Lukjanovs: "Krievijā sākās pilnīgākais bardaks, Latvijā gribu atgūt autoritāti"

No jūsu ģērbtuvēm varēja dzirdēt šampanieša korķa "šāviņu".
Jā, vienu atvērām - varbūt lai tā ir kā tradīcija pēc uzvarām! Lai tas ir kaut kā laba sākums - tiesa, mums tā bija jau sestā uzvara pēc kārtas. Ceru, šī uzvaru sērija nebeigsies.

Pirms intervijas lūdzi atelpas brīdi - pašam izpaudās spēļu prakses trūkums pēdējos mēnešos vai tieši šis derbijs bija ar tik augstu intensitāti, ka paguvi sagurt?
Pēdējo reizi spēlēju pirms trim mēnešiem [Lukjanovs "Fakel" rindās uz maiņu nāca 28. aprīlī, bet pamatsastāvā pēdējo reizi bija 24. martā - aut.] un sanāca daudz izlaist. Man bija jātiek laukumā jau pirms mēneša [26. jūnijā] spēlē pret "Spartaku", taču tieši tad guvu savainojumu. Tagad tikai otrdien atsāku treniņus, tā ka var teikt, ka man bija vien četras pilnvērtīgas dienas. Divpusējā spēlē pagrūti fiziski bija.

Kā notika pāreja uz "Riga"?
Pārrunas sākām jau ziemā, viss notika pakāpeniski. Kontaktējāmies ar Romašinu. Īstenībā ideja atgriezties Latvijā bija jau pagājušajā vasarā, jo vajadzēja bērnus atgādāt atpakaļ uz Latviju - vecākajam bērnam jāgatavojas skolai un pirms gada piedzima otrais bērniņš. Pats jau ilgi biju pa ārzemēm, aptuveni 12 gadus [pirmo reizi Lukjanovs uz ārzemēm devās spēlēt 2008. gadā - aut.] un ģimene vairs nevarēja man doties līdzi [kādā citā ārzemju klubā].

Vai gadījumā, atskaitot ģimenes situāciju, nebija vēl kādi apstākļi, kāpēc nepaliki Krievijā?
Bija grūti arī fiziski - visi tie pārlidojumi... ar gadiem kļūst aizvien grūtāk. Arī Krievijas futbolā vairs nav viss tik labi.

Sportiskā vai finansiālā ziņā?
Gan sportiskā, gan finansiālā. Sākušās finansiālās problēmas, sevišķi pirmajā līgā [domāta pēc spēka otrā līga, Krievijas Nacionālā līga - aut.]. Pat augstākajā līgā vairs neviens negrib spēlēt - laikam pirmo reizi ir tā, ka nevar saprast, kurš no pirmās līgas pārcelsies uz augstāko. Parasti piecas sešas komandas gribēja tikt augšā, netrūka futbolistu, bija labas algas. Tagad... domāju, tikai [jaunie] stadioni kaut kā visu pavilks uz augšu.

Tavā komandā arī bija problēmas ar finansēm?
Jā, joprojām man ir parādā. Kad pārnācu uz "Fakel", bija citi uzdevumi, bet tikai četrus mēnešus normāli uzspēlējām, līdz sākās bardaks.

Par kādu periodu palika parādā?
Tas lai paliek. Pusgads? Nē, mazāk, bet arī prēmijas, bonusi palika nesamaksāti.

Tas bija iemesls, kāpēc pēdējos mēnešos nespēlēji? Tavs protests?
Viņi gribēja, lai parakstu papīrus par piekrišanu gaidīt samaksu [ilgāk]. Es nepiekritu - cik ilgi gan gaidīt?

Pēc papīru neparakstīšanas klubs tevi nelaida laukumā vai otrādi - pats atteicies spēlēt?
Eh... tur pilnīgākais bardaks sākās. Jau zinājām, ka kritīsim ārā, nevienam neko vairs nevajadzēja ["Fakel" ieņēma pēdējo 20. vietu, taču, lai gan pēc reglamenta ārā bija jākrīt veselām piecām komandām, šosezon vietu saglabāja visas, jo trūka dalībnieču - vairāki klubi saskārās ar finansiālām problēmām utt. - aut.]. Es jau vienojos ar "Riga" un neredzēju jēgu tur spēlēt.

Vai vari salīdzināt finansiālos nosacījumus, kas Krievijā bija pirms bardaka, un Virslīgā?
Virslīgā algas pēdējos gados, protams, ir augušas, taču Krievijā pirms problēmu sākšanās pelnīju vairāk nekā šeit. Taču ko tur liegties, tāpat vien uz Latviju arī nepārceltos - arī šeit finansiālajiem nosacījumiem bija nozīme.

31 gada vecumā jau pamazām sāc skatīties karjeras beigu virzienā un tagad plāno ilgāku laiku palikt Latvijā vai vēl centīsies nokļūt ārzemēs?
Varbūt tas bija vēl viens iemesls, kāpēc atgriezos - gribēju par sevi atgādināt. Vēlējos izcīnīt autoritāti Latvijā. Krievijas pirmajai līgai no šejienes ir grūti sekot un to neuzskata par spēcīgu līgu, lai gan realitātē varbūt tur bija stiprāks turnīrs nekā šeit.

Kā vērtē šī brīža Virslīgas līmeni?
Tīri pēc šodienas spēles man grūti vērtēt, man jāaizvada vairākas spēles, jo šodien RFS gandrīz visu maču bija mazākumā un sēdēja aizsardzībā - vienādos sastāvos būtu cita spēle, turpu šurpu. 11 pret 11 arī pret mani noteikti ciešāk spēlētu. Taču tāpat redzu, ka vairākas komandas uzvaru liek uz aizsardzību.

Kā izdevās šodien gūt vārtus?
Bumba atlēca pie manis, ņēmu un trāpīju. Godīgi sakot, jau ceturtajā minūtē pēc iziešanas laukumā griezās galva [smadia], bija smagi, saguru.

Par izlasi - kad uz īsu laiku parādījies, tā sanāca neveiksmīgas spēles [2013. gadā Lietuvā 0:2, 2016. gadā pret Fēru salām 0:2, 2017. gadā Gruzijā 0:5 - aut.]. Fēru salas varbūt vispār negribi atcerēties. Kas toreiz nesanāca?
Uzskatu, ka pret Fēru salām nospēlēju normāli - būtu Šabala guvis vārtus pēc manas piespēles, viss būtu mainījies... Nākamajā spēlē vairs nespēlēju. Tās ir treneru darīšanas - varbūt nepietiekami sevi pierādīju, izlasē jāspēlē labākajiem.

Domā, no Virslīgas izlasē iekļūt vienkāršāk nekā no Krievijas pirmās līgas?
Jā, domāju, vienkāršāk. Turklāt, spēlējot Krievijā, uzreiz pēc mača ir garš pārlidojums uz izlasi un pēc ierašanās jau prasās neliela atpūta, bet tā vietā uzreiz sevi jāpierāda laukumā. Spēlējot šeit Rīgā, pirms izlases ir brīvdiena, var atjaunoties. Taču tagad pāragri runāt par izlasi, man vispirms jāuzņem sportiskā forma. Ja labi spēlēšu kluba sastāvā, tad skatīsimies.