Valters: "Jaunie ir izmesti mežā, un tagad ir jāatrod izeja"

Piektdien 29. decembrī "Valmiera/Orod" aizvadīja kalendārā gada pēdējo spēli, savā laukumā ar rezultātu 59:99 atzīstot Latvijas čempionvienības Rīgas VEF pārspēku. Gadu miju valmierieši sagaidīs ar trīs uzvarām un 11 zaudējumiem Latvijas Basketbola līgā, kā arī ar diviem panākumiem un piecām neveiksmēm Baltijas līgas turnīrā. Savās pārdomās par pēdējo spēli un sezonas pirmo pusi dalījās Kristaps Valters.

- Šodien spēle pret vefiešiem, zaudējums ar 40 punktiem. Kā tu raksturotu šādu spēles iznākumu?
Pretī viennozīmīgi bija augstāka līmeņa komanda. Viņi tomēr spēlē VTB un, ja salīdzina komandu budžetus vai spēlētājus, tur nevar būt nekāda runa. Par spēli runājot, otrajā puslaikā no ierindas izgāja Edmunds [Elksnis]. Viņam kaut kas ar celi notika, un nevarējām spēlē vairs izmantot. Paši saprotat, ja man iziet viens no trijiem pieredzējušajiem spēlētājiem ārā, tad man spēle pajūk. It sevišķi, ja tas ir saspēles vadītājs, kurš kontrolē visu spēli un visas sadarbības. Viņi šodien mūs vienkārši nospieda. To, ko teicu pirmajā spēlē, kur daļēji tikām galā, ar atlēkušajām bumbām uzbrukumā un neļāvām brīvi rīkoties groza tuvumā. Tad šodien VEF mūs vienkārši iznīcināja gan postā, gan reboundiem. Protams, vēl arī mūsu kļūdas, kas mums ir visās spēlēs. Spēlētāji pieņem nepareizus lēmumus, dāvinot vieglus punktus pretiniekiem. Kopumā skatoties, tomēr ir kaut kāds progress pa solītim uz priekšu, saprotot, kādā līmenī šobrīd esam. Iepriekš jau intervijā esmu teicis, ka mūsu līmenis ir Liepāja, Valga, Universitāte un Jēkabpils. Tās ir četras komandas, ar kurām cīnīsimies par play-offiem. Tādēļ šī spēle ir tāda, ja izdodas - izdodas, ja nē, tad neizdodas. VEF šodien bija sagatavojušies, un tam iznākums bija redzams.

- Salīdzinoši ar to, kā viņi spēlēja 9. decembrī (93:65, rīdziniekiem lielo pārsvaru panākot tikai pēdējās minūtēs) un šodien, vai bija jūtams, ka VEF pieiet spēlei nopietnāk?
Noteikti. Pēc tās spēles, kad ar viņiem līdzīgi spēlējām, šodien viņi spēlēja nopietnāk un bija gatavojušies. Mēs savās mājās parasti arī labāk spēlējam, bet mums šodien negāja uzbrukums. Tas arī atkarīgs no VEF, jo viņi bija mūs izskautojuši, bet arī paši metām garām brīvus metienus. Tāpēc tāds rezultāts, salūzām. Gribējās aizķerties trešajā ceturtdaļā, bet, kā jau teicu, bez viena no komandas līderiem par uzvaru cīnīties ir pagrūti.

- Šobrīd brīdis pārdomām. Vecais gads aiziet, Jaunais gads gandrīz klāt. Kā tu vari raksturot komandu sezonas pirmajos mēnešos - trīs uzvaras Latvijas līgā, divas Baltijā. Kā vari novērtēt komandas sniegumu?
Kluba nostāja ir tāda, ka rezultāts šogad nav pats galvenais. Ja mēs LBL iekļūsim play-offā, tas būs labi. Tādu uzdevumu esam uzstādījuši, bet, kā jau teicu, tiecamies uz priekšu, lai attīstītu jaunos spēlētājus. Esam paņēmuši arī [Maksimu] Hudinu. Mums komandā pārsvarā ir 16-20 gadus veci spēlētāji. Tādēļ mērķis ir gatavot viņus jauniešu izlasēm un tālāk jau cerams arī Latvijas valstsvienībai, ja kāds jaunais izšaus. Ar sezonas pirmās puses rezultātu daļēji esmu apmierināts. Protams, varēja būt divas vai trīs uzvaras vairāk. Otrais aplis priekš mums būs ļoti svarīgs, it sevišķi janvāris, kad būs daudz spēļu. Iedevu džekiem brīvu dienu, lai sagatavojas, pārrestartē galvu un sāksim Jauno gadu ar jaunu enerģiju un jaunām idejām.

- Jaunā gada sākumā diezgan ātri spēle pret Tallinas komandu TTU, bet paralēli šajā laikā notiek arī Baltijas jūras kauss jaunajiem spēlētājiem. Ojārs Bērziņš, Anrijs Miška un Dāvids Vīksne iekļauti U-18 izlasē. Kā varēsiet tikt bez viņiem galā?
Man nav saprotams tas kalendārs, ko sastāda gan BBL, gan LBL [6. janvārī valmieriešiem izbraukumā jāspēlē ar "Jēkabpili"]. Domāju, neviens nevar būt priecīgs, ja tev ir desmit spēlētāji komandā un trīs no viņiem nevar būt uz rīta treniņu. Tas ir absurdi. Tiem cilvēkiem, kas to kalendāru sastāda, jāapdomājas. 3. janvārī spēli nāksies aizvadīt bez trīs spēlētājiem, tas nav normāli. Esam nostādīti zaudētāju lomā, to spēli varēja ielikt arī citā laikā, bet BBL laikam vienalga, kas notiek ar Latvijas basketbola izlasēm. Tā ir viela pārdomām. Es tomēr skatos pozitīvi uz to, ka trīs mūsu jaunie spēlētāji ir izlases kandidātos, un cerams, visi trīs iekļūs arī pamatsastāvā. Tas parāda, ka virziens klubam ir pareizais.

- Šogad daudz runāts par jauno spēlētāju audzināšanu, bet kuri no viņiem šogad ir parādījuši vislielāko progresu un visstraujāk auguši meistarībā?
Katrs no viņiem pa solītim aug un liek klāt. Anrijs daudz progresē un apgūst lietas, paliekot fiziski arī nedaudz spēcīgāks. Tas attiecas arī uz pilnīgi visiem. Nelielas problēmas ar Ojāru, kuram vēl ir tikai 16 gadi. Viņu likt zem sitiena un dot tik lielu spēles laiku pie večiem vēl nevajag. Nav jāsteidzas, mēs uz viņu gaidīsim. Kas attiecas uz vefiešiem, esam daļēji apmierināti. Hāzim [Eduardam Hāzneram] vienubrīd bija liela augšupeja, bet tagad iestājies zināms kritums. Noteikti vēl jāstrādā uz tām lietām, kas viņam pietrūkst un ir lieli mīnusi. Ar Niku [Jansonu] arī esam daļēji apmierināti. Viņam bija problēmas ar traumām, kādu brīdi spēlēja, tad atkal nē. Kamēr bija problēmas ar garajiem, nācās viņu izmantot ceturtā numura pozīcijā, bet esmu apmierināts, jo treniņos puiši strādā ar maksimālu atdevi. Domāju, sezonas beigās progress būs liels. Ja Danielu [Gersonu] sezonas sākumā vispār neizmantoju, tad tagad jau viņš pāris minūtes spēlē un tās minūtes atstrādā labi. Hudins šeit ir tikai pāris nedēļas. Par viņu vēl grūti spriest, bet fiziskā kondīcija ir vāja un viņam ir jāieliek bāze, izskatās, ka nav. Nezinu, ko viņš ir darījis iepriekš, bet tagad ir jāšancē un jāiet uz priekšu. Rezultāts ar laiku būs.

- Kurā brīdī no šādiem jaunajiem puišiem var sākt prasīt rezultātu laukumā?
Pēc šīs sezonas un uz nākamo gadu jāskatās, kurš būs progresējis vairāk, kurš mazāk. Tas atskaites punkts ir viena sezona, kad viņi saprot, kur ir nonākuši. Reāli viņi ir izmesti mežā, un tagad ir jāatrod izeja, jāierauga gaismiņa meža malā. Nākamgad jau redzēsim citas kvalitātes.

- Šobrīd tev pašam aizvadīti trīs pilni mēneši sezonas apstākļos kā galvenajam trenerim. Bieži intervijās treneri teikuši, ka nepieciešams ilgs laiks, lai nokautu spēlētāju sevī. Vai pašam nav jācīnās ar vēlmi vilkt šortus un iet laukumā?
Protams, kā spēlētājs biju nedaudz citā līmenī un skats uz basketbolu bija cits. Jāsaprot, ka šeit ir nedaudz zemāks līmenis un tam jāpielāgojas. Gatis [Melderis] jau desmit gadus ir strādājis šeit kā treneris un daudz man palīdz, īpaši ar to, kas spēlētājiem jāsaka un uz ko jāstrādā. Spēlējot citā līmenī, nav jāsaka džekiem tās lietas, kas jāsaka šajā līmenī. Katru dienu aizvien labāk jūtos trenera ādā un aizvien vairāk saprotu lietas. Tas vairāk man tagad sāk nākt no iekšas. Ja pirms tam daudz vairāk domāju, tad tagad tas viss sāk nākt pats no sevis. Domāju, ka arī es ar katru dienu progresēju un saprotu trenera nianses.

- Ja spēlētāji izpildītu tos norādījumus ko vēlies, kas ir tā spēles filozofija, ko treneris Valters vēlas ieviest laukumā?
Manu spēles filozofiju grūti izskaidrot, jāpadomā... Ja skaidroju to, kas notiek uz laukuma un spēlētājs vienreiz nesaprot, otrreiz nesaprot, tad lietoju agresīvu toni. Tādējādi cenšos iedot signālu, lai viņš saprastu lietas. Ja vienreiz ir kļūda un otrreiz ir kļūda, tad trešajā reizē jau pats vairāk uzvelkos un pasaku stingrāk, lai spēlētājs saprot un tā kļūda tiek izlabota.