Facebook
GoogleUz Šauļiem ar apņēmību, azartu un sportisko nekaunību
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze
Eiropas čempionāta finālturnīrā latviešus gaida pieci spēles stilā atšķirīgi, taču sportiskā līmeņa ziņā apmēram līdzvērtīgi sāncenši, kuri rangu tabulā atrodas augstāk par Latvijas valstsvienību. Tātad latviešiem nebūs, ko zaudēt.
Svētdienas vakarā Lietuvas Nacionālā teātra telpās Viļņā par senajiem laikiem vēstīja īpaša izstāde (bija apskatāma arī 1937.gadā Eiropas čempioniem pasniegtā Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa īpašā balva – sudraba šķīvis), jaunākos laikus pārstāvēja neskaitāmās kaimiņvalsts basketbola leģendas, bet tuvāko nākotni iezīmēja Eiropas čempionāta finālturnīra izloze.
„Kādas vēlmes? Lai visi spēlētāji augustā būtu veseli,” viens no vakara nopietnākajiem dalībniekiem Lietuvas izlases galvenais treneris Ķēstutis Kemzūra neizcēlās ar lielu oriģinalitāti. „Izlozi ietekmēt tik un tā nevaru – ko tā dos, ar to spēlēsim. Ja gribam kaut ko sasniegt, jābūt gataviem uzvarēt ikvienu, un nav liela starpība – grupas turnīrā vai play-off.”
Lai piedod ekstravaganto viedokļu cienītāji, taču šī tēze turpmāko divus stundu laikā no dažādu basketbola prominenču mutēm skanēja neskaitāmās variācijās un nekādi žurnālistiskie āķi nespēja izvilināt ko aizraujošāku. Jo šī patiesība ir gana universāla, lai piestāvētu gan favorītiem lietuviešiem, gan, teiksim diplomātiski, nefavorītiem latviešiem.
Tiem, kuri vēl notrauš asariņu par mūsu valstsvienības netikšanu, piemēram, D grupā, ir vērts atcerēties emociju attīstību 2007.gadā. Sākot ar sajūsmu par Portugāles dabūšanu un beidzot ar cerību fiasko Seviljā. „Ņemamie” pretinieki latviešiem allaž sagādājuši vilšanos, savukārt šķietami „neņemamie” praksē tradicionāli izrādījušies mazliet vājāki, nekā uz papīra. Galvenais ir pašiem sagatavoties pēc labākās sirdsapziņas un noticēt savam spēkam, nepievēršot pārlieku uzmanību sāncenšu tituliem.
Savukārt B grupā var saskatīt vismaz trīs labas lietas.
Pirmkārt, par spīti visām spekulācijām, spēlēsim Šauļu lieliskajā un jau labi apgūtajā zālē, un ir pamatotas cerības, ka pilnās tribīnes nodrošinās „sestā spēlētāja” efektu.
Otrkārt, lai ko komentāros runātu oficiālās un neoficiālās personas, bet visi pieci sāncenši savās domās un aprēķinos jau ierakstījuši uzvaru pār Latviju, un „obligāti paņemamā punkta” efekts laukumā viņiem noteikti nepalīdzēs.
Treškārt, Šauļos paredzams īsta superzvaigzņu parāde – Milošs Teodosičs, Tonijs Pārkers, Dirks Novickis, Omri Kaspi, Marko Belinelli – un spožais fons ir lieliska iespēja izcelties arī latviešu talantiem. Kā teica valstsvienības galvenais treneris Ainars Bagatskis: „Jebkurš sevi cienošs profesionālis grib spēlēt ar labām komandām, salīdzināt savu varēšanu uz labu sāncenšu fona.” Tāda iespēja nu ir dota un Šauļos Latvijas valstsvienībai nebūs, ko zaudēt. Toties iegūt var ļoti daudz.
Guntis Keisels
