VEF pret AEK jeb "jāsit" pa gulošo, kamēr tas nav atguvies

Amerikāņu kalniņi grieķu gaumē

Konstantinopoles atlētikas vienības basketbola komandas vēsture sākas 1924. gadā, bet 44 gadus vēlāk savā Panatinaiko stadionā 120 000 līdzjutēju klātbūtnē un miljoniem radio tiešraides klausītāju attālinātā “klātbūtnē” tā kļuva par pirmo Grieķijas komandu, kas jebkad triumfējusi kādā starptautiskā Eiropas turnīrā. Pārtinot uz priekšu vairākas desmitgades, attopamies 2021. gada oktobrī, kad AEK ir astoņkārtēja Grieķijas čempione, pieckārtēja Grieķijas kausa ieguvēja, divkārtēja FIBA Saportas kausa ieguvēja, trīskārtēja Eirolīgas pusfināliste, FIBA Čempionu līgas uzvarētāja un vissvaigākajā atmiņā - 2019. gada FIBA Starpkontinentālā kausa ieguvēja šī brīža Latvijas valstsvienības galvenā trenera Lukas Banki vadībā.

Kad šī gadsimta pirmās desmitgades otrajā pusē pasaule sāka dzīvot treknajos gados, AEK vadība neļāvās apkārt valdošajai neapdomīgajai finansiālajai bezrūpībai un, kamēr citi pulcēja aizvien jaudīgākus sastāvus, AEK rocība mazinājās. Klubs Eirolīgu nomainīja pret Eirokausu un drīz pēc tam arī vēl soli zemāk - FIBA Izaicinājuma kausu. Līdz 2011. gada pavasarī piedzīvoja zemāko punktu vēsturē - izkrišanu no augstākās līgas un pat reāliem draudiem klubam parādu dēļ izjukt pavisam. Darbā stājoties jaunajai kluba administrācijai, to izdevās saglabāt, taču tas neļāva izvairīties no sezonas pavadīšanas pat pēc spēka tikai trešajā Grieķijas līgā, jau amatieru statusā. 2014. gadā, pēc trīs gadu prombūtnes, AEK atgriezās savam vēsturiskajam statusam atbilstošā vidē - Grieķijas augstākajā līgā. Tas notika pateicoties jauna investora piesaistei - par kluba īpašnieku kļuva vietējais informācijas tehnoloģiju magnāts Makis Angelopuls.

Angelopuls ienesa klubā jaunu entuziasma dzirksti, turklāt to arī bija gatavs finansēt, atgriežot AEK arī uz Eiropas skatuves. Pavadījusi vienu sezonu ULEB organizētajā Eirokausā, 2016. gada vasarā AEK padevās vietējās federācijas spiedienam un parakstīja līgumu ar FIBA organizēto Čempionu līgu. Pievilcīgākie dalības noteikumi likuši AEK pārdomāt par vēlmi kādu dienu atgriezties ULEB sacensībās, ja vien tā nav Eirolīga, tādēļ arī tagad, kad, Čempionu līgas vietā izvēloties Eirokausu, vairs nedraud FIBA sankcijas, Atēnu klubs palicis ar FIBA organizēto turnīru. Pāreja uz Čempionu līgu arī ļāvusi klubam paveikt to, kas nebija izdevies 16 gadus (ja neskaita uzvaru otrajā līgā 2014. gadā) - papildināt trofeju plauktu. 2018. gadā AEK triumfēja Čempionu līgā un Grieķijas kausā, bet 2019. gadā Starpkontinentālajā kausā.

Kluba rocība šajos gados ļāvusi pulcināt sastāvu ar vairākiem Eiropas tirgū iespaidīgiem uzvārdiem - Roko Ukičs, Kosts Vasileiadis, Jons Mačulis, Kīts Lengfords, Niks Zisis, Mets Lodžeskis un citi, tiesa, pārsvarā jau pēc savu karjeru spožākajiem gadiem. Īstā trenera meklējumi gan turpinājušies nemitīgi, un pēc atgriešanās Grieķijas elitē tikai divās no septiņām sezonām komandai sezonas laikā nav mainīts galvenais treneris. Turklāt viens no šiem treneriem ir iepriekš minētais Banki, ar kuru pat par spīti izcīnītajam Starpkontinentālajam kausam vasarā sadarbība tika pārtraukta.

Pilnīgi jauna komanda par uz pusi mazāku budžetu

Pat par spīti Angelopula bagātībai arī viņa vadītie uzņēmumi tika stipri ietekmēti Covid-19 pandēmijā, kas ietekmējis klubam atvēlētā finansējuma apjomu. Lai gan jaunā sezona jau labu laiku kā sākusies, uz komandas formastērpiem arvien atstāta tukša vieta, jo turpinās jauna ģenerālsponsora meklējumi. Aizvadītās vasaras laikā vienubrīd AEK bija pat 14 ierosinātas lietas par parādiem pret spēlētājiem, kas liedza laikus reģistrēt jaunus spēlētājus. Lai gan klubs deva garantijas par parādu atmaksu, kā rezultātā FIBA atcēla aizliegumu, apsolītais nav noticis. Nesteidzīgais dienvidnieku gars nebija pa prātam basketbola jumta organizācijai, un oktobra vidū FIBA vēlreiz ieslēdza “stop” pogu jaunu spēlētāju reģistrēšanai. Jaunieceltā trenera Stefana Deda aģents pierunāja virkni savus klientus-spēlētājus uzticēties klubam, kas nonācis sarežģītā situācijā. Klubu starpsezonā nepameta tikai viens (!) spēlētājs - Dimitris Mavroeidis, visi pārējie ir no jauna.

Mavroeidim kā pieredzējušākajam atvēlēta kapteiņa un ģērbtuves līdera loma, kamēr laukumā lielākā likme tika likta uz četriem citiem: aktuālo pasaules čempionu Kino Kolomu, ilggadējo “Panathinaikos” uzbrūkošo aizsargu Niku Papu, kolumbiešu vieglo uzbrucēju Braienu Angolu, kurš aizvadītajā sezonā palīdzēja “Ironi” triumfēt FIBA Eiropas kausā, un NBA pieredzējušo Meniju Herisu, kurš palīdzēja AEK 2018. gadā izcīnīt Čempionu līgas titulu. Pirmais ir ierindā, otrais aizvien turpina meklēt ritmu pēc pērnsezon “Zielona Gora” rindās gūtā Ahileja cīpslas plīsuma, trešais oktobra sākumā saplēsa kājas muskuli, bet ceturtais ap to pašu laiku jau pameta klubu pavisam. Plānoto atslēgas spēlētāju iztrūkums pilnīgi no teju nulles izveidotajā kolektīvā arī nav ļāvis izveidoties ķīmijai, kādu treneris Deds vēlētos redzēt laukumā.

“Salīdzinot ar pagājušo sezonu, šī ir pilnīgi jauna komanda par uz pusi mazāku budžetu,” grieķu basketbola komentētājs Krists Mamidis sarunā ar šo rindu autoru ieskicē AEK šīs sezonas problēmu skeletu. “Galvenais punktu metējs Heriss komandu pameta pirms trim nedēļām. Kādreizējais izlases centrs Jorgs Bogris pēc sezonas Spānijā, kur palika gandrīz vispār bez spēļu prakses, vairs nevar uzspēlēt augstā līmenī,” situācijai tuvāk esošais žurnālists uzskata, ka klubs ar Bogri vairs nerēķinās un varētu pat mēģināt no viņa atbrīvoties. Lai gan pieredzējušais spēlētājs arvien ir sastāvā, oktobra sākumā klubs piesaistīja amerikāņu garo spēlētāju Aienu Hammeru, kurš pienesīs komandai ap desmit punktiem un piecām bumbām mačā, taču savā pirmajā Čempionu līgas spēlē pārspēja visas cerības, gūstot 22 punktus un izcīnot septiņas bumbas. Tiesa, tas neglāba AEK no pamatīga zaudējuma pret Trevīzo. Šai mačā grieķi tā arī nespēja izņemt baterijas no pults itāliešu trenera Masimiliāno Meneti “videospēlē” (tā to nodēvēja Čempionu līgas preses dienests), kura galvenais spēlētājs Henrijs Simss sakrāja videospēlēm atbilstošu statistiku - 31 punkts, 13 bumbas zem groziem, četri bloķēti metieni un četras pārtvertas bumbas, realizējot 14 no 18 metieniem no divpunktu zonas.

🗣 @H_Sims14 breaks down his MONSTER performance!
31 PTS, 13 REB, 4 STL, 4 BLK, 44 EFF vs AEK!#BasketballCL | @treviso_basket pic.twitter.com/7e5qLDUWmf

— Basketball Champions League (@BasketballCL) October 23, 2021

Starpsezonā treneris Deds kā potenciālos līderus blociņā ar sarkanu apvilka Eriku Grifinu un Braienu Angolu - divus spēlētājus, kas pērnsezon mirdzēja Izraēlas čempionātā, kurā pats Deds pie Holonas “Hapoel” stūres tika nosaukts par sezonas labāko treneri. Tomēr ne viens, ne otrs pagaidām nav spējuši attaisnot uz sevi liktās cerības. “Grifins joprojām nespēj atrast ritmu, bet Angola bija savainots un tikai nupat atgriezās, taču neizskatās, ka viņš būs tāds superspēks, par kādu viņu uzskatīja,” skaidro Mamidis. “Deds ir ļoti labi treneris, bet viņam jātiek galā ar visām šīm problēmām un jānomaina vismaz divi spēlētāji.”

Pirmssezonā tika piesaistīts arī Grieķijas izlasē kvalifikācijas turnīros spēlējušais Antonis Koniaris, kurš iepriekšējās sezonās nesekmīgi centās nostiprināties Grieķijas grandu sastāvos. Deds bija nolūkojis šo aizsargu jau pērnsezon, vienojoties par pievienošanos Holonas komandai, taču Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ Koniarim nebija ļauts iebraukt Izraēlā. Šovasar abi beidzot varēja vienoties kopīgā darba uzdevumā AEK zīmē, taču basketbolists guva savainojumu un šobrīd nav atrodams sastāvā.

Atgriežoties pie potenciālajiem līderiem, noteikti jāmin serbu uzbrucējs Stevans Jelovacs. 32 gadus vecais sportists aizvadījis solīdu karjeru labās Eiropas līgās, taču pagājušajā sezonā devās peļņā uz Japānu, kur bija līderis vienā no vājākajām augstākās līgas komandām. Atgriežoties Eiropā, Jelovacs nav tik rezultatīvs, cik iepriekš, taču aizvien spēj demonstrēt vispusīgu un visai stabilu sniegumu abos laukuma galos.

AEK 2022

No favorītes par pastarīti

Vadoties pēc grieķu kolēģu minējumiem, AEK budžets šajā sezonā ir robežās starp 800 000 un vienu miljonu eiro, kas ir ievērojami mazāk nekā pašu iepriekš iespētais, līdz ar to arī savāktais sastāvs ir nesalīdzināmi vājāks par vairāku iepriekšējo sezonu komplektācijām. VEF šosezon plānojot rēķināties ar 1,2 miljonu eiro lielu budžetu, taču AEK gadījumā runa ir par spēlētāju algām paredzētajiem līdzekļiem, kamēr VEF gadījumā - par visa kluba darbībai paredzamo finanšu izlietojumu. Iepriekšējās sezonās AEK bija mērķis tikt finālā, taču pat “Olympiacos” prombūtnē tas izdevās tikai reizi. Šosezon līgā atgriezusies “Olympiacos”, taču AEK nav uzskatāma pat par Top3 komandu. Finansiāli pamatotākas ambīcijas ielauzties trijniekā ir “Promitheas” un arī pērnās sezonas finālistei “Lavrio”.

Šajā visai problēmu māktajā laikā ir arī kāds pozitīvs notikums, proti, AEK tikusi pie jaunas mājas arēnas. Pēdējos gadus ar "Panathinaikos" tika dalīta leģendārā Nika Gaļa vārdā nosauktā arēna. No šīs vasaras par kluba mājvietu kļuvusi cita Atēnu olimpiskajās spēlēs izmantotā celtne - cīņas sporta veidiem izmantotā Atēnu piepilsētā Ano Liosijā esošā arēna ar vairāk nekā astoņiem tūkstošiem skatītāju vietu. Tomēr jaunās mājas pagaidām vēl nav nesušas vajadzīgās pozitīvās noskaņas, un arī vietējos apcirkņos šajā sezonā iespētais ir stipri viduvējs.

Pirmssezona tika sākta ar britu “Lions” un pašmāju augstākās līgas pastarītes “Iraklis” pieveikšanu, taču tās bija mānīgas veiksmes. Tikko pretī sāka stāties nopietnāki pretinieki, izgaismojās visas AEK problēmas. Zaudējumiem turku “Behcesehir” un “Darussafaka” pirmssezonas noslēgumā sekoja neveiksme Grieķijas superkausa pusfinālā, bet pirmajās četrās Grieķijas čempionāta spēlēs piedzīvota bezierunu sakāve pret “Olympiacos” un tikpat bezcerīgs zaudējums “Apollon”, kas atgriezusies grieķu elitē pēc četriem gadiem otrajā līgā. Uzveikta pērnās sezonas priekšpēdējās vietas ieguvēja “Larisa” un pēdējā mačā, pateicoties Petropula metienam piecas sekundes pirms beigām, izrauts panākums pār Saloniku “Aris”.

AEK spēles 2021/2022

Lēnā ieskriešanās Čempionu līgā šosezon turnīra formāta dēļ var būt piedodama - arī katras grupas trešajai vietai pēc pirmās kārtas joprojām būs iespēja kvalificēties nākamajai. Tāpēc jo īpaši svarīgi būtu… un šis skanēs brutāli, bet sports ir mūsdienu karamāksla, un karš ir brutāls… svarīgi būtu "sist" pa gulošo, kamēr tas vēl nav saņēmis spēkus piecelties. Šajā ziņā var teikt, ka kalendārs ir bijis pateicīgs rīdziniekiem, jo pret AEK jāspēlē divreiz pēc kārtas grupu turnīra vidū, kad grieķi vēl meklē savu spēli, nevis grupu turnīra izskaņā, kad spēles pavedienu slavenā Atēnu kluba šīs sezonas komanda jau varētu būt atradusi.

“Mūsu grupā pēc nosaukuma favorīte ir AEK, kamēr ar pārējām komandām varēsim cīnīties un uzvarēt,” pirms sezonas sacīja VEF prezidents Gatis Jahovičs. Dzīve ir ieviesusi korekcijas, 29. oktobrī situācija ir diametrāli pretēja - VEF zaudējis abās spēlēs pret “pārējām” komandām, bet AEK kļuvusi par grupas pastarīti.

FIBA Čempionu līga, D grupa

Visu astoņu apakšgrupu uzvarētājas garantēs iekļūšanu otrajā posmā, bet otro un trešo vietu īpašniecēm būs jāaizvada pārspēļu kārta.