēģiju un taktiku un prasmīgi to mainītu spēles laikā,Mazurs visās zaudētajās spēlēs neatrada neko lietderīgāku,kā tikai haotiski bļaustīties
Ja nav mērķtiecīgi strādāts pie komandas spēles veidosanas,tad dabiski,ka izšķirošos brižos trenerim neko jēdzīgu sagrābstīt neizdodas...
Man Mazurs atgādināja kādu no padomju laiku kompartijas klauniem,jo bija sajūta ka viņš pats īsti nesaprotko grib pateikt
Par Žvīguru pilnīgi piekrītu-tas ir Ivara seniora produkts!Lai viņam arī turpmāk pietiktu pacietības strādāt ar dēlu!
+1 [+] [-]
Ar to es negribu attaisnot tiesnešu darbību vispār un vēl jo mazāk šādu sistēmu, kad galveno lomu spēlē soģi nevis spēlētāji - tas mani tracina !!! Taču fakts paliek fakts - kopējais daudzums jeb kapacitāte nemainās. Proti - ja tu kko nepelnīti, viegli iegūsti, tad arī tikpat viegli tu to pazaudē jeb mums to atņem. Nelaime tāda, ka tiesneši brutāli (!!!) atņēma mums pēdējās ceturtdaļas pēdējā sekundēs ar lielu uzviju to, ko bij' devuši pirms tam...
Šis gadījums bija banāls - mēs (LAT izlase) bijām situācijas ķīlinieki un beigās arī vislielākie cietēji tradicionāli tendenciozās tiesāšanas dēļ....diemžēl...
[+] [-]
Porziņģim nav ne pousta kustības, ne ārējā spēlētāja kustības, viņš vienkārši iet uz grozu un izmet kā pagadās. Bieži bumba iekrīt grozā, bet domāju ka tur vēl jūra darba pie tā un cerams, ka pie tā arī tiks strādāts. Pagaidām viņš izbrauc uz atlētiskumu - līdzīgi, kā teica par Bleiku Griffinu, ka viņš pagaidām spēlē tikai ar talantu, kad iemācīsies spēlēt, tad būs reāls spēks!
Mazajiem galīgi nekrita un pats sliktākais, ka viņi turpināja mest, bet tas jau trenera darbs bija pamainīt taktiku.
Treneris jau nav slikts, bet viņam tā arī bija debija tādā līmenī un viņš īsti netika ar to galā.
Runa nav par to, ka viņi ir malači un cīnījās, bet šī nav nolikšana, bet konstruktīva kritika, protams subjektīva!!!!!
Domāju, ka viņiem bija uzlikts pārāk liels slogs, visi gaidīja medaļas un zeltu! Ja būtu runāts, ka jātiek ceturtdaļfinālā un viņi tā būtu salikuši Lietuvu un tagad būtu tā zaudējuši visi dziedātu citu dziesmu - nu jā horvāti bija čempioni un spāņi jau ir lielvalsts basketbolā. Bet tā kā visi gaidīja medaļas, tad tagad rezultāts tiek uzskatīts par sliktu!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Un bronzas spēlē palaida no otrā puslaika spāņus. Par pusfinālu atsevišķs stāsts,tur mums uzvaru nozaga!
Veiksme ir neatņemama panākumu sastāvdaļa, bet kā saka - veiksme jānopelna un veicas stiprākajam!!!
[+] [-]
Tieši šādu viedokli ir jāizskauž, ka ir labi tur kur esam! Kāpēc tad tauta bļauj, ka ir mazas algas utt. ir labi kā ir, mēs taču esam maziņi.
Paskatīsimies uz Štrombergu, kurš izsitās sporta veidā, kurš Latvijā praktiski vispār nebija. Šķēpmetēji izcēla medaļas Olimpiādēs, kā tad viņi to izdarīja būdami no tik mazas valsts?!
Tas ir tas kas mūsu izlasēm liedz sasniegt panākumus, jo kad tiekam līdz tādiem augstumiem, tad sabīstamies, jo nezinam ko darīt. Valsts izmēram nav nozīmes, Lietuva nav daudz lielāka par Latviju, bet basītī ņem medaļas!!!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tikai spēlē pret Lietuvu spēja būt mierīgs bez liekas histērijas ārdīties laukuma malā. Pusfinālā un bronzas duelī trenera uz laukuma nebija.
Mazurs par visiem 100% noraka puikām čempionāti, un nav ne mazāka pamata viņam uzticēt "OKartes" projekta vadīšanu turpmāk.
-1 [+] [-]
Esi vīrs un turpmāk, Lūdzu netrennē šos talantīgos puišus..lai paliek Tev Pļavnieks un tamlīdzīgi....
Nevajag trenerim saķarēt talantīgus zēnus neskaitāmās spēlēs, jo ja neizpilda uzdevumu..ja tāds vispār bija...tad neesi autoritāte
Tavas maiņas ir tikai tev saprotamas....pirkstiņu kratīt un ņirgāties par tiesnešiem to esi varen iemācījies!