Facebook
GoogleRolands Freimanis: “”Zeļļi” piedāvāja trīs gadu līgumu”
Pieredzējušais latviešu basketbolists Rolands Freimanis intervijā Andrejam Siliņam “YouTube” kanālā “Groza Bumba” atklāja, ka pirms pagājušās sezonas viņam ilgtermiņa līgumu piedāvājuši Latvijas-Igaunijas līgas ambiciozie debitanti “Rīgas Zeļļi”.
“”Zeļļi” bija, jā. “Zeļļi” [pirms debijas sezonas] man piedāvāja kontraktu uz trīs gadiem. Viņi ir baigie malači, viss forši. Es biju tuvu tai domai, bet tad sapratu, ka nē,” atklāti stāstīja Freimanis. “Sieva bija kategoriski pret, viņa teica - nekādā gadījumā. Kamēr vēl bērni maziņi, viņa vēl negrib dzīvot Rīgā. Kamēr var spēlēt ārzemēs un par to saņemt labu atalgojumu, tikmēr tas jāizmanto.”
Nevienojies ar “Zeļļiem”, Freimanis aizbrauca uz Turciju un šoruden otro sezonu pēc kārtas pārstāv “Gaziantep” klubu, kas spēlē Turcijas pēc spēka 2. līgā. Savulaik (2017-18) viņš spēlēja šai klubā, kad tas piedalījās superlīgā, bet Rolands sarunā norāda, ka Turcijas 2. līgā sarūpētie apstākļi spēlētājiem ir tikpat augstā līmenī, kādi tie ir superlīgā.
“Viss tas pats, [klubā] tie paši cilvēki, tā pati organizācija, viss tādā pašā līmenī,” stāsta basketbolists. “Top līmenī dzīvošana, labas viesnīcas, uz spēlēm lidojam. Viss tiešām ļoti labi. Tādā ziņā es nejūtu atšķirību, vai tā būtu augstākā vai otrā līga. Nu, labi, [spēles] līmenis ir citādāks,” stāstīja 101 spēli valstsvienībā aizvadījušais basketbolists. “Ir grūti, komandā tikai divi ārzemnieki, un no tevis prasa rezultātu.[..] Šķiet, es esmu vienīgais eiropietis līgā, visi pārējie ir amerikāņi. Bet es arī pats kā amerikānis, metu pie pirmās izdevības,” smējās 36 gadus vecais spēlētājs.
“Jau kādu laiku sportiskais līmenis nav tik būtisks, cik finansiālais aspekts līgumu piedāvājumos,” godīgs bija Freimanis. “Laikam pēc Ņižņijas [pārslēdzu domāšanu, ka prioritātei jābūt finansiālajai], lai gan vajadzēja ātrāk. Tas jautājums par [sportisko] līmeni ir tik nosacīts. Kad esi jaunāks, domā, ka jo spēlēsi augstākā līmenī, jo vairāk par tevi rakstīs Sportacentrā, būsi ziņās, bet tas jau neko nemaina. Spēlējot [basketbolu], tev jāmēģina pēc iespējas labāk sevi nodrošināt tālākajai dzīvei, nevis dzīties pēc līmeņa. Protams, ar līmeni var nākt kopā arī pārējais, bet bieži vien tā ir ilūzija. Varbūt sākumā tu vari pamēģināt, bet īpaši pēc 30 gadu vecuma tev vienkārši jāmēģina “izspiest” maksimumu. Pēc tam [pēc karjeras] nevienam neinteresēs, kur tu spēlēji, kādā līgā un kādā līmenī.”
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]