Nesalīdzināmie 400 metri Rio un Parīzē: Vaičule gatava otrajam OS startam

Pirms septiņiem gadiem Gunta Vaičule triumfēja Eiropas U23 čempionātā 400m sprintā ar rezultātu 52.20. Tas bija identisks rezultāts kā Rio olimpisko spēļu, kurās Vaičule ieguva 45. vietu, normatīvs. Pēc tam Vaičule gadu gaitā savu personīgo rekordu bija pacēlusi līdz 51.25 sekundēm, taču OS normatīvs bija audzis vēl straujāk. Lai tiktu uz Parīzes spēlēm, bija jāskrien ātrāk par 51 sekundi (50.95 sekundes).

"Sezonas sākumā, zinot, cik kāds darbs ieguldīts un kāda fiziskā bāze izveidota, nespēju sagaidīt, kad beidzot būs tas rezultāts," atminējās Vaičule. "Zināju, ka, ja viss notiek likumsakarīgi, tad rezultātam ir jābūt. Bet tad sāku sezonu, kaut kas nesanāca, rezultāta nav vienreiz, nav otrreiz, vēl kaut kas ne tā, tad vējš stadionā, tad citā reizē citi apstākļi. Pamazām nāca virsū izmisums."

Maijā un jūnija pirmajā pusē Vaičulei bija rezultāti ap 53 sekundēm, tālu no normatīva. "Taču atradu spēku saņemties," viņa turpināja. "Sekoja divi lieliski starti pēc kārtas - Madridē 51.81 un, protams, Valmierā, kur izpildīju normatīvu (50.83). Tobrīd sapratu, ka man nebija pamata satraukties, ka vajadzēja paļauties uz sevi un to, ka viss vajadzīgais darbs ir paveikts, un vajadzēja startēt ar pilnu pārliecību. Tieši tā arī jūtos tagad pirms olimpiskajām spēlēm."

Olimpiskā normatīva izpildīšana Vaičulei devusi pārliecību pār saviem spēkiem un attiecīgi nekādu satraukumu par OS startu nav. Galu galā, šī arī nav viņas olimpiskā debija, tā tika piedzīvota jau pirms astoņiem gadiem Brazīlijā. "Lielu maču pieredze jau ir, viss apmēram zināms, nav par, ko satraukties," sacīja Latvijas sportiste, kura uz jautājumu, cik gatava jūtas olimpiskajam startam, atbildēja, brītiņu klusi apsverot savu atbildi: "Vispār esmu patiešām gatava, manuprāt. Gan fiziski, gan morāli."

Vaičules labākie rezultāti gadu no gada 400m distancē

Gunta Vaičule un treneris Ervīns Krūms Parīzes "Auguste Delaune" stadionā ierodas uz treniņu. Foto: Edijs Pālens/LOK/LETA

Šīs sezonas pasaules rangā Vaičule ir 48. vietā. Tieši 48 sportistes piedalīsies olimpiskajās spēlēs, tiesa, nacionālo kvotu ierobežojuma dēļ šie divi saraksti, protams, nav vienādi. OS dalībnieču rangā Vaičule ir 27. labākais šīs sezonas rezultāts. Paredzēti seši pirmās kārtas skrējieni, un pusfinālā iekļūs 24 labākās sportistes.

"Lielākais konkurents sev es tāpat būšu es pati," turpināja Vaičule. "Manā disciplīnā tas ir ļoti izteikti. Tā ir ātruma izturības disciplīna, kas ir mentāli un fiziski prasīga disciplīna, taču tur savā skrejceļā es būšu viena pati. Vienīgā konkurente, kurai man būs jākāpj pāri, būšu es pati. Vai nu dzenoties pakaļ vai bēgot no pārējām. Tas ir izaicinājums, jā, taču nebaidos no tā."

400m distancē pasaules rekords un vairāki citi iespaidīgi rezultāti uzstādīti iepriekšējā gadsimta 80. gados, kad VDR sportiste Marita Koha noskrēja stadiona apli 47.60 sekundēs. Šim rekordam pagaidām nav tikts pat tuvumā, un veikti vairāki pētījumi par to, kā šajā laika posmā VDR sportistēm it kā esot talkā nākušas aizliegtās vielas, kuras ar tolaiku tehnoloģijām nevarēja atklāt. Tas, ka 21. gadsimtā neviena sportiste nav tikusi pat pussekundes tuvumā Kohas rekordam, protams, aizdomas neizklīdina.

Taču, neņemot vērā šo 80. gadu fantastiku, 400m distancē rezultāti pasaules elitē strauji uzlabojas. Tieši pirms olimpiskajām spēlēm 20. jūlijā sacensībās Londonā uzreiz divas sportistes izskrēja no 49 sekundēm. Jamaikiete Nikiša Praisa ar rezultātu 48.57 kļuva par septīto visu laiku ātrāko šajā distancē, kamēr poliete Natālija Kačmareka ar 48.90 kļuva par 15. visu laiku ātrāko 400m sprinteri.

Salīdzinājumam - 21. gadsimta Eiropas čempionātos zelta medaļas vērts rezultāts parasti bija virs 50 sekundēm. Taču šī gada EČ, kas notika jūnijā, pirmajām divām sportistēm (Kačmarekai un īrietei Rasidatai Adelekei) bija rezultāti 48.98 un 49.07. "Kad viņas finālā noskrēja 49 sekundēs, man likās, vai vispār palicis kaut kas, kas mūs var pārsteigt?" ar klusu apbrīnu vaicāja Vaičule. "Rezultātu līmenis ļoti audzis, jā. Manā disciplīnā vairs nemaz nevar salīdzināt šīs olimpiskās spēles ar, piemēram, Rio spēlēm. Rio spēļu normatīvs bija par pusotru sekundi zemāks. Pusotru sekundi! Sprintā! Tas ir ļoti, ļoti daudz."

"Tāpēc patiešām apbrīnoju meitenes, kas pacēlušas latiņu tik augstu. Tādi rezultāti tikai vairo disciplīnas popularitāti un sniedz motivāciju arī pārējām sportistēm, kuras varbūt nepieder pašai elitei, un šajā ziņā es esmu priecīga pati par sevi, ka, lai arī latiņa tiek celta tik augstu, es tomēr varu tai turēt līdzi un izcīnīt vietu olimpiskajās spēlēs," teica Vaičule. "Ir interesanti apzināties, ka ar savu šodienas rezultātu es būtu pasaules topā, kamēr tagad tas ir tāds viduvējs (smejas). Nu, ar to ir jāstrādā - gan fiziski, lai uzlabotu rezultātu, gan mentāli, lai tiktu galā ar šo apziņu."

Kurā vietā Eiropas čempionātā Vaičule būtu ar savu jaunu PB 50.83?

Tāds rezultātu uzrāviens kā 400m sievietēm ne tuvu nav visās vieglatlētikas disciplīnās, lai gan arī tur normatīvi ir auguši. Piemēram, 400m vīriem atšķirība starp Parīzes un Rio normatīviem ir tikai 0.4 sekundes, nevis 1.25 kā sievietēm. 200m sprintā atšķirības starp Parīzes un Rio normatīviem ir attiecīgi 0.34 sekundes vīriešiem un 0.63 sievietēm, bet 100m sprintā atšķirība ir 0.16 sekundes vīriešiem un 0.25 sekundes sievietēm.

"Kāpēc tā?" aicināta vienkāršos vārdos nezinātājam paskaidrot šīs pārmaiņas, Vaičule apdomājās. "Daudzos faktors sperti soļi uz priekšu - farmācijā, treniņu programmās, sporta zinātnē. Tāpat man liekas, ka arvien svarīgāks paliek mentālais darbs ar sportistiem. Protams, kā jau vienmēr sportā, dažādos laikos ir atšķirīgi talanti - pēkšņi parādās uzlecošas zvaigznes, kurām ir gluži vienkārši fantastiskas dotības. Un kad šāda zvaigzne uzrāda izcilu rezultātu, tad reizē ar to pavelk uz augšu arī pārējos sekotājus. Jo daudzas barjeras ir cilvēku prātos. Ja esi pārliecināts, ka cilvēks var noskriet tik ātri un aizlekt tik tālu, tad ātrāk par to nenoskriesi un tālāk neaizleksi. Ja atnāk tāds kā Juseins Bolts un parāda, ka nē, tomēr cilvēkam ir fiziski iespējams noskriet ātrāk, tad arī tev šī barjera nolaižas."

Foto: Edijs Pālens/LOK/LETA

Vieglatlētikā kopumā veiksmes faktors ir mazāks nekā citos sporta veidos, jo tieša kontakta ar pretiniekiem ir ļoti maz, neviens tev nevar ne patraucēt, ne palīdzēt. Arī par savu disciplīnu Vaičule norādīja, ka viss ir ļoti vienkārši - jānoskrien sava distance pa savu skrejceļu, paveicot to tik ātri, cik nu attiecīgajā dienā esi spējīgs, tādēļ arī savu jūnija beigās uzstādīto personīgo rekordu Vaičule par par veiksmi nesauc. Taču veiksme viņai stāvēja klāt pēc tam uz Latvijas autoceļiem, kad viņa piedzīvoja dzērājšofera izraisītu avāriju, kas, par laimi, palika bez traģiskām sekām un jau dažas nedēļas vēlāk Vaičule varēja būt kopā ar Latvijas olimpisko delegāciju Parīzes spēļu atklāšanas ceremonijā.

"Man līdzīgi kā Līnai (Mūzei-Sirmajai) - uztveru šīs dienas Parīzē kā pēdējo treniņnometni pirms spēlēm," savu laicīgo ierašanos Parīzē skaidroja Latvijas sprintere. "Vēlējos izbaudīt atklāšanas ceremoniju un olimpisko atmosfēru, vēlējos redzēt arī kādu citu sporta veidu (pirmdien viņa tribīnēs ar Latvijas karogu aktīvi atbalstīja Graudiņu un Samoilovu pludmales volejbola mačā - aut.p.), kā arī jau šeit aizvadīt pēdējos smagos treniņos pirms sacensībām. Man starts ir 5. augustā, tad nu vēl līdz jūlija beigām ir treniņi ierastajā režīmā, bet pēc tam jau sāksim atslēgt slodzes un uzkrāt enerģiju."

Līdzīgi kā vairāki citi Latvijas sportisti, arī Vaičule atklāšanas ceremonijā klātienē bija tikai pirmajā daļā - izlašu laivu braucienā. Sportisti piektdien izmirka pat divreiz. "Gaidot autobusu, kurā nedaudz apžuvām, un pēc tam pašā laivā," smaidīja Vaičule. "Tas radīja diskomfortu, jā, taču atmosfēra to kompensēja. Man pašai ļoti patika, ka bija iespēja komunicēt ar citām komandām - mūsu laiva gaidīja savu kārtu, un citas laivas brauca garām, un tad varēja uzsaukt citiem sportistiem, kaut ko pajokoties, uzmundrināt. Tā bija jauka vienotības sajūta."

Foto: Romāns Kokšarovs/LOK

"Un tad, kad ar laivu tuvojāmies Parīzes centram un Sēnas malā redzējām skatītājus, pamanījām arī Latvijas karogus, un sapratām - jā, mums te uz laivas ir slapji savā burziņā, bet līst arī uz skatītājiem, kuri ir atnākuši mums pamāt un nodot sveicienu. Tas radīja ļoti sirsnīgu sajūtu," par savu aizkustinājumu pastāstīja Vaičule.
Noslēgumā viņa arī pasmējās, ka šādu unikālu Parīzes iepazīšanas tūri droši vien nekad vairs nevarēs piedzīvot: "Es līdz šim nebiju redzējusi Parīzi. Jā, biju sacensībās, bet profesionāls sportists jau sev apkārt pilsētās īsti neko neredz. Taču tagad bija iespēja pirmoreiz dzīvē redzēt Parīzes skaistās vietas, un to es varēju darīt, kuģojot pa Sēnu. Tā cilvēcīgi novērtējot šo brīdi - tā bija unikāla ekskursija. Iespaidīgas atmiņas, kas man paliks uz visu mūžu."

Sportacentrs.com no Parīzes

Noderīgas saites:

Olimpisko spēļu jaunumi
Latvijas sportistu starti un rezultāti
SPORTLAND lielā prognožu spēle
K SENUKAI Esi meistars - trāpi skaitli!