Viedoklis: Trīs jautājumi, gaidot trešo finālspēli
Pēc pirmajām divām Latvijas Basketbola līgas (LBL) finālspēlēm starp "VEF Rīga" un "Ventspils" klubiem rezultāts pagaidām neizšķirts - 1:1. Svētdien gaidāma trešā spēle, kurai tuvojoties, neskaidri ir daži jautājumi.
Treneru duelis jeb kurš veiks labākus pielāgojumus – VEF vai Ventspils?
Pirms fināla atklāšanas spēles VEF galvenais treneris Ramūns Butauts atklāja, ka pārzina visas pretinieka stiprās un vājas vietas. Trenera vārdi pārvērtās darbos un pirmajā finālspēlē loģiska uzvara. Uz otro spēli acīs krītošas izmaiņas nebija nevienā no komandām, bet nelieli pielāgojumi gan bija manāmi. Ventspils nolēma pašā spēles sākumā mēģināt pārsteigt rīdziniekus, piemēram, īslaicīgi izmantojot presingu pa visu laukumu. Epizodēm nostrādāja un pārsvars tika audzēts - spēles sākumā iekrātais pārsvars bija rezultātu noteicošais.
Ja pirmajā spēlē izskatījās, ka brīžiem Ventspils basketbolisti ir katrs pats par sevi, tad otrajā mačā bija novērojams progress saspēlē, kas izpaudās arī rezultatīvo piespēļu pieaugumā. Ventspilij bija saīsinātākas rotācijas, kas izslēgšanas spēlēs bieži vien notiek, kur lielāks uzsvars tika likts uz līderiem - otrajā spēlē tie bija četri spēlētāji, kas guva 71 no 75 punktiem.
Vai Ventspils pratīs izmantot Andersonu?
Lielāko sezonas daļu Rašads Andersons bija ventspilnieku pirmā opcija uzbrukumā, esot rezultatīvākais komandā. Uz sezonas beigām Andersona loma kļuvusi arvien mazāka līdz otrajā finālspēlē viņa spēles laiks bija nepilnas divas minūtes. Uz šo spēli Andersons esot bijis apaukstējies, bet amerikāņu uzbrucējs neizskatījās tik ļoti novārdzis (drīzāk mēģināja saprast, kāpēc atrodas uz soliņa), lai nevarētu būt laukumā ilgāku laiku. Iespējams, Andersons kļuvis vienkārši par lieko, kuram treneri neredz pielietojumu. Tajā pašā laikā lielāko labumu ventspilnieki varētu gaidīt no rezervistu soliņa, kas attiecīgi pirmajā un otrajā spēlē kopā savāca desmit un četrus punktus. Varbūt Andersons varētu būt tas, kurš kļūst par to spēlētāju, kas dod enerģiju no rezervistu soliņa ar saviem punktiem?
Iespējams, Ventspils stratēģi uzskata, ka Andersona tipa spēlētājam nav pietiekami vietas uz laukuma, lai neciestu kopējā komandas spēle. Tāpat kā Jānim Strēlniekam un Vejinmi Efedžuku, arī Rašadam Andersonam nepieciešama bumba. Tomēr Andersona gadījumā bumba nav vajadzīga visu uzbrukuma laiku – pietiktu tikai ar piespēli no partneriem ērtā situācijā, kas ļautu izspiest labumu no viņa. Negribētos ticēt, ka tāda līmeņa spēlētājs kā Andersons nespētu pielāgoties jaunai situācijai. Savas spēlētāja karjeras laikā Andersons jau pierādījis, ka var būt nozīmīga daļa no uzvarošas komandas – 2004. gada NCAA čempionu Konektikutas universitātes sastāvā viņš bija starp rezultatīvākajiem, atpaliekot punktos tikai no nākamajām NBA zvaigznēm Bena Gordona un Emekas Okafora.
Vai Parahovskis būs atguvis atslēgas?
Vairākas reizes uzsvērts, ka viens no VEF atslēgas spēlētājiem ir centrs Artjoms Parahovskis. Ļoti izteikti tas pierādījies šajā finālā, jo Parahovskim spēlējot labi (17 punkti, 10 atl.b.), gūta uzvara, bet spēlējot pieticīgāk (seši punkti, astoņas atl.b.), nācies zaudēt. Ja Parahovskis ir pareizi noskaņojies, grūti atrast kādu no Ventspils, kas nosegtu viņu. Otrajā spēlē Parahovskis neizskatījās gatavs finālu basketbolam kā rezultātā jau no spēles sākuma nespēja saprasties ar kolēģiem un tika pie samazināta spēles laika. Parahovskim vajadzētu pierādīt, ka otrā spēle bija tikai nejaušība un trešajā atkal dominēt zem groziem, lai palielinātu VEF izredzes uz panākumu Ventspilī. Runājot par noskaņošanos uz spēlēm, labs piemērs otrajā spēlē bija ventspilnieku spēka uzbrucējs Brendons Hanters, kurš, spēlei sākoties, darbojās ar fantastisku degsmi, kas nesa rezultātus.
Iespējams, abu komandu treneriem nav šaubu par minētajiem jautājumiem, kam patiesībā tā arī būtu jābūt. Lai nu kā, tagad beidzot skaidri zināms, ka pēc pirmajām divām spēlēm rezultāts ir 1:1, bet turpinājums jau rītdien.
+2 [+] [-]
Vai kāds no treneriem saņems tehnisko piezīmi?
+3 [+] [-]
[+] [-]
es jau paredzu ka V-pils treneris pēctam varēs analizēt Biedriņa sindromu sodu mešanā savā komandā..
un vispār šosezon stipri esmu vīlies skatot šo komponenti netikai finālistu saistībā... pilnīgi tāda sajūta, ka sodametienu līnija ir pārvietota par kādu metru tālāk...
-3 [+] [-]
[+] [-]