3x3 pasaules čempionāts: azarta āķis Latvijas čempionu lūpā

Edgars: Iespaidi lieliski, tikai pašiem nesanāca nospēlēt tik labi, cik gribējās. Pirmā spēle ar čehiem bija mūsējā. Viņi bija gari – visi ap divi metri. Vajadzēja izvilkt ārā un iet garām. Uztraukums, protams, pirmā spēle, galvenais laukums. Minūti pirms beigām mums bija plus viens, iemetu tālo, bet pēc brīža skatāmies - uz tablo mīnus 1. Paņēmām minūti, gājām runāt, tiesneši it kā piekrita, bet pēc brīža čehi iemeta tālo un uz tablo parādījās mums mīnus 1. Prasījām, kas par lietu, bet galdiņš - veci onkuļi – saka: viss kārtībā, papīros tā rakstīts. Tas arī izšķīra mūsu likteni. Grupā čehi bija ceturtie, mēs palikām piektie.

Kādas bija citas komandas grupā?

Kristaps: Serbi bija labi, spāņi arī. Garbahosu bija grūti noturēt. Viņš vēl pabļāva un tiesneši uzreiz deva sodus. Plus divi mazie krampīši. Slovēņi bija mūsu augumos, viens tikai garāks. Pēdējā sekundē viņiem zaudējām. Mums plus viens, piecas sekundes pirms beigām slovēnis gāja cauri, Lauris nolaidās palīdzēt, bet viņš izmeta ārā un – trijnieks...

Kā jūs jutāties šādā sabiedrībā?

Edgars: Kamēr gājām cauri, ņēmāmies normāli. Pusspēlē spēka sāka pietrūkt. Uzmetām, bet, ja neiekrita, pretinieki savāca bumbu un pēc tam spieda mūs iekšā. Vienu kārtīgu veci vajag apakšā. Ātru, ar metienu. (Ronalds) Zaķis būtu piemērots. Tur jau visi bija tādi dzelži. Tiesneši ļāva spēlēt asāk, nekā Rīgā.

Kristaps: Bija vairāk fizisko kontaktu. Es arī garos stumdīju, tiesneši nesvilpa.

Visi bija gatavojušies nopietni?

Edgars: Jā, daži pat pusotru mēnesi. Varēja just, ka izanalizējuši noteikumus. Tur ir visādi knifiņi. Bija daudz sadarbību, dažas komandas treniņā visas 45 minūtes atkārtoja kombiņus, nemaz nemeta.

Jums jau arī ir ielu basketbola pieredze...

Edgars: Ir, bet ar Ervīnu kopā spēlējām pirmo reizi, ar Lauri arī iepriekš maz spēlēts. Grūti uzreiz ielekt iekšā. Būtu labi vismaz kādu nedēļu iepriekš uzspēlēt pēc šiem noteikumiem. Mums fiziskais bija, bet, kamēr pa īstam sapratām, kas un kā... Piemēram, ka bumba visu laiku dzīva - tev iemet, ņem bumbu, bet pretinieki tevi trijatā nospiež un iemet vēl vienu no apakšas. Fiksi jādriblē ārā.

Kristaps: Savējas trīs sadarbības mums bija, tās arī  izmantojām. Labs ierocis ir tālmetiens. Tikai bumbas bija cietas - ja trāpīja pa stīpu, leca ārā.

Varbūt noderētu kāds taktikas guru trenera postenī?

Kristaps: Tik nopietni nē. Te jau īsās sadarbības vajadzīgas.

Edgars: Galvenais precīzi izpildīt. Trijnieks arī nav slikts ierocis. Galvenais, lai būtu, kas pacīnās pie groza un notur pretinieku garo.

Bet vispār treneris bija vajadzīgs?

Edgars: Visiem bija divi vai trīs cilvēki līdz. Viesnīcā, kad ievācāmies, mums prasīja, kur tad pārējie?

Kristaps: Spēles laikā no malas vieglāk sekot visam, kas notiek. Bet treneris jau nedrīkst iet pie komandas. Tikai bļaut no malas. Krievs bija ļoti aktīvs, viņu pat aizdzina prom.

Edgars: Viņš jau tur visu laiku kosmosā dzīvoja.

Kāpēc tieši serbi kļuva par pirmajiem čempioniem?

Kristaps: Neliels pārsteigums. Visiespaidīgāk izskatījās franči, bet finālā serbi izlīda no mīnus 4 divas minūtes pirms beigām.

Edgars: Serbiem visi bija ar metienu, arī garais. Pret mums viņš divus vai trīs tālos ievilka.

Ar Garbahosas spēkiem spāņiem nepietika?

Edgars: Spāņi izstājās play-off pirmaj kārtā.

Kristaps: Stipri bija krievi, ukraiņi, grieķi. Viņiem Papass riktīgi labs bija.

Edgars: Ukraiņiem ir ļoti labs metējs. Garais uzliek bloku, Timurs no vienas kājas uztaisa divsoli un trāpa. Pret krieviem kādus piecus salika. Viņi visu vasaru ceļo apkārt un spēlē visur pēc kārtas. Krievi bija stipri, bet viņiem arī paveicās pret rumāņiem - divas minūtes pirms beigām divatā palika laukumā, bet kaut kā nosargāja pārsvaru.

Amerikāņi?

Edgars: Citos turnīros nekā īpaša no viņiem nav, bet te bija normāla komanda. Mazs skapītis, garš augstlēcējs... Bet serbiem zaudēja.

Kristaps: Visi brīnījās, ka nav lietuviešu. Viņi vinnēja Maskavas Open, Tallinā vinnēja braucienu uz Grand Prix posmu Madridē.

Toties bija igauņi!

Kristaps: Jā, ar pieredzējušo Pernu priekšgalā. Viņi sāka ar uzvaru pār Brazīliju, bet arī netika play-off. Meitenes gan aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja amerikānietēm.

Tiesāšana normāla?

Kristaps: Kopumā jā, visiem FIBA kategorija. Bija arī joki. Grieķus pavilka, spāņus arī. Pret čehiem 3 sekundes pirms beigām Garbahosam pie mīnus 1 ļāva mest divus sodus. Čehi gāja pa gaisu. Igauņi arī par tiesāšanu sūdzējās.

Sieviešu un jaukto komandu mačus arī redzējāt?

Edgars: Redzējām. Meitenēm amerikānietes bija pārliecinoši labākās. Garā īsts monstrs. Jauktie mači? Arī interesanti, bet, kad samainās, džeki meitenes bez variantiem iestumj apakšā.

Kā gāja tālmetienu konkursā?

Edgars: Priekšsacīkstēs vajadzēja mest desmit reizes no priekšas. Sešas ieliku un manā laukumā tas bija labākais rezultāts.  Bet cita krievs un čehs bija iemetuši pa septiņām un tika finālā. Apmēram 30 cilvēku piedalījās. Par danku konkursu gan biju šokēts – (Kristaps) Dārgais būtu novinnējis aizvērtām acīm.

Kristaps: Amerikānis gribēja nereālu ielikt, uzkurināja publiku, bet knapi iesprauda parastu danku. Vinnētājs ielika tādu, ko Dārgais parasti mauc iesildoties.

Kāds bija organizatoriskais līmenis?

Edgars: Lielisks. Sagaidīja, atveda, aizveda... Pieczvaigžņu viesnīca. Autobuss uz treniņiem un no. Pirmajā dienā 45 minūtes uz laukuma – dari, ko gribi.

Kristaps: Tikai traks karstums. Kā no rīta parādījās saule, pēc diviem metieniem jau slapjš...

Edgars: Vakarā ap astoņiem jau bija krēsliņa, tad saslēdza gaismas.

Kristaps: Daudz skatītāju. Gan ap pirmo laukumu, kur bija tribīnes, gan ap pārējiem.

Kristaps: Afterpārtijs bija viesnīcā uz jumta pie baseina. Krievi sāka  lekt baseinā, vēl daži pievienojās. Tas visu izjauca Vispirms brīdināja, ka nevajag tā darīt, tad novāca galdus.

Vai nākamgad gribētos startēt vēlreiz?

Edgars:  Noteikti! Nezinājām, kas mūs sagaida, bet Atēnās sapratām, ka tas ir ļoti augsts līmenis Citur jau nebūtu iespēja uzspēlēt ar Garbahosu.

Latviju vajadzētu pārstāvēt čempioniem vai valsts izlasei?

Kristaps: Varbūt izlasei. Jāskatās, kā sader kopā, ko kurš var izdarīt.

Lai cerētu uz panākumiem pasaules čempionātos un ar laiku olimpiskajās spēles visu gadu jāspēlē 3x3?

Edgars: Nē, specifika jau nav tik liela. Galvenais jau ir darbība viens pret vienu un īsās sadarbības, kas ir tādas pašas, kā lielajā basketbolā. Tikai jāpiešaujas noteikumiem.