Nekur nav tik labi kā mājās?

Latviešu basketbolistu skaits ārzemju klubos sarūk
Ja 2005. gada nogalē ārzemju klubos spēlēja teju divi desmiti latviešu, no kuriem aptuveni desmit bija izlases spēlētāji, tad 2007. gada nogalē līgumi ar ārzemju klubiem ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmiem basketbolistiem. Noteikti šādai tendencei ir vairāki izskaidrojumi. Pirmkārt, jāmin Itālijas klubā "Eldo" spēlējošā Jāņa Blūma teiktais, ka pašmāju klubi spēj piedāvāt naudas summas, kas neatpaliek no ārzemju darba devēju piedāvājumiem, turklāt BBL izveide nodrošina krietni vairāk augsta līmeņa spēles sezonā pašmāju čempionātos. Jautājums ir vienīgi par katra spēlētāja ambīcijām, protams, jaunam un daudzsološam basketbolistam daudz svarīgāk ir pieredzes iegūšana kādā no spēcīgākajiem Eiropas čempionātiem, nevis Latvijas čempionāta zelta medaļas. Otrkārt, jāsaprot, ka ārzemēs situācija leģionāru vērtēšanai ir tāda pati kā Latvijā, proti, ņemti tiek līderi vai nākotnes talanti. Ja paskatāmies uz Latvijas spēlētāju resursiem, tad tikai retais spētu Itālijas, Spānijas, Krievijas, Grieķijas, Vācijas čempionātos izpildīt tās prasības, ko gaida no ārzemnieka. Jaunie spēlētāji uz ārzemēm neraujas, kaut vai padaloties pieredzē ar Kasparu Bērziņu (pie spēļu prakses Malagas "Unicaja" netika), Ernestu Kalvi ("Benetton" izīrēja viduvējam Vācijas klubam, kuram īsti nerūpēja spēlētāja veselība), Kristu Pīternieku, Kasparu Ciprusu (soliņa deldēšana Ļubļanas "Olimpija" sastāvā), Aleksandru Meļņiku. Lai arī neatsverams ir kvalitatīvs treniņprocess, pat Etore Mesina apgalvojis, ka jaunajam spēlētājam svarīgākais ir spēļu prakse. Viens no labākajiem treneriem Latvijā tieši jauno basketbolistu audzināšanā Valdis Valters kādā no intervijām uzsvēris vēl vienu nākotnes talantu problēmu: "Ir tādi, kas sasniedz un atlikušo karjeru svin. Svarīgi kādi cilvēki blakus un kā motivē sasniegt mērķi. Ir pieredze, ka sāk svinēt jau no 15-16 gadiem. Problēma pastāv. Pašam jābūt augsti motivētam ko sasniegt." Turklāt līdz ar "VEF Rīga" izveidi, kā arī Aināra Bagatska darbošanos Valmierā labāku karjeras izaugsmes vietu diez vai var vēlēties, jo tiek izmantota arī individuāla pieeja spēlētāju prasmju attīstīšanai, spēlētāju izaugsme (ilgtremiņa mērķis) tiek vērtēta augstāk par rezultātu sasniegšanu (īslaicīgs mērķis). Tāpat arī uz Ameriku spēlēt un mācīties dodas arvien mazāk jauno talantu, jo nav piemēru, kad kādam būtu izdevies tikt pamanītam NBA skautu vidū un draftētam (vienīgais pārstāvis NCAA ir Arizonas Valsts Universitātes komandas "Sun Devils" spēlētājs Rihards Kuksiks). Treškārt, tikai retais izvēlas uzspēlēt plaši apspriestajā Polijā (pēc Rinalda Sirsniņa atlaišanas arī šī zeme palikusi neapgūta), Beļģijā, Zviedrijā, Rumānijā, Igaunijā, Kiprā, jo gan spēles kvalitāte, gan treniņprocess, gan komunikācija šajās zemēs ir aizgājusi pašplūsmā.

Ar medaļām lepoties nevaram

2007. gada pavasarī mājup ar Igaunijas broznu atgriezās Uldis Rudzītis (Tartu "Fausto"). Lietuvas sudrabs tika Robertam Štelmaheram un Jānim Blūmam ("Lietuvos Rytas"), kuri arī aizcīnījās līdz ULEB kausa izcīņas finālam un SEB BBL čempiontitulam. Treneris Igors Miglinieks otrreiz aizveda Limasolas "AEL" līdz Kipras čempiontitulam. Toties Eirolīgā 2007. gadā neviens latvietis vismaz vienu spēli nav aizvadījis. Protams, šajā bēdīgajā ainā gan vainot var vienīgi Kambalas likstas ar dopingu, gan novēlēt Štelmaheram labāku veselību jaunajā gadā.

Latvijas lepnums

Beidzot Latvijai ir spēlētājs, kurš Nacionālajā Basketbola Asociācijā ne tikai saņem algas čekus, bet arī tiek pie augstas spēļu prakses un dod neatsveramu ieguldījumu komandas sekmēs. Andrim Biedriņam aizvadītais gads bijis neaprakstāms, jo kopā ar Goldensteitas "Warriors" izdevies pirmoreiz 13 gadu laikā iekļūt izslēgšanas turnīrā, kurā aizspēlējās līdz Rietumu konferences pusfinālam. Latviešu centrs jau izpelnījies nevien pastiprinātu sabiedrības uzmanību, bet arī pretspēlētāju piesardzību, kā arī respektu tiesnešu acīs. Biedriņš kļuvis par labu paraugu, kā no mūsu mazās basketbola saimniecības izsisties līdz pasaules basketbola kalvei. Centrs nekurnēja, turklāt pat īpaši nedomādams metās palīdzēt Latvijas izlasei gaidāmajā Eiropas čempionātā jau no pirmās treniņdienas, pat neskatoties uz saspringto sezonu. Jau 21 gadu vecumā Biedriņam izdevās kļūt par izlases līderi, ar kuru Latvija var tikai lepoties. Bet arī šeit visa pamatā stāvējis smags darbs, piepūle un, pats galvenais, vēss prāts, ar kuru Andris tik ļoti iepaticies amerikāņu žurnālistiem.

Apgūstam Krievzemi

Tikai gada izskaņā potītes savainojumu izārstējušais saspēles vadītājs Kristaps Valters piedzīvoja savu debiju vienā no spēcīgājiem Krievijas klubiem Ļubrecas "Triumf", kurā sapulcināta neviena vien augsta līmeņa zvaigzne. Savā debijas spēlē pret titulēto Maskavas "CSKA" Valters realizēja četrus no pieciem tālmetieniem un izpelnījās galvenā trenera Jerjomina uzslavas, kas liek raudzīties optimistiski uz nākamo gadu. Tāpat uz Krieviju pārcēlies Igors Miglinieks, kurš pievienojies ambiciozajam Sanktpēterburgas "Spartak" klubam. "Man šķiet, ka pašreiz gan primārais uzdevums ir iekļūt izslēgšanas turnīrā un netikties jau pirmajā kārtā ar Maskavas "CSKA". Pašreiz Superlīgas līmenis ir tāds, ka teju katra komanda var uzvarēt viena otru," situāciju raksturoja bijušais Latvijas izlases galvenā trenera asistents. Protams, jāmin arī Gundara Vētras kļūšana par Maskavas "CSKA" sieviešu komandas galveno treneri.

Brīvie aģenti, zemākās līgas

Praktiski no Latvijas basketbola skatuves pazuduši Ukrainas čempionāta ceturtās vietas īpašnieces Čerkasi "Monkeys" spēlētāji Edmunds Valeiko un Juris Umbraško, kurš par sevi atgādināja Ziemassvētku laikā, jo mēģināja iekļūt Grieķijas čempionāta klubā "PAOK", kurā situācija ir diezgan kritiska. Tāpat darbu zaudējis Rinalds Sirsniņš, kurš pārstāvēja Polijas čempionāta "Polopharma" vienību, bet laukumā tika vien epizodiski un treneru cerības neattaisnoja. Ļoti maz informācijas ir par bijušā "Barons/LMT" spēlētāja Edgara Čundas sekmēm Rumānijas klubā "Gaz Metan Medias", kurš pirmā decembra spēlē pret ULEB kausa izcīņā spēlējošo "CSU Asesoft" (83:97) guva 17 punktus. Grieķijas augstākās līgas klubu Larisas "Olimpia" pret Kipras vienību Limasolas "Apollon" nomainījis Māris Ļaksa, kurš par spēles laiku tagad sūdzēties nevar.

Ar skatu uz 2008. gada pavasari

Viens no leģionāriem, kurš var būt apmierināts gan ar savu paveikto, gan progresu, ir Vācijas Bundeslīgas kluba Brēmenhāfenes "Eisbaren" uzbrucējs Ivars Timermanis. Salīdzinoši stabils spēles laiks, skaidras kluba prasības, kā arī pieklājīgais metienu realizācijas procents vedina uz domām, ka Iecavas sporta audzēknim šis nav pēdējais gads Vācijā. Pagaidām klubs balansē uz izslēgšanas turnīra robežas. Jānovēl vismaz iepriekšējās sezonas sasniegumu atkārtošana (sestā vieta regulārajā čempionātā).
Augstā līmenī spēlē gan Jānis Blūms, gan Kristaps Janičenoks, taču abu klubu sekmes atpaliek ievērojami no pagājušajā sezonā iespētā. Zaudējumi krājas viens pēc otra. Pēc korekcijām Neapoles "Eldo" klubā pie liela spēles laika ticis Blūms, taču kluba neveiksmes turpinās. Pagaidām vairāk jāuztraucas par vietas saglabāšanu augstākajā līgā, nevis iekļūšanu izslēgšanas turnīrā. Salīdzinājumā ar Terāmo "Siviglia Wear" pavadīto sezonu Janičenoka spēles laiks pēc Itālijas čempionāta pirmā apļa spēlēm sarucis par desmit minūtēm (no 27 uz 17), bet gūto punktu skaits pat divas reizes (no 12,2 uz 6,0), tāpat samazinājies arī izpildīto metienu skaits vidēji spēlē. Viens no izskaidrojumiem ir lielā konkurence ULEB kausa izcīņā spēlējošajā komandā, kā arī trenera variēšana ar sastāvu. Pa Itālijas otrās spēcīgākās līgas vidusdaļu kuļas "Carmatic Pistoia", bet svarīgākais, ka Jānis Porziņģis komandā ir viens no līderiem un šīs līgas līmenis nebūt nav peļams.
Pāris nedēļu laikā "Lietuvos Rytas" sastāvā atgriezīsies ceļgala savainojumu ārstējošais Roberts Štelmahers, kurš liks Eirolīgas turnīram sekot līdzi ar vēl lielāku interesi, īpaši zinot, ka lietuviešu klubs B grupā atrodas otrajā pozīcijā piecas kārtas pirms pamatturnīra beigām.
Tāpat par ULEB kausa izcīņas trofeju un Krievijas čempionāta medaļām cīnīsies Ļubrecas "Triumf" ar Valteru priekšgalā. Andris Biedriņš kopā ar Goldensteitas "Warriors" mēģinās atkārtot pagājušās sezonas sasniegumu. Jānovēl veselība mūsu leģionāriem.

Saistīts raksts: Vai būs arī pārējie seši?