Pēc 24 gadiem Rojā notiks 24h skrējiens, pirmo reizi Latvijas čempionāta statusā

Paralēli pirmo reizi Rojā risināsies sacensības diennakts skrējienā ar startu piektdienā, pulksten 15. Tātad Latvijas čempionāta dalībnieki sacensības uzsāks pēc pusotras stundas. Latvijas vēsturē šāda formāta sacīkstes notikušas divreiz – 1984. gada 9.–10.jūnijā un 2000. gada 15.–16.aprīlī, kad fiksēti 2 un 17 dalībnieku rezultāti, starp kuriem atrodas 40 gadus senais leģendārā Viktora Suborina nacionālais rekords – 258,845 kilometri.

Trīs nedēļas pēc Rīga-Valmiera pieveikšanas 72 gadu vecumā Viktors Suborins atkal būs gatavs startēt kārtējā ultramaratonā. Karstajos laikapstākļos par jaunu rekordu nebūs iespējams cīnīties, taču cīņa par jauno čempionu titulu neizpaliks. Galvenais pretendents uzvarai ir Elvijs Menniks no Piņķiem. Viņa kontā šogad ir uzvara Somijas 24 stundu skrējienā (244,903 km) telpās gada sākumā, kā arī triumfs 12 stundās ap Māras dīķi.

Minimāli mazāks labākais personīgais sniegums (PB) ir Jānim Actiņam (243,991 km), kurš pretendē uz kādu no medaļām. Pēterim Cābulim līdz šim nav sekmējies noskriet savām spējām atbilstoši 24 stundu sacensības, taču mēneša sākumā, kamēr citi skrēja uz Valmieru, valcēnietis piekto reizi Ungārijā apskrēja Balatona ezeru un 211 kilometru distanci pieveica nepilnā diennaktī (23:21:12). Tāpat četrreiz finišēts Grieķijas Spartatlonā.

Virs 200 kilometriem 24 stundās skrējis cēsinieks Miķelis Vietnieks (206,161 km). Ultramaratonu pieredze ir Jānim Andersonam no Salacgrīvas un pagalma ultras (BYU) mēdz skriet zināmais brīvprātīgais Jānis Ābols. Tādējādi ļoti ticams, ka medaļnieku vidū būs vismaz kāds no Jāņiem.

Trīs duču dalībnieku vidū būs arī viesi no ārzemēm, tostarp nepilns desmits no Lietuvas. No kara plosītās Ukrainas Rojā ieradusies aizpērnā Rīga-Valmiera uzvarētāja Viktorija Briantseva. Katru dienu skrienošās ukrainietes personīgais rekords ir 236,624 kilometri pirms trim gadiem.

Viņa būs galvenā favorīte uzvarai sieviešu konkurencē, taču necīnīsies par LČ medaļām. Tur galvenās pretendentes būs decembrī PČ diennakts skrējienā Latvijas izlasē startējušās Gita Muceniece (196,949 km) no Rundāles, Alise Šaburova (176,051 km) un Zane Kaspere (170,949 km) no Bauskas. Par konkurenci rūpēsies nesenā Rīga–Valmiera sudraba medaļniece Kristīne Troņenkova un savulaik Spartatlonu pieveikusī Sigita Vāce-Vecvagare, kura, tāpat kā vēl viens dalībnieks, trasē svinēs dzimšanas dienu. Ievērojamu kilometru daudzumu var savākt Gunta Neija, sevi šogad jau apliecinot ar otro vietu 12 stundu skrējienā ap Māras dīķi. Pieredzējušās skrējējas neprognozējamajā sacīkstē var apsteigt Elīza Actiņa.

1,2347 kilometru aplis ir salīdzinoši niecīgs un, piemēram, lai noskrietu 100 kilometrus, būs nepieciešams 81 aplis. Diviem simtiem – 162 apļi.

Tā kā vietas Rojas aplī pietiks, tad piedāvājumā būs arī 12 un 6 stundu izaicinājumi ar starta laikiem pulksten 20 sestdienas vakarā un pulksten 9 svētdienas rītā. 12 stundu galvenie favorīti būs Aijens Trušins, teju vietējais Raivis Reinfelds un zinātniece Aija Linē. Sešas stundas skries pusmaratonu cienītāji Sergejs Maslobojevs un Agris Samcovs, kuriem nav svešas arī garās distances, piemēram, "Stirnubuka" "Vilks" vai Rīga–Valmiera, kur Maslobojevs savulaik finišējis otrais. Uz augstām vietām nepretendēs Carnikavas skolas direktors Raivis Pauls.

Informāciju sagatavoja
Matīss Vecvagaris/LSM