Kambala: "Esmu gatavs spēlēt izlasē"

"Pēdējos divos gados strādāju tā, kā nekad savā mūžā. Fiziskā ziņā esmu tādā līmenī, kādā nekad neesmu bijis, man atliek tikai fizisko kondīciju noturēt."

Basketbolists atzina, ka savi plusi ir arī individuālajiem treniņiem, jo neviens cits netraucē. Kambala nedomā, ka viņam būšot grūti iekļauties basketbola spēlē. "Ar riteni jau arī iemācās braukt vienreiz dzīvē. Pirms sezonas jau bieži kādam ir problēmas ar fizisko sagatavotību. Es taču faktiski visu dzīvi esmu spēlējis basketbolu. Mans augums tagad var izdarīt vairāk, nekā kādreiz varēju. Boksā jau arī jādomā uz priekšu, ar fizisko spēku vien nepietiek."

Kaspars Kambala vēl precīzi nemācēja pateikt, kurā klubā spēlēs pēc diskvalifikācijas beigām 13. decembrī. Visticamāk, tas būšot kāds no Eiropas klubiem, tostarp iespējama arī spēlēšana Latvijā. Pašam basketbolistam atkal esot sapnis uzspēlēt Latvijas izlasē: "Mani jau pazīst kā brīvdomātāju, bet nacionālajā izlasē spēlēt ir gods. Mēs tiešām varam spēlēt labi, jāsanāk uz Eiropas čempionātu un jāmēģina nospēlēt, mēs to gribam, un mēs to varam."

Daži bija ievērojuši, ka izlasē Kambala un Biedriņš spēlējuši ar vienu numuru – 15. "Ne jau tas numurs ir galvenais, galvenais ir atdeve, tad jau iepatīkas jebkurš numurs," Kaspars šajā apstākli problēmu nesaskata. Tandēmā ar Biedriņu pie groza latviešiem tad būtu varens spēks un Kambala ir gatavs spēlēt arī ceturtā numura pozīcijā. "Mēs esam ļoti ātra komanda, varam labi spēlēt ātrajos uzbrukumos. Mēs dažkārt tagad par daudz spēlējam tādu funkcionālu lēnu basketbolu, pārāk sarežģītu, mums vajag vairāk izmantot ātrumu, puikas jau jauni."

Vērtējot Nenadu Trajkoviču kā treneri, Kaspars bija diezgan diplomātisks: "Treneri es esmu redzējis, bet izjust kā vada spēli ir pavisam kas cits. Ja ko esi izlasījis grāmatā un praktiskā dzīve – tās ir divas dažādas lietas. Man jau grūti viņu vērtēt, es vairāk domāju, kas man pašam jādara." Savs viedoklis Kasparam ir par Trajkoviča lielo uzticēšanos Biedriņam un bumbas spēlēšanu uz viņu. "Ja viņš var iemest, ja viņš var apspēlēt, ja viņš ir bīstams, kāpēc gan nespēlēt uz viņu? Ja cilvēks met iekšā, ko lai dara? Es pats biju Arēnā un biju priecīgs, kā viņš darbojās. Kam spēlē iet, uz to ir jāspēlē. Pirmajā spēlē tas bija Kristaps Janičenoks, tad viņam arī deva bumbu. Jāspēlē uz to, ko nevar apstādināt."

Uz jautājumu, vai Kaspars ir gatavs spēlēt Latvijas izlasē arī Kārļa Muižnieka vadībā, basketbolists atbildēja arī visai skaidri. Pirmkārt, Muižnieks tagad neesot treneris un, otrkārt, ja ļoti vajadzēšot, tad puiši ir gatavi apvienot visus spēkus arī neskatoties uz savstarpējām simpātijām un antipātijām. "Ja mēs visi kopā gribam ko izdarīt, tad izdarīsim. Es esmu tāds cilvēks, kas pagātnē neskatās, tikai uz priekšu, kā būs, to redzēsim. Es esmu gatavs piedalīties un spēlēt, lai piedalās arī visi pārējie – Armands Šķēle un citi, tad mēs būsim liels spēks."

Atbildot par diskutablo leģionāru jautājumu un to kvotām Latvijas basketbolā: "Es pats esmu daudz spēlējis citās valstīs un citos klubos, un man ir savs viedoklis. Ja gribi citiem pienest tikai dvieļus, tad pienes, ja gribi ko sasniegt, tad trenējies vairāk, lai citi pienes tos dvieļus. Ja pie mums daudz leģionāru, Latvijas spēlētāji paši mazāk tiek laukumā, bet no otras puses, tad tas kaut ko pozitīvu dod treniņos pret stipriem partneriem."

Sportists, atzina, ka pašam vēl gribētos izbaudīt uzvaras garšu kādā lielā čempionātā, tāpat arī Latvijā. Oficiāli atkal laukumā Kaspars varēs iziet savā 30. dzimšanas dienā – 13. decembrī. Raidījuma beigās vēlreiz atgriežoties pie izlases tēmas un gaidāmā starta nākamgad Eiropas čempionāta finālturnīrā Polijā, Kaspars teica: "Ja mēs visi sanāksim kopā un nolemsim attiekties nopietni pret visu, varam lielas lietas izdarīt. Es esmu gatavs spēlēt izlasē, kājas pēc boksa ir ātrākas, ja boksā būs lēnas kājas, vari atjēgties uz grīdas."