Timofejevs: "Pret "Jelgavu", "Spartaku" ielaistie vārti bija pārpratums"

Par Kurzemes derbiju. Rezultātu var saukt par likumsakarīgu. Abas komandas galvenokārt centās neielaist un uz priekšu gāja piesardzīgi. Spēle ritēja līdz pirmajiem vārtiem, kuri gan tā arī netika gūti. Mēs, protams, ļoti gribējām uzvarēt, taču ne vienmēr tas izdodas. 2. puslaikā bijām labāki, pārliecinoši kontrolējām bumbu, radījām spriedzi pie „Metalurga” vārtiem, tikai gūt vārtus neizdevās. Šajā ziņā mums kārtīgi jāpiestrādā – otro spēli pēc kārtas noturam aizsardzību uz „0”, bet iesist nevaram.

Par bijušā komandas biedra (Daugavpils laikos) Valērija Afanasjeva apstādināšanu. Manuprāt, labs duelis mums iznāca [smaida]. Zinu Vaļeru daudzus gadus, „Daugavā” treniņos bija jāspēlē tieši pret viņu – viņš ir viltīgs, veikls pussargs, kurš var sagādāt nepatikšanas. Uzskatu, ka ar saviem uzdevumiem tiku galā, duelis bija līdzvērtīgs.

Kopumā par savu sniegumu Kurzemes derbijā. Jā, ar savu sniegumu kopumā esmu neapmierināts. Nezinu, kādi ir iemesli… Laikam pārlieku uztraucos, jo ļoti negribēju zaudēt savā pirmajā Kurzemes derbijā. Tādēļ maz kas sanāca, nospēlēju zem savu spēju robežas.

Par savu labāko spēli šosezon. Atskaitot derbiju, visas spēles nospēlēju vienā līmenī. Neslavēšu taču sevi [smejas]. Ja kāda spēle jāizceļ, tad mājās pret „Skonto”, kad visai komandai izdevās parādīt labu sniegumu. Komandas darbība bija ļoti laba! Ja vēl uzvarētu, viss būtu pavisam skaisti [mačs beidzās 0:0]… Toreiz bijām pelnījuši vārtus. Neveicas mums, protams, baigi. Tātad treniņos šī veiksme jānopelna.

Par „Ventspils” spēcīgo aizsardzību. Protams, aizsardzība nav vāja! Bet tajās spēlēs, kurās zaudējām, ielaistie vārti bija kaut kādi… Pat nevaru piemeklēt īsto vārdu! Ar „Jelgavu”, „Spartaku”, citās spēlēs… Kaut kādi neīsti vārti! Pilnīgs pārpratums, nevis vārti.

Par iejušanos „Ventspilī”. Viss ir kārtībā, nekādu problēmu nav. Puiši mani nelamā, šķībi neskatās [smejas]. „Ventspilī” ir draudzīgs kolektīvs.

Par pārorientēšanos no cīņas par medaļām („Daugavā”) uz cīņu par zeltu („Ventspilī”). Pirmajās spēlēs bija ļoti grūti – cita atbildība, cita spriedze. Tu zini, ka čempionu komandā katra spēle ir kā pēdējā. Kad nav rezultātu, kā mums sezonas sākumā, spiediens tikai pieaug un tu sāc sev jautāt: „Kas nav tā? Kāpēc nesanāk?” Tikt ar to galā nebija viegli, taču pamazām pieradu, un tagad viss šķiet dabiski un domā tikai par to, kā labot situāciju. Recepte? Jāstrādā un nav jāšaubās panākumos! Sākas vasara, un arī mums viss jāsāk kā no baltas lapas. Jācīnās, jāsitas, un tad beigās „Ventspils” tabulā būs tur, kur pieradusi būt.

Par spēli pret bijušo komandu „Daugavu”. Nē, tā pilnīgi nebija īpaša spēle. Pret „Metalurgu” uztraucos daudz vairāk. Protams, Daugavpilī man ir palicis daudz draugu, zinu spēlētāju stiprās un vājās puses, taču man tā nebija principiāla spēle. Bija tikai vēlme uzvarēt. „Ventspils” nespēlēja slikti, bet atkal veiksme pilnībā no mums aizgriezās. „Daugavai” divi standarti un…

Par to, kāpēc 78 spēlēs Virslīgā nav guvis vārtus.. „Daugavā”, starp citu, uz priekšu gāju reti, treneri prasīja neaizrauties. „Ventspilī” savukārt treneri prasa būt aktīvākam, un momenti man rodas. Pagaidām bumba nelido iekšā – varu tikai apsolīt, ka turpināšu sist pa vārtiem, tiesa, ne no tik lieliem attālumiem.

Par pozīciju. Man vienalga, vai spēlēt aizsardzības centrā vai malā. Katrā pozīcijā ir savas īpatnības. Savulaik esmu iemēģināts arī kā balsta pussargs, taču acīmredzot aizsardzībā spēlēt man padodas labāk.

Par savu spēles stilu. Vai esmu pats skarbākais? Nē, protams, esmu labs un jautrs, kāda runa par skarbumu [smejas]? Ja nopietni, tad mīlu patiesi asu cīņu. Pie tam „Ventspilī” pelnu mazāk kartītes nekā Daugavpilī [smejas]. Kad pretinieks pret mani nospēlē asi, mani tas pozitīvā nozīmē uzvelk, pārņem azarts, gribas pierādīt, ka divcīņās tieši es un mani partneri ir pārāki. Bumbas atņemšana, izklupieni, jebkura cīņa – to visu mīlu.

Par gaidāmo spēli Gulbenē. Pēc zaudējuma mājās gribas revanšēties viesos. Un esmu pārliecināts, ka uzvarēsim – nevar taču veiksme visu laiku novērsties! Spēlējam taču diezgan labi, bet visu laiku kaut kāda mazumiņa pietrūkst. „Gulbene” ir cienīgs pretinieks, taču „Ventspilij” ir jāuzvar. Ceru, ka uzvarēsim un tad jau viss aizies.

Par mērķi Virslīgā. Pirmā vieta ir pirmā vieta, viss pārējais paliek otrajā plānā. Nav starpības, otrā vai trešā vieta. Zelts ir zelts! Jebkuram spēlētājam tas dod īpašu pārliecību, tas ir milzīgs solis uz priekšu karjerā. Atdosim visus spēkus, lai zelts paliktu Ventspilī.

Izmantotie resursi:
FK Ventspils