Antonevičs: "Atgriešanās MBL mani atdzīvināja"

Pēc bilances spriežot, "Bulls" sezonu uzsākuši diezgan labi. Kāds pašam skatījums uz līdz šim aizvadīto sezonu?
- Sezona tiešām iesākās labi, varbūt pat pārāk labi, jo pirmo apli aizvadījām ar samērā pārliecinošām uzvarām, kas ne vienmēr izpaudās rezultātā, bet gan spēles kontrolē. Beigās zaudējām ARX, un šis zaudējums palīdzēja noskaņoties nākamajām cīņām. Komandā viss ir labi, labs noskaņojums un noteikti veidojas spēcīgs kolektīvs, sportiskā nozīmē. Pie garīgā veidola strādājam, bet liekas, ka arī tur viss iet uz priekšu. Bulls sastāv no bijušajiem/esošajiem vai semi-pro spēlētājiem, un, kā jau visi zin, basketbolistiem vienmēr ir savs uzskats par visām lietām.

Kas pietrūka, lai uzveiktu ARX?
- Pietrūka veiksmes uzbrukumā, jo, apzinoties abu komandu sastāvu starpību, nemaz nedomājām uzvarēt ar aizsardzību, bet gan ar uzbrukumu. Domāju, ka nekas īpašs nenotika, un zaudējums vēl neko nenozīmē. Nav tā, ka smagi pārdzīvojām, drīzāk izrunājām, kāpēc tik ļoti negāja uzbrukums un gatavojamies nākamajam aplim. Esam pārliecināti par sevi.

Bijušas vairākas spēles ar saspringtām galotnēm, kad tomēr izcīnītas uzvaras. Kur slēpjas "Bulls" spēks?
- Bulls spēks……labi skan! (smejas) Nav tāda Bulls īpašā spēka. Ir Bulls komanda, spēcīga, saliedēta, mērķtiecīga un sportiski agresīva 2007./2008. sezonas čempionkomanda. Mūsu sastāvs nav sabalansēts, esam bez garajiem. Bieži vien mūsu centrs ir tik pat garš, kā pretinieku ārējais spēlētājs! Tomēr visās iepriekšējās spēlēs, izņemot vienu, jutu, ka kontrolējam spēles gaitu un uzvarēsim jebkurā variantā. Es pat līdz galam nevaru aprakstīt šo sajūtu, tomēr šķita, ka mēs spēlējam uz 80%, bet pretinieki uz 110%, un, nedaudz palielinot apgriezienus, uzvarēsim arī saspringtā galotnē. Laikam jau Dievs saklausa mānas un citu aizlūgšanas par katru spēli.

Esi trīskārtējs MBL čempions – divas ar "Stinger" un vienu ar "Bulls". Salīdzini, lūdzu, tā laika "Stinger" un šī brīža "Bulls" komandas.
- Stinger tajā laikā tika izveidota ne no kā. Tika savākti čaļi, kas vēlas spēlēt. Bulls viss sākās ar tiem, kas jau bija rūdīti kādās Mateja Sports līgās, komandās. Protams, ka komandas ir atšķirīgas, jo arī sastāvi ir dažādi. Toreiz, mēs ar Māri Rozenfeldu un Artūru Kisli bijām kā tāds komandas vilcējspēks, ko divas sezonas nevarēja neviens īsti apstādināt, bet Bulls šobrīd ir 6-7 cīnītāji, kas var nākt laukumā un spēlēt, kā pamatsastāva spēlētāji. Jāņem vērā, ka līgas kopējais sportiskais līmenis ir audzis. Nevar teikt, ka tā laika Stinger ir labāka vai sliktāka par šī brīža Bulls. Tās ir atšķirīgas komandas, tomēr es baudīju un baudu katru mirkli, ko pavadu laukumā ar komandas biedriem.

Kad un kā nonāci MBL un vai tas ko tavā dzīvē ir mainījis?
- Vairākus gadus atpakaļ, kad biju tikko pabeidzis sporta skolu un mācījos koledžā, nonācu līdz situācijai, kad īsti nezināju, ko vēlos dzīvē. Neredzēju mērķi. Man likās, ka vēlos mācīties nopietni un veidot karjeru, kas nav saistīta ar sportu, tomēr basketbols man bija tik dziļi sirdī, ka nevarēju tā vienkārši visu izbeigt. Tad gadījās kaut kas tāds, kas tajā brīdī likās šausmīgs, tomērs atskatoties uz to tagad, tas notikums izmainīja manu dzīvi uz visiem laikiem, un atveda mani pie Dieva. Es satraumēju plaukstas locītavu un man sezona bija beigusies. Tad kāda meitene mani atveda uz Mateju, kur es satiku Sporta kalpošanas vadītāju Kasparu Šternu, kurš, savukārt, man piedāvāja iesaistīties kādā no MBL komandām. Laikam tajā brīdī Dievs man paziņoja, ka tas ir mans aicinājums, un es pieņēmu Kaspara uzaicinājumu. Jau nākamajā sezonā kopā ar Šternu un vēl vairākiem MBL vadītājiem sarakstījām nolikumu, izveidojām nopietnu treniņu un spēļu grafikus, salikām visu pa plauktiņiem un izveidojām Mateja Basketbola Līgu tādu, kāda tā ir tagad.

Vienubrīd nespēlēji MBL lielās noslogotības dēļ. Atgriezies tāpēc, ka kļuva vairāk laika vai citu iemeslu dēļ?
- Nē, laika vairāk nav palicis, tomēr sapratne par to, kas kristieša dzīvē ir svarīgākais, gan palielinājās. Kādā dzīves posmā pārāk paļāvos uz sevi un šķita, ka visu spēju pats, tomēr pēc kāda laika, kad notika tik daudzas lietas, ko nespēju ietekmēt, aprunājos ar to pašu Šternu, kurš mani uzlika atpakaļ uz pareizā ceļa. Atgriešanās MBL mani atdzīvināja.

Šosezon esi debitējis "Barons/Matejs" komandā Latvijas Amatieru Basketbola līgā (ABL). Kādas pirmās izjūtas, kādi iespaidi?
- Iespaidi dažādi. Komanda ir ar lielu gribas spēku, kas šobrīd slēpjas katrā spēlētājā un nenāk ārā. Milzīgas problēmas ar spēles disciplīnu, un arī treniņos basketbols nav pirmajā vietā, tomēr es uzticos trenerim un domāju, ka viņš var izveidot lielisku uzvarētāju komandu. Ar Dieva svētību un 200% darbu treniņos var panākt daudz ko, tomēr komandai vēl jāveidojas, spēlētājiem jārotē. Šī sezona nav izdevusies, kā bijām plānojuši, tomēr domāju, ka pēc vasaras nometnes būsim pavisam savādāki.

Ar kādu mērķi tu šobrīd spēlē basketbolu?
- Mans mēŗkis ir izaicinājums pašam sev. Es jūtu, ka spēlējot šo spēli, es spēju pagodināt Dievu un dot citiem spēlētājiem kaut ko tādu, ko viņi nekad nesaņemtu, spēlējot citur. Cenšos būt kā piemērs, tomēr apzinos, ka ne vienmēr tāds esmu. Kamēr jutīšu, ka esmu pareizajā vietā, turpināšu spēlēt un vadīt MBL komandu/-as.

Līgas vadītājs Kaspars Šterns pēc pirmā apļa savā apskatā tevi nosauca kā vienu no galvenajiem kandidātiem uz šīs sezonas vērtīgākā spēlētāja balvu. Cik tev pašam svarīgs ir šis apbalvojums?
- Svarīgs, kā jau visiem, kas spēlē basketbolu. Nekad neesmu bijis līgas MVP. Pat tajā sezonā, kad biju gan rezultatīvākais spēlētājs, gan labākais saspēles vadītājs, gan čempions. Es domāju, ka varētu pretendēt uz MVP, bet tikai, ja Bulls kļūs par čempioniem otro gadu pēc kārtas un vēl būšu līderis kādā no statistikas sadaļām, jo tad būšu pierādījis, ka spēju pienācīgi vadīt komandu un arī pats dot ieguldījumu uzvarai.

Atgriežamies konkrētāk pie šīs sezonas un "Bulls". Kas bija par iemesliem tam, ka tomēr neizdevās nokomplektēt komandu tik veiksmīgi, kā gribētos – Freimanis pēc vienas spēles prom, ik pa laikam problēmas ar spēlētāju skaitu spēlēs...
- Tātad, Freimanis nav projām, jo pats tomēr vēlas spēlēt, tikai VEF kalendārs to liedz. Rolands ir bijis uz dažiem pēdējiem treniņiem un, iespējams, atgriezīsies laukumā, ja būs izpildījis visus spēlēšanas nosacījumus. Pirms sezonas runājām par iespējamo papildinājumu Bulls, tomēr es pats atteicos, jo vēlējos palikt pie esošajiem spēlētājiem, tiem pašiem čaļiem, ar ko spēlēju jau vairākas sezonas. Palieku pie pozīcijas, ka jāstrādā ar esošo resursu un jācenšas no tā dabūt labāko gan laukumā, gan ārpus tā. Bulls spēlētāji pieteikumu lapa bieži vien apstājas pie sešiem spēlētājiem, tomēr arī seši vai pat pieci spēlējam tā, kā vajadzētu - ar atdevi un vēlmi uzvarēt. Tas ir svarīgākais, manuprāt.

Cik nozīmīgs ir Freimaņa zaudējums?
- Freimanis nav projām, bet, ja arī viņš nebūs, tad tas neko nemaina. Rolands, protams, ir milzīgs spēks, tomēr esmu pamanījis, ka mūsu spēles stils jau ir izveidojies divos virzienos, ar un bez dominējošā centra uzbrucēja. Tas arī pierādījās gan sezonas spēlēs bez viņa līdzdalības, gan arī treniņos, kad tomēr Rolands nav visu laiku laukumā. Bez viņa spēlējam citādāk, bet ne sliktāk, kā ar viņu.

Kā skaties uz līgas jaunajiem noteikumiem saistībā ar treniņapmeklējumiem (50% pirms konkrētās spēles) un izslēgšanas spēlēm (desmit spēles regulārajā sezonā, lai varētu izslēgšanas spēlēs)?
- Atbalstu, jo pats tos ierosināju. Protams, ka parādījās nelielas kļūdas sakarā ar šiem punktiem, bet viss tiks izlabots starpsezonas sanāksmēs. Tas, ka spēlētājam jābūt uz treniņiem, lai spēlētu, ir pašsaprotami, jo līgas mērķis nav tikai sportiskais sniegums, bet gan sešas komandas, šī vārda vistiešākajā nozīmē.

Pagājušajā gadā izdevās izcīnītu titulu. Sportiskais mērķis šai sezonai?
- Uzvara, uzvara un tikai uzvara! Cits jau nevar būt. Esmu bijis gan otrais, gan trešais, arī divas reizes pēc kārtas čempions. Jāseko tradīcijām.