Mārcis Vītols: ''Nekļūtu par profesionālu sportistu, ja nenonāktu LU''

Saskaņā ar Eiropas Komisijas veikto pētījumu katru gadu aptuveni trešdaļa no visiem talantīgajiem un jaunajiem sportistiem vecumā no 15 līdz 17 gadiem pārtrauc sporta treniņus, jo viņiem parādījušās citas prioritātes. Citā pētījumā akcentēts, ka sportistiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem trūkst motivācijas turpināt nodarboties ar sportu.

Lai sportisti nepazustu un turpinātu gan augsta līmeņa sportista karjeru, gan akadēmiskās izglītības iegūšanu, kā labs starpposms kalpo tā saucamā “duālā karjera”. Jēdzienu “duālā karjera” var skaidrot kā saskaņotu mācību procesu, kurā sportists attīsta savu sportisko un akadēmisko kompetenci, sekmējot psihosociālo un psiholoģisko attīstību. Duālās karjeras būtība ir radīt sportistam iespēju, paralēli nodarbojoties ar sportu, iegūt augstāko izglītību, kvalifikāciju, palīdzot sagatavoties darba tirgum pēc sportista karjeras beigām. Rezultātā sportisti iegūst ne tikai jaunas zināšanas, bet arī veicina savu personisko izaugsmi, ko var sekmīgi izmantot sportista karjeras laikā un pēc tās.

Jau kopš 2005. gada Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) izveidojusi Augstas klases sportistu karjeras programmu, ar kuras palīdzību veicina sportistus pēc karjeras beigām sekmīgi iesaistīties darba tirgū. 2008. gadā programma tika papildināta ar vēl trim virzieniem – izglītību, dzīves iemaņām un nodarbinātību, tādējādi sekmējot gan formālās, gan neformālās izglītības iegūšanu sportistu vidū.

Attīstoties duālās karjeras sistēmai Eiropā, palielinās tādu augstas klases sportistu skaits, kuri studē augstskolas vai tās absolvējuši, tostarp olimpiešu vidū. Tā, piemēram, Vācijai, Lielbritānijai un Ungārijai ap 50% olimpiešu atsevišķās olimpiskajās spēlēs bijuši studenti vai ar sportisti augstāko izglītību.

Latvijas Universitāte (LU) ir viena no pirmajām augstskolām Baltijā, kura studentiem sāka piedāvāt duālās karjeras iespējas, respektīvi, aicinot jaunos sportistus apvienot studijas augstskolā ar augstākā līmeņa sportista karjeru. Studentiem, kuriem ir teicami rezultāti sportā, kā bonuss tiek piešķirtas sporta stipendijas, kuras ik gadu saņem ap 40 augsta līmeņa sportistiem. 2021./2022. mācību gadā LU lēma ar sporta stipendijām apbalvot 50 augsta līmeņa jaunos censoņus. Sporta stipendija, līdzīgi kā daudzās Eiropas valstīs, nodrošina studiju maksas segšanu, ja sportists uzrādījis augstus sasniegumus savā sporta veidā, kā arī bijis sekmīgs studijās.

“Nereti ir zināmas situācijas, kad sabiedrībā populāri sportisti pēc karjeras beigām ir apjukuši, jo nonāk pie vairākiem svarīgiem jautājumiem – ko darīt, kā darīt un kā turpināt dzīvot. Lai šādas situācijas sportistu vidū mazinātu, LU dod unikālu iespēju – apvienot vairākas lietas vienlaicīgi. Daudzi esošie duālās karjeras veidotāji atzinuši, ka šāda iespēja studēt un sportot vienlaicīgi ir viņiem bijis liels ieguvums,” sporta stipendiju programmu raksturo LU Sporta centra direktors Uģis Bisenieks.

Latvijā netrūkst veiksmīgu piemēru duālās karjeras programmas absolventu vidū, īpaši jau LU. Viens no tiem ir 29 gadus vecais basketbolists Mārcis Vītols, kurš karjeras laikā spēlējis tādās komandās kā ”Valmiera”, “Ogre”, “Odessa”, “Ventspils”, “VEF Rīga”, bet šobrīd meistarību slīpē Igaunijas spēcīgākajā komandā Tallinas “Kalev/Cramo”. LU komandu basketbolists pārstāvēja trīs sezonas (no 2011. līdz 2014. gadam), iesāktās studijas biznesa vadībā sākotnēji nepabeidzot. Tiesa, vēlāk Mārcis Vītols atgriezās studentu rindās un ieguva bakalaura grādu 2020./2021. gada mācību gadā, kad paralēli pārstāvēja Latvijas spēcīgāko basketbola komandu “VEF Rīga”.

Vītols ir spilgts piemērs tam, ka ar mērķtiecību un gribasspēku, izvērtējot augstākās izglītības nepieciešamību karjeras gaitā, augstskolu iespējams absolvēt. “Karjera var beigties ļoti ātri, tāpēc ir jādomā par rezerves variantiem, ko darīšu pēc karjeras,” stāsta basketbolists. Atgriezties studēt viņu pamudinājis LU Sporta centra direktors Uģis Bisenieks un Vītols otrajā piegājienā mācībām piegājis ar lielāku azartu, bakalaura darbā saņemot gandrīz izcilu vērtējumu – devītnieku. “LU ir labākie apstākļi sporta un studiju savienošanā. Mēs trenējāmies agri no rīta un vēlu vakarā, treneri ar azartu strādāja un progress bija vērojams ar katru dienu. Savā gadījumā noteikti varu teikt, ka nekļūtu par profesionālu sportistu, ja nenonāktu LU,” augstskolas nozīmi savā profesionālajā attīstībā vērtē Vītols.

Jau ziņots, ka Latvijas Universitāte tuvāko gadu laikā Akadēmiskā centra teritorijā Torņakalnā plāno atklāt vērienīgu ''Sporta māju'', kurā iecerēts 50 metru lielais peldbaseins un divi peldētapmācības baseini, trenažieru zāle, aerobikas un deju zāle, sporta laboratorija, rehabilitācijas, masāžas un fizioterapijas telpas, kā arī 100 metru garš vieglatlētikas skrejceļš. Šāds projekts var veicināt arī duālās karjeras izvēli jauno sportistu vidū.

Izmantotie resursi:
https://www.lu.lv/par-mums/lu-medij...