Mārtiņš Zībarts: LBL līmenī ielekt nebija viegli

Par debijas sezonu.Kopumā apmierinoši. Iespaidu sabojāja neveiksmīgā pēdējā spēle ar BA Turība, kurā galīgi neparādījām visu, kas bija mūsu spēkos. Starp citu, līdzīga situācija bija iepriekš, kad teorētiski bija izredzes ar Zemgali pacīnīties par 6.vietu – arī tajā spēlē izgāzāmies. Acīmredzot pietrūkst pieredzes. Bet, paskatoties pirmo un pēdējo spēļu video , mūsu spēlē redzams ļoti liels progress.

Par izmantotajām iespējām.Pirms sezonas domāju, ka būs ideāli, ja varētu uz pusēm sadalīt uzvaras ar Turību plus pa reizei iekost komandām, kuras nespēlē Eiropas kausos. Tā apmēram arī bija. Kad komanda bijagandrīzpilnā sastāvā, īsā laikā izcīnījām trīs uzvaras – arī pār Zemgali un Valmieru. Ar taktiskām viltībām, labāku motivāciju. Divās spēles ar Liepāju zaudējām galotnēs, labi pacīnījāmies  divās spēles ar VEF Juniors un Baronu.

Par neizmantotajām izdevībām. Diemžēl gan traumu, gan dažādu blakusapstākļu dēļ sastāvs stipri mainījās. Piemēram, pēc centra Edgara Volkopa traumas garais gals kļuva vēl švakāks. Pietrūka stabilitātes, individuālās meistarības. Pret Ventspili izmēģinājām zonas aizsardzības variantu, viņiem nebija brīvu metienu, bet pretinieki iespēlēja bumbu Hanteram, kurš zem groza mūsējo vienkārši „nepamanīja”. Bet Baronam tur bija Mārtiņš Skirmants un tā pati taktika nostrādāja.

Par savējiem.  Komandas kodolu veidoja tie, kuri jau bija spēlējuši mūsu komandā Amatieru līgā. Piemēram, Atis Slišāns, kurš jau ticis tuvu maģistra grādam, organizētu basketbolu sāka spēlēt tikai pie mums pirms gadiem astoņiem. Ielekt LBL līmenī uzreiz viņam bija grūti, bet attieksmes ziņā bija paraugs pārējiem. Turklāt pret Valmieru viņš bija viens no mūsu skaļākās uzvaras kaldinātājiem un šis panākums viņam bija kā balva par uzticību basketbolam. Vērtīgākais spēlētājs bija Harijs Rubenis. Viņa ieguldījums ne vienmēr bija redzams statistikā, bet Harijs regulēja komandas kopdarbību aizsardzībā, ar viņu gudrāk spēlējām uzbrukumā un viņš ļoti pietrūka pēdējās spēlēs. Uzbrukumā daudz spēlējām izmantojot caurgājienus, kur iniciatīvu uzņēmās Žanis Peiners un Artūrs Dušelis, bet abiem noteikti jāuzlabo spēle aizsardzībā. Ļoti svarīga loma bija arī Rūdolfam Rozītim, kurš sedza pretinieku ārējās līnijas līderus un spēlēs, kad viņam izdevās ar augstu precizitāti uzbrukt no trīspunktu līnijas mums izdevās izcīnīt uzvaras. :iels progress bija Kristapam Brigmanim un arī pārējie spēlētāji manuprāt, ir auguši meistarībā.

Par komplektāciju.Gribējām piesaistīt labākos jaunos spēlētājus, bet ne viss sanāca, jo tikai augusta beigās saņēmām uzaicinājumu spēlēt LBL. Iestājeksāmeni jau bija beigušies. Piemēram, Rubenis bija gatavs spēlēt arī LBL2, lai  varētu studēt Latvijas Universitātē ar atlaidēm un spēlēt basketbolu. Bet bija tādi puiši, kuri noteikti gribēja spēlēt tikai LBL, tāpēc vasarā izvēlējās citus variantus. Īpaši pietrūkst centru. Universitātē izsludinājām pieteikšanos visiem interesentiem,  bet garāki par 195 cm neatnāca.

Par stratēģiju. Šogad tikai četri komandas  spēlētāji nebija studenti - Toms Straudovskis, Kārlis Jaunzems, Edgars Volkops un Artūrs Dušelis. Turpmāk domāju nestudējošo īpatsvars vēl samazināsies. Gribētos katru gadu iesaistīt trīs četrus jaunos spēlētājus. Tā pakāpeniski izveidotos loģiska rotācija ar līdzvērtīgiem spēlētājiem.

Par atlaidēm.Ar Latvijas Universitātes vadības lēmumu komandas spēlētāji atbrīvoti no mācību maksas, kas gadā ir apmēram Ls 1000-1500. Tā tiek saglabāta, ja viņi sekmīgi nokārto sesiju. Sezonas otrajā pusē ar Swedbank palīdzību pieciem spēlētājiem sagādājām stipendijas.

Spēlētājs paraksta līgumu, ka mācību laikā spēlēs LU komandā. Ja grib pāriet uz citu komandu, jākompensē mūsu ieguldījumus. Piemēram, Krists Pīternieks, kurš sezonas vidū pārcēlās uz Itālijas piekto līgu, atmaksāja  mācību maksu par vienu semestri. Edmunds Tukišs aizbrauca strādāt uz Vāciju bet, ja gribēs spēlēt un vajadzēs licenci, būs jānokārto saistības ar mums. Noteikumus jāievēro, lai treneris var plānot darbu. Pēc studijām nekādu saistību ar LU spēlētājiem vairs nav un var brīvi pāriet uz jebkuru komandu.

Par nākotni.Šīs nedēļas beigās piedalīsimies Aprīļa trakumā, tad divas nedēļas atpūtai un sāksim gatavoties nākamajai sezonai. Programma jau gatava – svaru zāle un fiziskā sagatavotība būs prioritāte. 

Par konkurenci.Atšķirība meistarībā ar komandām, kuras spēlē Eiropas kausos, tomēr bija pārāk liela. Vairākumam mūsu spēlētāju baskets ir kā hobijs, kas sagādā prieku, bet LBL spēlēs ar, piemēram, Ventspili mums bija grūti gūt prieku... Attīstība notiek tur, kur spēkojas līdzvērtīgi pretinieki. Kur ir jāiztur spriedze un jāspēj uzvarēt. Tāpēc iespējams jādomā par LBL reglamentu – varbūt pēc divu apļu turnīra pirmās četras vietas izspēlē savā starpā vēl 2 apļus un noskaidro pirmās divas vietas, kas iekļūst pusfinālā. Bet otrā četrinieka komandas izspēlē, piemēram, 4 apļu turnīru un noskaidro komandas, kas iekļūst ceturtdaļfinālā pret 3.-4. vietas ieguvējiem pirmajā grupā. Tadā izspēles kārtībā, piemēram, Ventspilij šogad būtu par 8 spēlēm mazāk ar lejas daļas komandām un nebūtu sūdzību, ka spēļu ir par daudz. 

Par Baltijas Izaicinājuma kausu.Varētu apsvērt LU līdzdalību, ja izdosies komandā sapulcēt 12-15 līdzvērtīgus spēlētājus un pilnvērtīgi sagatavoties sezonai. Pērnvasar nekāds darbs nesanāca, tāpēc vislabāk gāja, kad  spēlējām reizi nedēļā un pārējā laikā varējām trenēties, un mērķtiecīgi gatavoties šai spēlei.

Par attīstības stratēģiju. Neesam un nebūsim profesionāls klubs, tāpēc, piemēram, nebūtu loģiski maksāt sporta skolām kaut kādu kompensāciju par jaunā spēlētāja sagatavošanu, jo arī negrasāmies pelnīt, „pārdodot” mūsu absolventus. Esam kā tilts uz lielo dzīvi vai profesionālo basketbolu. Paši talantīgākie pēc augstskolas varbūt varēs pelnīt ar basketbola spēlēšanu, bet izglītība būtu visiem.

Par attīstības taktiku. Pats jau uzņemu sakarus ar sporta skolu topošajiem absolventiem, informēju par iespējām, kādas paver LU komanda. Pagaidām neesam piedāvājuma top listes līderi, bet spēles prakses ziņā Latvijas Universitāte ir pateicīgākā komanda un esmu pārliecināts, ka šis arguments strādās aizvien labāk.