Gailīša un komandas izcīnītais kauss – lielākais pārsteigums 21. gadsimta Vācijas basketbolā

Līdz šim gadam iepriekšējos 16 Vācijas kausus bija sadalījušas četras komandas – Eirolīgas klubi Minhenes ''Bayern'' un Berlīnes ''Alba'', kā arī regulāri Eirokausos startējošās Bambergas ''Brose'' un Oldenburgas ''EWE Baskets''. Visām minētajām komandām šajā sezonā ir teju divreiz vai vēl vairāk reižu lielāki budžeti – ''Syntainics MBC'' kopējais budžets ir mazākais visā Bundeslīgā, bet algu budžets ir otrais mazākais.

Pirmo reizi kluba vēsturē sasniedzot Vācijas kausa finālčetrinieku, Vācijas basketbola līgu vadība arī uzticēja ''Syntainics MBC'' komandai rīkot izšķirošos mačus. Pusfinālā pretī stājās Minhenes ''Bayer'', ko pirmajā tikšanās reizē Bundeslīgas ietvaros mājās izdevās apspēlēt. To pašu Gailītis un viņa padotie paveica arī kausā, esot pārāki ar 95:93 – galotnē aukstasinīgs bija komandas līderis Maikls Devo, bet ļoti sarežģītu uzvaru nesošo metienu realizēja Martins Broinigs.

''Bayern'' atlika vien precīzi sekunde, lai paglābtos no zaudējuma. Gordons Herberts minūtes pārtraukumā uzzīmēja izspēli, taču Gailītis pieredzējušo pretinieku taktiķi un Pasaules kausa ieguvēju atšifrēja – latvietis, redzot pretinieku nostādījumu, pieprasīja vēl vienu minūtes pārtraukumu, pēc kura ''Bayern'' spēja tikt vien pie ļoti tāla un sarežģīta, un arī neprecīza trejača no Johannesa Fogtmana.

Vaicājot trenerim par šo taktisko viltību, Jānis Gailītis sacīja: ''Tās jau ir tādas destruktīvas darbības. Tādas, lai nav jāiet mājās ar lieku minūtes pārtraukumu. Tā mēs dažreiz darām. Nezinu, vai tas kaut ko iespaido – drīzāk destruktīva darbība, bet nu ko darīt? Tur ir sava loģika, protams. Kaut kādā ziņā liec pretiniekam izvēlēties – viņš darīs to pašu, vai kādreiz asistentiem ir skaidrs nostādījums, ko no šī nostādījuma viņi var paveikt un ir darījuši. Varbūt trenerim vēlreiz jāzīmē kaut kas cits un kāds spēlētājs sajūk starp divām kombinācijām. Kaut kāda loģika izmantot to minūtes pārtraukumu šādā veidā ir, varbūt tas var palīdzēt, jā.''

Finālspēlē pretī stājās Bambergas ''Brose''. Vaisenfelsieši spēles toni noteica no pirmajām minūtēm, visas spēles garumā atrodoties vadībā, un tiekot pie Vācijas kausa – 97:87. Finālcīņā ar 27 punktiem uzvaru kaldināja amerikāņu aizsargs Maikls Devo, kurš arī izpelnījās turnīra vērtīgākā spēlētāja balvu.

Gan mačā pret ''Bayern'', gan spēlē pret Bambergu laukuma saimnieki aizsardzībā pretinieku mazos mēģināja ierobežot ar lieliem ķermeņiem, pretinieku saspēles vadītāju sedzot uzbrucējam. Gailītis iepriekš šādu taktiku pielietojis arī VEF komandā, taču, kā norāda pats, tā neesot viņa firmas zīme aizsardzībā: ''Man nav nekādas firmas zīmes. Darām to, ko mums atļauj spēlētāju resursi. Katru gadu jebkurā sastāvā mēģinām atrast labu defensive stopper. Mūsdienās ir ļoti svarīgi, lai viņš arī būtu gatavs mainīties. Parasti labākie uzbrukuma spēlētāji ir arī pick'n'roll spēlētāji, un maiņa ir viens no veidiem, kā viņus apturēt. Tā kā, manuprāt, izejam no kārtīm, kādas mums ir, un ar tām arī spēlējam.''

''Man prieks par pēdējo nedēļu – pagājušajā sestdienā baigi bezcerīgi zaudējām Ulmai. Pēc tās spēles man patika mūsu atbilde uz neveiksmīgu spēli. Protams, ka ar visu pārējo kopā un veiksmi, ļoti, ļoti, ļoti veiksmīgi pabeidzām visu nedēļu un turnīru. Forši, forši,'' par izcīnīto Vācijas kausu stāstīja Vaisenfelsas ''Syntainics MBC'' galvenais treneris Jānis Gailītis.

Savukārt ''Hamburger Abendblatt'' sporta žurnālistam un Vācijas basketbola pazinējam Rupertam Fābigam vaicājām, vai Gailīša iespētais ir lielākais pārsteigums Vācijas kausa vēsturē. ''Nevaru pateikt, vai tas ir lielākais pārsteigums kausa vēsturē, jo tā ir vairākas desmitgades sena – nezinu, vai, piemēram, pirms 50 gadiem nebija kāds pārsteidzošāks uzvarētājs, taču šajā gadsimtā ''Syntainics MBC'' noteikti ir negaidītākā kausa uzvarētāja. Tas ir milzīgs pārsteigums. Visi gaidīja, ka ''Bayern'' uzvarēs. Ja ne ''Bayern'', tad otra Eirolīgas komanda ''Alba'' vai kāds cits lielāks klubs, kā, piemēram, Ulma, bet noteikti ne ''Syntainics MBC''.''

2004. gadā ''Syntainics MBC'' tika pie pirmās augstākā līmeņa trofejas kluba vēsturē, izcīnot FIBA EuroCup Challenge titulu. Līdz nākamajai trofejai nācās gaidīt vairāk nekā 20 gadus, taču, kā uzsver Fābigs, kluba ilglaicīgā uzturēšanās Bundeslīgā jeb Vācijas spēcīgāko klubu sabiedrībā arī esot ievērības cienīga. ''Līdz šim viņi neko citu nebija uzvarējuši – vienkārši atradušies Bundeslīgā, kas tik un tā ir ļoti iespaidīgi, jo tas ir ļoti mazs klubs un reģions, kurā nav daudz naudas. Palikšana Bundeslīgā ilgstoši vien ir ievērības cienīga. Tagad, uzvarot kausu, tas ir milzīgs notikums.''

Dienu pēc Vācijas kausa izcīnīšanas ''Syntainics MBC'', kas kļuvusi vien par otro trofeju kluba vēsturē, komandai bija pieņemšana pie pilsētas vadības un arī sagaidīšana rātslaukumā. ''Viņiem ir kaut kādas tradīcijas Vācijā kopumā. Viņiem ir liels lepnums un prieks. Teikšu, ka nedaudz saistīts ar provinciālismu un to, ka viņi ir Austrumvācijas, šķiet, pirmā komanda, kas kādreiz ir izcīnījusi kādu kausu,'' titula svinības skaidroja Gailītis. ''Tur vēl var nosaukt daudz visādas lietas, ko es nekad nesapratīšu, protams, un kas varbūt manā un lielākās daļas ārzemnieku kontekstā neliekas nozīmīgi. Protams, pilsētai – vismaz tā man teica – tas ir liels sasniegums, arī kā piemērs cilvēkiem, un apbalvojums tiem entuziastiem, kas to klubu veido. Viņiem šādas situācijas ir kaut kas unikāls, tas viņus spārno turpināt darīt uz priekšu.''

''Grūti pateikt,'' par to, kas bija galvenās atslēgas uz kausa izcīnīšanu, sacīja latviešu stratēģis. ''Protams, ka, ja skatās uz Final Four, tad mums ļoti palīdzēja tas, ka spēles organizējām mājās. Kaut vai matemātiski var apskatīties – Vācijā ir ļoti izteikta mājas komandu dominance, jo īpaši šogad. Nezinu par citiem gadiem. Protams, droši vien palīdzēja tas, ka katrā tādā spēlē, kas ir kā play-off spēle, atradās spēlētāji, kas varbūt nospēlēja vienu no labākajām vai labāko spēli sezonā – to, ko mēs saucam par overperform. Dažās no spēlēm pat atradās vairāki tādi [spēlētāji], īpaši Final Four. Tā arī tāda sakritība – nospēlēt galvenās vai izšķirošās spēles labā līmenī, arī uzbrukumā. Tā ir kaut kāda veiksme, bet arī daudzu lietu sakritība.''

''Galvenais iemesls ''Syntainics MBC'' titulam? Jānis Gailītis!'' bez ilgas domāšanas noteica Fābigs. ''Viņš ir pirmais treneris, kurš iemācījis viņiem spēlēt aizsardzībā. Protams, viņi joprojām ir uz uzbrukumu tendēta komanda, taču iepriekšējos desmit, 15 gados viņu aizsardzība bija kā caurstaigājama sēta. Tagad izskatās, ka viņu aizsardzība atbilst Bundeslīgas līmenim, un nav trešās līgas līmenī kā iepriekšējos gados. Tās noteikti ir divas galvenās lietas, kas ļāva izcīnīt Vācijas kausu. Domāju, ka arī viņu sastāva nepārtrauktība un pieredzējušie spēlētāji kā Akims Vargass un Džons Braients, kuri tur bijuši vairākas sezonas, Čārlzs Kalisons – tas arī ir liels faktors.''

Vaicāts, kur 2025. gada Vācijas kauss ierindojas trenera Jāņa Gailīša sasniegumu sarakstā, stratēģis augstāk lika valstsvienībā iespēto: ''Man galvenais sasniegums, domāju, ir ar izlasi, emocijas ar visām jauniešu izlasēm un tā tālāk. Tas man rada tādu pievienotu vērtību. Pārējās lietas vairāk ir process, jo klubs ir klubs – tas sacenšas ar citiem klubiem. Izlasē tu vismaz atstāj kaut ko – ir sajūta, ka aiz sevis atstāj rezultātus un vēsturi. Klubam tas ir nedaudz citādāk. Klubā tas vienmēr ir par tiem cilvēkiem, par to grupu – kā mēs kopā varam izveidoties un kaut ko sasniegt vai nesasniegt. Tas ir vairāk par periodu. Izlase ir vairāk par negribu teikt mūžību, bet par vēsturi.''

''Protams, ka tas bija ļoti nozīmīgi,'' faktu, ka Vācijas kausa Final Four ''Syntainics MBC'' aizvadīja savā laukumā, izcēla komandas galvenais treneris. ''Kaut vai tīri statistiski, un arī tas, ka pārējām komandām, manuprāt, ir dīvaini spēlēt pie mums. Manuprāt, arī Minhenei tas viss liekas tāds smieklīgs un maziņš. Tā ir cita pasaule pēc Atēnām vai tās pašas Minhenes, kur ir jauna un izpārdota zāle, un tur ir vēl simts piemēri. Domāju, ka viņiem pārējais liekas maziņš un muļķīgs – tas arī noteikti iespaido.''

39 gadus vecā latviešu trenera iespētais Vācijā nepalika bez ievērības arī dzimtenē, gan medijos, gan sociālajos tīklos izsaucot plašu rezonansi un prieku. Taujāts, cik karsts bijis Gailīša telefons pēc triumfa, treneris sacīja: ''Man atbalsts no mājām vienmēr ir jūtams. Ir cilvēki, kas vienmēr atbalsta, neskatoties uz to, vai uzvari vai zaudē. Tādi arī ir vēl palikuši. Par to ir vislielākais prieks.''

Jānis Gailītis has to be the hottest coach in European basketball this season.

In his first year in Germany, he’s managed to transform Bundesliga’s lowest total budget Syntainics MBC into a team that’s battling for a play-off spot.

He’s won all three official meetings vs.…

— Kristians Dilans 🇱🇻🇺🇦 (@kristiansdilans) February 15, 2025

''Nezinu, es neticu, ka ir tāds basketbola tirgus, kas īpaši reaģē uz taviem sasniegumiem,'' atbildot uz jautājumu, kā Vācijas kausa izcīnīšana ietekmējusi viņa akcijas, teica Jānis Gailītis. ''Man liekas, ka mēs runājam par salīdzinoši slēgtu pazīšanās loku, kur, protams, ar dažādu veiksmes gadījumu palīdzību var ielauzties. Mēs darīsim visu, ko varēsim. Kā jau visiem cilvēkiem, mērķis ir sacensties augstākā līmenī. Jo augstāks līmenis, jo, protams, arī lielāks finansiālais atbalsts, līdz ar to daudzi citi lieki jautājumi atkrīt dzīvē.''

Līdzīgu jautājumu par trenera Gailīša akcijām uzdevām arī Fābigam: ''Kā jau teicu, viņš [Jānis Gailītis] manās acīs ir galvenais iemesls Vācijas kausa izcīnīšanai. Viņš šķiet izcils taktiķis un lielisks treneris, kurš spēj mainīt komandas taktiku spēles laikā. Viņš lieliski sagatavo savu komandu. Domāju, ka viņš izveidojis sev vārdu Vācijā – ''Syntainics MBC'' iepriekšējos gados allaž sezonu noslēdza 15., 16., varbūt nedaudz augstākā vietā. Tagad viņi ir tuvu tam, lai sasniegtu izslēgšanas spēļu pārspēles. Protams, pēc triumfa kausā viņš noteikti ir vārds, kurš tiks piesaukts, kad runāsim par sezonas labāko treneri. Iespējams, vasarā viņš varētu spert nākamo soli. Es gan sagaidītu, ka viņš varētu palikt Vaisenfelsā – nezinu, kuriem klubiem atvērsies galvenā trenera pozīcijas. Oldenburga? Varbūt, tā nebūtu sliktākā komanda viņam. Frankfurte? Iespējams, taču tas nebūtu solis uz priekšu. ''Alba'' būs jauns treneris, taču nezinu, vai viņš tiks izskatīts. Citas komandas? Nedomāju, ka sagaidīsim daudzu treneru nomaiņu.''

Vācijas Bundeslīgas kopvērtējumā ''Syntainics MBC'' ar desmit uzvarām 20 spēlēs dod desmito vietu 17 klubu konkurencē. Pēc pamatturnīra septītā līdz desmitā vieta aizvadīs pārspēles par noslēdzošajām divām vietām izslēgšanas spēlēs. Līdz pamatturnīra noslēgumam vaisenfelsiešiem vēl paredzētas 12 spēles, no kurām puse jāaizvada izbraukumā, tostarp pret abām Eirolīgas komandām.

''Droši vien, ka grūtākās spēles vēl būs priekšā – tāpēc, ka izbraukumā. Piemēram, aizbraucām uz Ulmu – mums tur nebija nekādu variantu. Tas maina lietas būtību, bet mums uzbrukuma kapacitāte ir diezgan augsta, īpaši spēlēs pret šīm komandām – godīgi sakot, nedz ''Alba'', nedz ''Bayern'' nav labākās aizsardzības komandas kopumā. Tas mums dod cerību – ja mums iet uzbrukums, un viņiem uzbrukums iet nedaudz sliktāk, mums ir iespējas. Tāds ir tas pluss. Protams, ka ar šo bezatbildības un underdog sajūtu ir vieglāk un vienkāršāk biežāk spēlēt, kad nav ko zaudēt. Ja vēl esi spēlē trešajā vai ceturtajā ceturtdaļā, tad lielākajā daļā gadījumu, ja nesāc meklēt kaut kādu nepareizu filozofiju, tad tev nekāda spiediena nav – vari vai nu vinnēt, vai nekas nenotiek, jo zaudējums tām spēlēm ir loģika. Tāda filozofija palīdz,'' noslēdza 2025. gada Vācijas kausa ieguvējs Jānis Gailītis.