Valdis Voins: Aicinu uz konstruktīvu kodarbu

Godājamie sapulces dalībnieki, viesi, dāmas un kungi!

Plašas basketbola sabiedrības priekšā uzstājos pirmo reizi. Ir viens aspekts, par kuru gribu runāt. Ļoti slikti, ja katrs iet uz savu pusi. Ne tikai basketbolā. Tad kopējais rezultāts ir tāds – katrs uz savu pusi kaut ko aizvelk.

Esam neliela valsts ar nelieliem resursiem, kuri vēl samazinājušies. Samazinās bērnu skaits, palielinās konkurence sporta veidu vidū. Kur vecāki aizvedīs bērnu – uz tenisa kortiem, cerībā, ka kādreiz varēs nopelnīt miljonus? Daudzās vietās uzbūvētas ledus halles, veiksmīgais Dinamo mārketinga process un hokeja izlases panākumi panākuši, ka grupas pārpildītas, vecāki gatavi maksāt nopietnas summas, Rīgā pat sāk pietrūkt treneru.

Ko varam likt pretī? Labu reputāciju un panākumus visu līmeņu sacensībās – to vairāk vai mazāk varam. Un vēl. Ne visi bērni, kuri atnāk uz basketbola skolu, kādreiz varēs nopelnīt lielu naudu. Bet vecākiem jāredz skaidra perspektīva, kas notiks ar cilvēku, kad 18-19 gados viņš beigs sporta skolu un sapratīs, ka nu ir jāizvēlas ceļš dzīvē. Tāpēc jāpastiprina sadarbība ar augstskolām, īpaši reģionālajām, vienojoties par nosacījumiem komandu izveidei, kas varbūt spēlētu ne visaugstākajā līmenī, bet kurās basketbolisti saņemtu atlaides izglītības iegūšanai. Tas ir veids, kā uzlabot reputāciju, kā iezīmēt ceļu jauniešiem. Jārunā ar visiem pašvaldībām, kas ir ieinteresētas basketbolā ne tikai kā sporta veidā, bet arī sociālajā programmā.

Katrai sporta skolai un katram klubam ir savas intereses, kuras jārespektē. Dažkārt tās ir pretējas, tomēr  jebkurā auditorijā ir lietas, par kurām var vienoties. Šajā zālē visi ir par basketbola attīstību. Viss ir saistīts. Jo vairāk būs klubu un izlašu panākumu, jo vairāk skatītāju tribīnēs, jo vairāk jauniešu atnāks uz basketbola sekcijām un ar gadiem gādās par jauniem panākumiem.

Aicinu uz konstruktīvu kopdarbu, neuzcelt žogu ap savu mazo lauciņu, bet diskutēt par kopējām interesēm un atrast kopsaucējus.

Paldies!

Jūs rekomendējošā organizācija ieteikuma vēstulē rakstījusi, ka varējāt noskatīties no malas un tagad veiksiet reformas. Jūsu programmā reformas es nesaskatīju. Kādas reformas tiks veiktas? (Janis Rimbenieks, Basketbola klubs VEF)

Būtu ļoti pašpārliecināti, ja kādā organizācijā, ieskaitot LBS, kāds no ārpuses vērotu situāciju un piedāvātu ārkārtīgi nozīmīgas reformas. Tas liecinātu par nenopietnu attieksmi. Bet mainās situācija un būs jāmainās arī LBS darbībai. Par konkrētām reformām vai personālijām patlaban neko nevaru pateikt. Ja sapulce lems, ka varu ieņemt šo amatu, pēc kāda laika iepazīstoties ar darbu no iekšienes, varētu runāt par izmaiņām, kas veicamas tuvākā laikā vai ilgtermiņā.

Vai roku liekot uz sirds varat teikt, ka, ievēlēšanas gadījumā spēsiet pieņemt autonomus, tikai uz visas basketbola sabiedrības interesēm virzītus lēmumus, nevis jutīsiet morālu parādu to priekšā, kas jūs izvirzīja? (Aivars Vīnbergs, RTU sporta klubs)

Morāls parādus noteikti neizjutīšu. Nedomāju, ka mani varēs ietekmēt tiktāl, ka būs jāpieņem lēmumi, kuriem kardināli nepiekrītu.

Vai apmeklēsiet reģionus? (Valdis Garoza, Jūrmalas sports)

Noteikti. Ja mani ievēlēs, esmu paredzējis tikties ar katru LBS biedru klātienē. Nevaru pateikt vai mēneša vai trīs laikā, bet esmu iecerējis noteikti apmeklēt reģionus un iepazīties ar sporta bāzēm.

Kā redzat iespēju apvienot visu basketbola sabiedrību? Patlaban, piemēram, izkrīt Studentu līga. (Jānis Bacāns, BK Zemgale)

Ja skatāmies juridiski, nezinu vai LBS ir juridisks mehānisms piespiest citu sabiedrisko organizāciju. Jāizpēta. Par studentu līgu – ja vienas sarunas beigušās nesekmīgi, jāsēžas otrreiz. Varbūt akcenti mainīsies.

Kāds ir jūsu redzējums finansiālajai piesaistei no patlaban esošajiem politiskajiem spēkiem? (Jānis Bacāns)

Nezinu vai jautājumam ir pareizs formulējums. Neesmu nevienā partijā, zinu, ka līdzekļus var dabūt no valsts, pierādot, ka tas ir nepieciešams svarīgām programmām, vai no privātajiem sponsoriem. Bieži viņš ir gatavs dot līdzekļus, bet negrib dot konkrētai personai, skolai. Šajā procesā nevar piespiest kaut ko iedot. Tas ir sarunu ceļš, kas lielā mērā organizējams no LBS puses. Jāiesaista gan valde, gan padomes locekļi, kuri pārstāv politisko spektru. Varbūt tas vēl jāpaplašina, lai basketbols gūtu lielāku atbalstu. Latvijā jebkurš pasākums ir pietiekami politizēts. Valdības līmenī jābūt nopietnam pamatojumam, sarunām, pārliecībai. Pārliecināšanu būtu gatavs uzņemties.
Kāds ir redzējums novadu piesaistei basketbola izaugsmē? (Jānis Bacāns)

108 novadi ir nopietns skaits, grūti aptverams. Bet, jāsāk ar lielajiem centriem, kuros koncentrējas arī apkārtnes bērni. Nācies pārrunāt šo jautājumu ar lielo pašvaldību vadītājiem. Gatavi atbalstīt iniciatīvas, bet  mums jānāk ar pietiekami interesantiem priekšlikumiem. Darbs ar pašvaldībām jāaktivizē. Jāstrādā arī ar mazākajiem, bet katrā izveidot basketbola centru nebūtu reāli.

Noslēguma runa

Pateicos visiem konferences dalībniekiem. LBS prezidenta amats man  būs jauns izaicinājums. Darīšu visu, kas manos spēkos, lai basketbols atkal būtu galvenā sporta spēle Latvijā.

Aicinu visus biedrus kontaktēties, jebkurā brīdī esmu sasniedzams. Ar katru tiksimies, lai apkopotu problēmas un septembrī varētu nākt ar priekšlikumiem, kas darāms, lai situāciju virzītu pareizā virzienā.

Pateicos Kehra kungam un LBS vadībai, kas vadīja gan labos, gan ne tik labos laikos. Pozitīvi, ka Kehra kungs arī turpmāk darbosies LBS. Strādāšu, lai nesabojātu to, kas jau izdarīts.