Robotkameru tiešraides bērnu sportā: ieguvumi, riski un pelēkās līnijas

Robotkameru nozare attīstījusies ātri, un jau daudzi uzņēmumi pasaules sportā piedāvā savus pakalpojumus, uzstādot sporta zālēs un laukumos kameras, kuras automātiski spēj izsekot spēles gaitai (piemēram, sekojot bumbas atrašanās vietai) un bez operatora nepieciešamības spēj izveidot spēles video ierakstu un tiešraidi.

Nesen Mārupē U9 vecuma grupas basketbola spēlē tiešraidē tika fiksēts konflikts tribīnēs starp vecākiem, kas pārauga arī fiziskos asumos. Spēles tiešraide ar šiem kadriem bija brīvi pieejama katram interesentam "YouTube" platformā, un šis atgadījums atsauca atmiņā satraukumu Norvēģijas sportā 2022. gada Ziemassvētku laikā, kad U12 vecuma grupas spēlē izcēlās kautiņš un attiecīgi šīs ainas ar bērnu sakaušanos kopā ar spēles tiešraidi tika publicētas robotkameru nodrošinošā servisa platformā "MyGame".

Tur bija uzreiz vairākas problēmas. Norvēģijā ir vēl spēcīgāki datu aizsardzības likumi nekā Eiropas Savienībā, un attiecīgi arī bērnu privāto datu aizsardzība ir stingrāka. Radās jautājumi, kādēļ vispār komerciālā platformā pieejamas U12 vecuma spēles, ja paredzēts, ka "MyGame" piedāvās spēles, tikai sākot no 13 gadu vecuma. Radās jautājumi, kādēļ šis bērnu kautiņa video tik ilgi vēl palicis pieejams tiešsaistē. Radās jautājumi, kuros serveros glabājas bērnu sporta spēļu ieraksti un kas tiem var piekļūt. Radās jautājumi, kā īsti tiek iegūta spēles dalībnieku piekrišana tikt filmētiem

Šie jautājumi tika uzdoti vairākos Norvēģijas medijos, un "MyGame" kopā ar Norvēģijas sporta federācijām bija spiesta sniegt publiskus paskaidrojumus, un pēc atseviškām izmaiņām platforma joprojām darbojas, piedāvājot Norvēģijas amatieru un jauniešu sporta spēļu tiešraides iegādāties par maksu. Peļņa pēc principa 80:20 tiek sadalīta starp pakalpojuma nodrošināju un sporta federācijām, kas vēlāk to sadala savu klubu vidū.

Portāls Sportacentrs.com apzināja situāciju ar bērnu sporta spēļu centralizētu filmēšanu un straumēšanu internetā trīs Latvijas lielākajos komandu sporta veidos - futbolā, hokejā un basketbolā. Visos trijos pagaidām esot iztikts bez līdzīgām problēmām kā Norvēģijā, un visos trijos spēļu dalībnieku piekrišana nonākt tiešraižu kadros ir iekļauta jau spēlētāja licencē vai atsevišķu turnīru noteikumos.

Latvijashokejs.tv

Vistālāk Latvijā šajā ziņā aizgājusi LHF, kas piedāvā platformu "Latvijashokejs.tv", ko nodrošina Zviedrijas "SportWay", norvēģu "MyGame" māsasuzņēmums (abi uzņēmumi apvienojās pirms diviem gadiem). "Latvijashokejs.tv" piedāvā ļoti plašu hokeja spēļu tiešraižu klāstu, turklāt spēles pieejamas arī arhīvā. Tas ir maksas pakalpojums - 9.99 eiro par mēnesi vai 49.99 eiro par gadu.

"Šī maksa ir, lai Zviedrijas firma, kas nodrošina šo pakalpojumu, varētu atpelnīt savas investīcijas," skaidroja LHF sporta menedžeris Jānis Straupe. "Hallēs ir izvietotas automātiskās kameras, kuras ir visnotaļ dārgas - vienas kameras cena ir vairāki desmiti tūkstoši eiro. Tā ir Zviedrijas "Sportway" firmas investīcija, ko viņi attiecīgi cenšas atpelnīt. Jā, neliels ienākumu procents tiek arī mums, taču LHF galvenais ieguvums ir tas, ka dažādu līmeņu spēļu tiešraides kļuvušas pieejamākas, kas reizē palīdz celt visa Latvijas hokeja līmeni."

"Latvijashokejs.tv" piedāvā arī bērnu hokeja spēļu tiešraides, arī U10 un U9 vecuma grupā. Par piekrišanu, ka viņu bērnu spēles tiek pārraidītas tiešraidē, viņu vecāki parakstās reizē ar apstiprinājumu piedalīties LHF rīkotajās sacensībās, skaidroja Straupe. Uz jautājumu, kas notiek ar jaunajiem spēlētājiem, kuru vecāki tam nepiekrīt, Straupe norādīja, ka šādi gadījumi nav novēroti.

"Ja runājam par datu privātumu, tad drīzāk ir bijuši gadījumi, kad mums uzraksta lūgumu, lai izņemam informāciju no mājaslapas par spēlētājiem, kuri vairs nespēlē un savu iemeslu dēļ vairs nevēlas, ka par viņu gaitām hokejā pieejama publiska informācija," sacīja Straupe. Savukārt prasību izņemt bērnu spēļu tiešraides vai to fragmentus neesot bijis.

Komentējot Norvēģijas bērnu sporta gadījumu, kad publiskajā tiešraidē parādījās bērnu sakaušanās, Straupe norādīja, ka par līdzīgiem atgadījumiem Latvijā nav informēts, taču uzskata, ka robotkameru veidoto tiešraižu ieviešana ir tieši palīdzējusi attīrīt Latvijas hokeju: "Nepatīkamie atgadījumi, ko hokejā iepriekš netrūka, vairs nav tik bieži. Un kad tādi notiek, tad tie ir labāk redzami un LHF ir iespējams attiecīgi reaģēt, kas padara spēles tīrākas. Ja iepriekš bija kādi asumi laukumā vai tiesnešu apvainojumi vai bērnu vecāku pārāk asas emocijas, tad LHF tas pārsvarā sasniedza mutiskā atstāstā, un tad dažreiz nebija viegli saprast, kurš tad ko īsti izdarījis. Tagad lietas ir redzamas tiešraižu ierakstos, un viss ir daudz objektīvāk."

Latvijas Basketbola savienība spēles piedāvā "YouTube" platformā

LJBL direktors Elvijs Mičulis pastāstīja, ka šobrīd ir ļoti apmierināts ar LBS attīstīto "YouTube" kontu, kurā tiek straumētas Latvijas basketbola spēles dažādos līmeņos, ieskaitot LJBL mačus. Šīs spēles pieejamas jebkuram interesentam bez maksas. Mičulis norādīja, ka ir vērsušies pie sporta skolām, kas veido savas tiešraides, lai tās izvieto saturu arī LBS platformā, taču viņš apzinās, ka tas atkarīgs no sporta skolu entuziasmu.

"Vairāki klubi un sporta skolas savas spēles liek savos kanālos. Mēs rādās finālturnīrus vecuma grupās no U12 līdz U19, domāju, ka piedāvājam plašu spēļu saturu," sacīja Mičulis. "Par LBS plāniem veidot savu tiešraižu platformu esmu dzirdējis atsevišķas runas, bet nu par konkrētiem plāniem laikam nevaru runāt. Cenšamies nodrošināt tiešraides "YouTube", liekas, ka basketbola sabiedrība pie tā ir pieradusi, un visiem skaidrs, kur meklēt spēļu tiešraides."

LJBL tiek izspēlēta sākot no U12 vecuma grupas, taču klubi un sporta skolas aizvada dažādus turnīrus arī jaunākās vecuma grupās, un Mičulis norādīja, ka LBS vairs īsti nevar izkontrolēt, kur un kā tiek publicētas jaunāku bērnu spēļu tiešraides: "Ja runājam par privātiem turnīriem, tad tas jau ir katra paša kluba ziņā, ko viņi rāda un ko nē. Problēmgadījumi saistībā ar bērnu spēļu tiešraidēm internetā gan nav bijuši, nu, protams, neskaitot šo neseno Mārupes lietu, bet tur jau arī bija konflikts starp pieaugušajiem, nevis bērniem."

Kā notiek bērnu piekrišana tikt filmētiem LBS sacensībās? "Tas ir atrunāts turnīra nolikumā," sacīja Mičulis. "Visi ir par to informēti, vecāki ir priecīgi par šādu iespēju. Nav bijušas prasības, kad kāds vēlējies, lai kaut kas tiek izdzēsts vai cenzēts. Bija gan viens gadījums, kad mums prasīja, lai no sociālajiem tīkliem izņem spēlētāja bildi, jo tā esot bijusi neglaimojoša. Bet citādi problēmu nav bijis, un nevaru arī atcerēties, kad būtu bijusi nofilmēta kāda nevēlama situācija kā šī te Norvēģijas aprakstītā."

Uz jautājumu par to, kā viņš pats personīgi vērtē bērnu sporta spēļu tiešraižu tirgošanu, Mičulis norādīja, ka, piemēram, LHF veikusi ieguldījumus, lai varētu vispār piedāvāt šādas robotkameru tiešraides, un bez abonentmaksas tam nepietiktu līdzekļu: "Ja lietotāju maksājumi palīdz nosegt pašizmaksu, tad tas nav nekas slikts. Piemēram, basketbolā bērnu Baltijas kausā igauņi arī organizēja tiešraides par maksu - pirka gan līdzjutēji, gan vecāki, visi ar to sadzīvoja. Tāda ir mūsdienu realitāte."

Futbols.tv

Savukārt Latvijas futbolā ir LFF lolots projekts "Futbols.tv". LFF Komunikāciju daļas vadītājs Renārs Krīgers paskaidroja, ka projekts vēl ir attīstības stadijā, taču arī tagad ir pilnībā funkcionējošs un bez maksas piedāvā dažādu līmeņa sacensību Latvijas futbola spēles. "Abonentmaksas ieviešana ir ilgtermiņa plānā. Apsvērti varianti, ka varētu būt simboliska gada maksa (10-20 eiro) par pilnīgi visu saturu vai arī maksa par atsevišķām spēlēm, piemēram, 1 eiro. Pagaidām Futbols.tv ir LFF investīcija un mūsu iniciatīva, klubiem tas izdevumus neprasa. Skaidrs, ka spēļu filmēšanu jauniešu futbolā un Nākotnes līgā grūti atpelnīt, taču šeit iesaistās arī sponsori."

Taču, runājot par bērnu sportu, ir būtiska atšķirība no Latvijas hokeja un basketbola - platformā pieejamas robotkameru filmētās spēles, sākot no tikai U14 vecuma, turklāt tad internetā tiek izliktas nevis pilnas un cilvēka neapstrādātas tiešraides, bet gan spēļu labāko momentu apkopojums dažu minūšu ilgā video.

"Personīgi neuzskatu, ka jaunāku bērnu spēles būtu jārāda publiski internetā," sacīja Krīgers. "13 gadu vecums jau ir robeža tam. Kāpēc lai internetā būtu U8 un U10 vecuma grupu futbola spēles? Neredzu tam jēgu. Tāpat jau par tām interesējas tikai vecāki un treneri, normāli cilvēki skatās cita līmeņa spēles."

Šeit interesanti atzīmēt, ka video izmantošana arī, piemēram, skautingam nav nemaz tik vienkārša lieta. Sporta pasaulē pierasts, ka par teju katru sportistu pieejama informācija par viņa augumu, garumu, spējām un veselību, kas tomēr ir privāta informācija. 2021. gadā Lielbritānijā vairāki simti profesionālo futbolistu ar legāliem iebildumiem vērsās pie vairākām statistikas aģentūrām un totalizatoriem ar sūdzībām, ka tās izmanto viņu personisko informāciju un futbola statistiku savā biznesā bez viņu piekrišanas. Šīs tiesas prāvas pamatā bija tas, ka šīs firmas pelnīja naudu ar futbolistu privāto informāciju. Ja reiz šādiem iebildumiem pamatu atrod profesionāli futbolisti Anglijā, tad skaidrs, ka arī bērnu spēļu skautingu un to, kur īsti nonāk informācija par jaunajiem futbolistiem, ir iespējams uzdot jautājumus.

"Sacensību reglamentā ir paredzēts, ka spēles tiek filmētas," par tiešraižu tēmu turpināja skaidrot Krīgers. "Piesakot bērnu sacensībām, vecākiem ar to jārēķinās. Mūsu sacensību spēļu ieraksti pieder mums, un ir skaidri atrunāts, ko mēs ar tiem varam darīt un kā mums tie jāuzglabā. Fiziski gan šie dati glabājas pakalpojuma nodrošinātāju serveros, bet nu tas viss notiek super drošā līmenī, viss ir atrunāts un pārbaudīts UEFA līmenī."

"Ik pa laikam mums raksta, lai tiek izņemta kāda informācija par spēlētāju vai kāda bilde ar viņu," sacīja Krīgers. "Bijušas arī prasības no spēles protokola izņemt vārdu, bet nu tas tā nenotik, spēles protokols tomēr ir oficiāls dokuments, un, ja reiz tu spēlē futbolu, tad piekrīti, ka spēles dati ir publiski. Esam atsevišķas bildes ņēmuši ārā no publikācijām, ir bijuši atsevišķi sensitīvi gadījumi, kad tiekam aicināti izņemt bildi vai informāciju militāra rakstura jautājumu dēļ. Mans personīgais viedoklis - sacensības ir sporta vēstures daļa, to nevar tā vienkārši izdzēst."

Latvijas sporta jurista komentārs

Āris Kakstāns ir uzņēmuma "Sportslaw.lv - Sporta Tiesības" veidotājs, kurš specializējas sporta jurisdikcijā. Atsaucoties uz portāla Sportacentrs.com interesi par bērnu sporta spēļu tiešraižu pieejamības likumiem, viņš piedāvāja savu skatījumu uz potenciālajiem problēmgadījumiem un Latvijas sporta praksi.

Sporta jurists norādīja, ka Eiropas savienībā privāto datu aizsardzību regulē GDPR, Vispārīgā datu aizsardzības regula, un pēc tās vadās arī Latvijas sporta federācijas. Lieta gan tāda, ka GDPR ir salīdzinoši jauna regula (ieviesta pirms astoņiem gadiem): "Pēc jaunas regulas ieviešanas paiet zināms laiks, līdz tā tiek pārbaudīta tiesās, proti, tiek ierosinātas prāvas par atsevišķiem precendentiem. Līdz ar to arī GDPR ar katru jaunu iztiesātu lietu iegūst jaunus secinājumus un jaunus precedentus. "

Iepazīstoties ar Latvijas bērnu sporta tiešraižu situāciju, Kakstāns norādīja vairākus punktus, kuros saredz iespējamas juridiskas problēmas - prasība piekrist datu apstrādei, lai piedalītos bērnu sacensībās, bērnu spēļu tiešraižu piedāvāšana par maksu un robotkameru jeb mākslīgā interneta izmantošana tiešraižu veidošanā. Atbildot uz to, ka LHF, LFF un LBS pārstāvjiem šādu problēmu nav bijis, Kakstāns sacīja šādi: "Kamēr iebildumu nevienam nav, tikmēr arī pašas problēmas nav, tieši tā. Bet es norādu uz potenciālajiem aizmetņiem, par kuriem bērnu vecāki varētu izdarīt iebildumus, ja to vēlētos. Taču te arī izteikšu personisko viedokli, ka pārsvarā jau viņi to nevēlas, jo uzskata, ka tas varētu apgrūtināt bērna sportošanu, un tāpēc pārsvarā tomēr klausās federāciju noteiktajā."

Pamatojums bērnu datu apstrādei

"Pamatojums datu apstrādei (GDPR) parasti ir piekrišana, līguma izpilde vai leģitīma interese," skaidroja Kakstāns, izvēršot šos trīs argumentus pa punktiem.

"1 - piekrišana: bērniem zem 13 gadu vecuma to dod vecāki. Fizisko personu datu apstrādes likums ir izmantojis GDPR doto iespēju šo vecumu valstī no 16 samazināt uz 13."

"2 - līguma izpilde: šis pamatojums prasa izvērtējumu; nepietiek tikai noslēgt absurdu līgumu, lai atsauktos uz tā izpildi. Vienlaikus tas ir ļoti plašs un ērts pamatojums, no otras puses ar to nāk liela atbildība būt precīziem."

"3 - leģitīma interese: šo pamatojumu var izmantot, nesaņemot piekrišanu, un to pakalpojumu sniedzēji arī izmanto. Šobrīd Eiropas Savienības Tiesa ir skaidrojusi piekrišanas un cita pamatojuma izmantošanu - tie savā starpā ir konkurējoši (straumēšanas serviss nevarēs izmantot abus pamatojumus vienlaicīgi, vai pēc tam pamainīt iepriekš sniegto pamatojumu)."

Kakstāns arī norādīja, ka datu apstrādātājam jāpiedāvā privātuma paziņojums, kam būtu jābūt vienkāršam un vieglā valodā, lai to var saprast vidējais lasītājs bez papildus izglītības personas datu apstrādes un aizsardzības jomā. "Skatos uz "Latvijashokejs.tv" kā piemēru, un tur tiek piedāvāts garš un sarežģīts dokuments, nevis vienkārši saprotami noteikumi. Jābūt skaidram datu apstrādātājam, ar pieejamu kontaktinformāciju, bet realitātē tas ir neskaidrs, un teksts manā skatījumā ir viltīgi uzrakstīts."

Kā datu izmantošanas pamatojums "Latvijashokejs.tv" norādīts GDPR 6.1.f punkts - komercpartnera un kādas 3.puses leģitīmās intereses maču izplatīšana tiešraidē un ierakstā. "No dokumenta gan nekļūst īsti skaidrs, kādas tieši intereses ir domātas," komentēja jurists. "Pamatojumam un datu apstrādes aprakstam ir jādod patiess priekštats par apstrādi. Turklāt vēlos uzsvērt, ka amatieru un bērnu sporta jurisdikcijā tolerence pret privāto datu apstrādi ir daudz zemāka nekā profesionālajā sportā."

Tāpat Kakstāns uzsvēra, ka sporta federācijām ir jāspēj paskaidrot, kādēļ tās savu sacensību nolikumos iekļauj punktus par to, ka bērnu sporta spēles tiek filmētas un pārraidītas publiski. "Ja arguments ir tāds, ka tas tiek izmantots mārketinga vajadzībām, tad man uzreiz ir pretjautājums, kādu mārketingu jūs veicat ar bērnu spēlēm? Tā nevar būt tikai tukša deklarācija, bet gan jāspēj pamatot, kādu labumu federācijai sniedz šādu tiešraižu veidošana. Bērnu sports tomēr nav produkts. Abonentmaksa par bērnu spēļu tiešraidēm? Nekā nelegāla tur nav, taču saredzamas dažas pelēkās līnijas no ētiskās puses."

Taču sporta jurists norādīja, ka tas viss iespējams tikai ar bērnu vecāku rakstisku piekrišanu, un šai piekrišanai teorētiski nevajadzētu būt "paslēptai" starp pārējiem turnīra noteikumiem. "Proti, vajadzētu būt tā, ka bērnu vecāki sniedz piekrišanu spēļu filmēšanai, nevis spiesti paši domāt par iespējām, kā no tās varētu atteikties. Ja federācijas nepiedāvā šādu iespēju, tad tas faktiski nozīmē, ka, ja bērna vecāks nevēlas, lai viņa bērns tiek filmēts, tad viņam zūd iespēja spēlēt konkrēto sporta veidu, un tad es varu uzdot jautājumu - vai federācijas mārketinga utml. intereses ir augstākas par sporta pieejamību? Sporta federācija, galu galā, ir sabiedriska institūcija. Ja visās Latvijas sporta federācijās, lai iegūtu spēlētāja licenci, ir punkts, ka jāpiekrīt spēļu filmēšanai, bet bērna vecāks tam nepiekrīt, tad ir iespējams iebilst, ka nav iespējas nodarboties ar sportu Latvijas sporta federāciju pārraudzībā. Teorētiski redzu pamatu, ka, ja kāds vēlētos to apstrīdēt, viņam būtu argumenti tam."

Savukārt par robotkameru izmantošanu sporta tiešraidēs Kakstāns paskaidroja, ka Eiropas Savienība tikai pirms dažiem mēnešiem pieņēma jauno Mākslīgā intelekta aktu. Tas ir pirmais šāda veida akts pasaulē, kas regulē mākslīgā intelekta programmu un tehnoloģiju izmantošanu. "Teorētiski arī robotkameras un to izmantotās tehnoloģijas atbilst šim MI aktam, taču, tā ka tas ir patiešām jauns likums, tad tikai pēc dažiem gadiem varēs tā patiešām droši saprast, ko tas pieļauj un ko nē. Tas tiks izmantots tiesas prāvas, no tam radīsies precedenti un secinājumi, kad arī kļūs skaidrāks, kas iekļaujas augsta riska sistēmās un kas nē."