Igauņu eksperiments Marguss Hunts un citi

2013. gads NFL draftā bija īpašs, jo uz vietu līgā pretendēja vairāki ārpus ASV dzimuši atlēti, daži no viņiem, futbola bruņas piemērīja vien pirms dažiem gadiem, taču spēja sasniegt lielisku līmeni, citi – atnākuši uz amerikāņu futbolu ar citu sporta veidu bāzi. Kopumā šogad bija desmit ārzemnieku-debitantu. Astoņi tika izvēlēti draftā, bet divi noslēdza līgumus ar NFL komandām vēlāk. Interesanti, ka viņiem abiem līdz tam nebija nekādas pieredzes amerikāņu futbolā (nebija to spēlējuši nekādā līmenī).

Nu sezona ir galā tāpēc var apskatīties kā tad šim desmitniekam ir gājis. Uzreiz jāsaka, ka dažādi. Kāds no viņiem vēl aizvien ir apmācības procesā, kāds – paspējis izpelnīties uzslavas. Taču par visu pēc kārtas.

Visaugstāk no visiem tika draftēts Ganā dzimušais Ezekils Ansahs, kuru Detroitas "Lions" izvēlējās ar piekto numur. Nācis no Brigamjangas universitātes (iekļuva tajā nevis dēļ sportista stipendijas, bet saņemot akadēmisko stipendiju, t.i., par labām sekmēm), Ansahs NFL skautiem varēja pasniegt savu sportista CV ar ierakstiem par veiksmīgu basketbola spēlēšanu un panākumiem vieglatlētikā, bet... tikai ar trīs sezonu pieredzi NCAA futbolā. Līdz ar sezonas beigām jāsaka, ka Detroitas komandas risks ir attaisnojies un Ezekils tiešām bija viens no labākajiem pirmgadniekiem – iekļuva "Lions" pamatsastāvā un rādīja uguņojošu spēli, kur spilgtākais moments bija astoņi "seki".
Futbola eksperti piebilst, ka, protams, priekš profesionālā futbola viņš vēl ir "par zaļu" un pieredzējušie uzbrukuma līniju spēlētāji viņu pagaidām vēl var neitralizēt uz mazās pieredzes rēķina, taču tāpat tiek minēts, ka jaunais ganieties ir ārkārtīgi apdāvināts atlētisko īpašību ziņā.

Daudz tika runāts arī par diviem eiropiešiem – vācieti Bjornu Verneru un igauni Margusu Huntu. Viņi abi spēlēja vienā pozīcijā (aizsardzības endi) un faktiski tiešā veidā konkurēja par vietu draftā. Beigu beigās Verners tika izvēlēts augstāk (Indianapolisas "Colts"), bet Hunts kļuva par otrās kārtas Sinsinati "Bengals" izvēli.
Sākumā daudzi eksperti un līdzjutēji izteicās, ka Hunts ir labāks par Verneru, taču vērīgākie norādīja – Hunts var būt labāks, bet pašlaik Verners ir solīti priekšā. Tas arī apstiprinājās realitātē, jo, lai arī vācietis uz šo brīdi netiek vērtēts kā potenciāls elites līmeņa aizsargs un jau ir paspējis nomainīt pozīciju (uz ārējo otrās līnijas aizsargu), viņš ir piedalījies vairāk mačos, vienā pat izejot sākumsastāvā un arī statistikā ir priekšā igaunim. Tomēr, kas arī tiek atzīts, Hunts pašlaik vēl ir ļoti mazpieredzējis un tagad notiek viņa apmācība kaujas apstākļos. "Bengals" treneri arī atzīst, ka Hunts, kurš savu pirmo NFL spēli apmeklēja... tieši tajā reizē, kad debitēja profesionālajā futbolā, vēl neizprot spēles pamatus un nenostrādā daudzās epizodēs līdz galam, tajā pašā laikā piebilstot, ka komandai aizsardzībā ir labs sastāvs un kādu laiku ar Hunts var tikt apmācīts. Pacietība šajā gadījumā var nest ļoti labus augļus.

Divus ārzemniekus iepriekšējā gadā draftēja Karolīnas "Panthers" – Tongā dzimušo Stāru Lutulelī un Edmundu Kugbilu no Ganas. Kugbila sezonas sākumā guva savainojumu, tāpēc pie spēlēšanas netika, bet Lutulelī gan tika un kļuva par vienu no karolīniešu komandas balstiem visnotaļ veiksmīgajā regulārajā sezonā. Viņš komandas sākumsastāvā izgāja visos 16 mačos un demonstrēja ļoti aktīvu un spēcīgu sniegumu, kļūdams par pretinieku biedu apturot uzbrukumus pa zemi. Tajā pat laikā ir acīmredzams, ka viņa aktivitāte dažreiz ir tikai aktivitātes dēļ un viņam ir jāpiestrādā pie efektivitātes.

Austrālietis Džese Viljamss, brits Meneliks Vatsons un Zimbabvi pārstāvošais Stenslijs Maponga šajā sezonā spēlēja ļoti maz vai nespēlēja nemaz savainojumu dēļ, taču, tāpat kā iepriekšējo atlētu gadījumā tiek atzīmētas viņu ārkārtējās fiziskās sagatavotības kvalitātes, kas viņiem nākotnē var palīdzēt kļūt par stabilām NFL vērtībā, vienlaicīgi norādot, ka, lai par tādām patiešām kļūtu viņiem ir jāiegulda milzīgs darba apjoms spēles tehnikas apguvē un izpratnē.

Savukārt pavisam interesanta nokļūšana NFL izvērtās vēl diviem ārzemniekiem. Lorenss Okoje savā laikā spēlēja regbiju un bija iekļauts savas valsts vieglatlētikas izlasē (2011. gada Eiropas U23 čempions un Olimpisko spēļu dalībnieks diska mešanā), bet kenijietis Daniels Odongo spēlēja tikai regbiju, dažādā līmenī (tika līdz "Super Rugby" līmenim), t.i., abi nekad dzīvē nebija spēlējuši amerikāņu futbolu, taču... abi noslēdza līgumus ar NFL komandām. Okoje Sanfrancisko "49ers" sastāvā gan pie spēlēšanas netika, jo guva savainojumu, bet Odongo aizvadīja divus mačus jau pieminēto "Colts" rindās, kur, kas interesanti, arī bija ārējais otrās līnijas aizsargs, rotācijā esot aiz Vernera.

Vērtējot visu kopumā ir nu jau kārtējo reizi jāsecina, ka NFL skautiem parādās aizvien vairāk iemeslu meklēt talantus arī ārpus valsts robežām. Savukārt vērtējot spēlētāju sniegumu nevar nepieminēt, ka, ja agrāk no ārzemēm NFL spēlēja vai nu atsevišķi atlēti, kas jau bērnībā pārcēlās uz dzīvi ASV vai bijušie futbolisti, kas ieradās ASV studēt, tad tagad līgā veiksmīgi ienāk arī cita veida atlēti jeb, runājot pavisam precīzi, augsta līmeņa atlēti ar iespaidīgiem fiziskajiem dotumiem, kas ir pārnākuši no citiem sporta veidiem.