Pārmaiņas gaida arī pārējo sacensību sistēmu: dublieri atkal spēlēs 1. līgā?

Klubu sacensību un Elites komiteju apvienotajā sēdē bija jāpieņem lēmums, kādu priekšlikumu virzīt valdes sēdē par sacensību un izspēles sistēmu ārpus Virslīgas. Un vismaz pašreizējais priekšlikums ir pēc piecām aizvadītām sezonām likvidēt dublieru čempionātu, dublieru komandām atkal spēlējot 1. līgā, un starp 1. un 2. līgu izveidot starpposmu jeb 1. līgu B, kurā piedalītos klubi, kuri vēlas nākotnē piedalīties 1. līgā. Šādu līgu modeli Šteinbergs salīdzināja ar Igauniju, kur arī piramīdas augšējos stāvos ir Premium liiga (10 komandas), Esiliiga (10) un Esiliiga B (10), kurām seko zemāka līmeņa reģionālās līgas.

"Tāds brīdis jau bija nobriedis, jo visi saprot, ka dublieru čempionāts ir bērns, kas jau sen ir miris. Un arī 1. līgā situācija šobrīd ir tāda, ka neviens nezina, vai visas 11 teorētiskās komandas nākamgad arī spēlēs. Mēs piedāvājām dublieru čempionātu apvienot ar 1. līgu, jo, kā teica Māris Verpakoskis, kurš ar tiem sazinājās, pieci Virslīgas klubi ar savu dublieru komandu labprāt spēlētu 1. līgā. Pārsvarā vadošie klubi: šķiet, "Ventspils", RFS, "Riga", "Liepāja" un "Metta", domāju, ka arī "Jelgava" būtu par," sacīja Šteinbergs. Lai arī komitejas diskutēja arī par variantu, kurā 1. līgā spēlētu tie dublieri, kuri to vēlas, bet pārējie sāktu 1. līgā B, valdei ir izvirzīts variants, kurā 1. līgā nākamsezon spēlētu visas dublieru komandas.

"Doma bija taisīt 1. līgas čempionātu kopā ar tiem dublieriem, kuri vēlas tajā spēlēt, tādējādi pastiprinot 1. līgu. Jo domāju, ka, ja tiks stingri skatīti licencēšanas noteikumi un netiks doti nekādi atvieglojumi, pie licences tiks ne vairāk kā seši astoņi klubi. Pieliekot klāt sešas dublieru komandas, sanāktu 12-14 komandas, kuras spēlētu divos apļos, un sanāktu normāls čempionāts ar normālu līmeni un normālām komandām. Ja paskatāmies iepriekšējos desmit gadus, Virslīgā bez milzīgas krievu vai kādas citas naudas stabili noturējušās tikai "Metta" un "Jelgava", kuras savā laikā arī uzvarēja tad, kad spēlēja kopā ar dublieriem. Kā saka [Ģirts] Mihelsons, viņi apzināti gāja uz to, lai pirms iekļūšanas Virslīgā uzbūvētu tādu komandu, kas būs stiprāka par dublieriem," Šteinbergs turpināja.

Ja šāds priekšlikums tiks apstiprināts – tas gan vēl ir ļoti liels "ja" -, 2019. gads varētu būt pārejas sezona, kurā 1. līgā spēlēt tiesīgie klubi varētu pieteikties pēc brīvprātības principa, tādēļ gan 1. līgas, gan 1. līgas B dalībnieču skaits pašlaik ir zem lielas jautājuma zīmes. Taču turpinājumā gan viss notiktu pēc sportiskā principa, arī dublieru komandām neesot imūnām pret izkrišanu no 1. līgas. Arī sīkākas reglamenta detaļas vēl būtu jāapspriež un jāapstiprina, taču piedāvājumā tiek paredzēts, ka dublieros drīkstētu spēlēt neierobežots skaits pašmājās audzinātu spēlētāju līdz 21 gada vecumam un ne vairāk par trim vecāka gada gājuma spēlētājiem. Savukārt ārpus Latvijas audzināto spēlētāju skaits nedrīkstētu pārsniegt trīs, turklāt viņiem būtu jāiekļaujas vecuma grupā līdz 21 gadam. Tiek piedāvāts arī atcelt dalības maksu gan 1. līgā, gan 1. līgā B.

"Sporta direktors Dainis Kazakevičs uztraucas par akadēmiju sistēmu un līmeni, kurā jaunieši spēlētu, tāpat nevar paredzēt 1. līgas klubu pretestības lielumu, tāpēc iespējami dažādi varianti," stāsta Šteinbergs. "Kazakevičs uzstāj, ka dublieru un 1. līgas apvienošanas gadījumā visiem dublieriem būtu jāspēlē 1. līgā, tādēļ pie šāda varianta 1. līgā varētu būt arī pārāk liels komandu skaits un būtu iespējams to dalījums reģionos. Domāju gan, ka komandu noteikti nebūs vairāk par 18. Taču, ja tiks nobalsots par to, ka dublieri var spēlēt arī zemāk, tad 100%, ka maksimāli lielākais skaits būs 14 komandas. 1. līgā B attiecīgi varētu būt 10-12 komandu. Piecas vienības tajā jau ir piekritušas spēlēt: "Karosta", "Monarhs", "LDz Cargo"/DFA un vēl divas. Tāpat "Daugavpils" un "Valmiera" ar saviem dublieriem labprāt spēlētu šajā, nevis 1. līgā. Savukārt aiz 1. līgas B būtu nākamā līga ar reģionu konferencēm. Tā kā skaidrs, ka tajā komandu skaits samazinātos, Ziemeļaustrumus vajadzētu pievienot Latgalei, tādējādi sanāktu četri reģioni."

"Scenāriji iespējami dažādi, bet mūsu galvenais vēstījums ir šāds. Pirmkārt, izveidotā akadēmiju sistēma ir ļoti laba, un to nekādā veidā nedrīkst apdraudēt, taču vēlamies izmainīt sacensību struktūru, lai paceltu līmeni aiz Virslīgas un arī dublieros būtu motivācija spēlēt un attīstīties. Un, otrkārt, dublieru komandu izdevumi turpmāk gultos uz lielo klubu, nevis akadēmiju pleciem. Piemēram, RFS dublieru izmaksas segtu FK RFS, nevis akadēmija. Skaidrs, ka dublieros tāpat spēlē pārsvarā tie paši, kuri spēlē arī U18 čempionātā, tādēļ nav jēgas veidot un uzturēt atsevišķu U21 komandu un čempionātu. Domāju, ka šādā veidā izdotos pacelt 1. līgas līmeni un 1. līgā izveidotos vairāk stabilu klubu – paši pārspēlēs redzējāt, cik liela plaisa šobrīd ir starp Virslīgu un 1. līgas augšgalu. Un domāju, ka arī dublieru spēlētāji, kuri netiek pie spēles laika lielajās komandās, šādā veidā drīzāk pārietu uz citām 1. līgas komandām, Virslīgā cenšoties iekļūt jau ar tām, nevis mūžīgi spēlētu dublieros," sacīja Šteinbergs.

Iepriekšējoreiz dublieri kopā ar 1. līgu spēlēja 2013. gadā, kad 16 komandu čempionātā piedalījās septiņas dublieru vienības, bet titulu izcīnīja "Daugavpils". 2014. un 2015. gadā par dublieru čempionāta uzvarētāju kļuva "Ventspils-2", 2016. gadā triumfēja liepājnieki, bet nu divreiz pēc kārtas pirmie bija RFS-2 futbolisti.

Klubu sacensību komitejā ir Aleksandrs Isakovs (priekšsēdētājs), Māris Verpakovskis (priekšsēdētāja vietnieks), Emīls Latkovskis, Vladimirs Šteinbergs un Artūrs Zakreševskis, bet Elites futbola attīstības komiteju veido Verpakovskis (priekšsēdētājs), Aleksandrs Starkovs (priekšsēdētāja vietnieks), Egils Trušēlis, Ģirts Mihelsons un Žoržs Tikmers.

1. līga 2018. gadā

Tabula

Labākie vārtu guvēji

Dublieru čempionāts 2018. gadā

Tabula

Labākie vārtu guvēji