Kārkliņš: "Bijām gatavi četriem fināliem, tagad palikuši vēl divi"

23 gadus vecais latviešu futbolists Krišs Kārkliņš pagājušajā gadā kļuva par Latvijas čempionu un kausa ieguvēju "Riga" sastāvā, bet starpsezonā futbolists pārcēlās uz turnīra melno zirdziņu "Valmiera Glass/ViA". Divas kārtas pirms sezonas noslēguma valmierieši ierindojās Eirokausu pozīcijā, bet Kārkliņš šosezon aizvadījis 23 spēles, galvenokārt spēlējot malējā aizsarga pozīcijā.

Principā pret "Spartaku" šī bija sezonas kulminācijas spēle. Kādas sajūtas ir pēc izcīnītās uzvaras?
Protams, ir liels prieks. Visu sezonu uz to gājām. Pēdējā aplī spēlējām ļoti labi un pie nelielas veiksmes būtu izvilkuši arī spēles pret "Riga" un RFS.

Pirms mača bija lielāks stress nekā parasti vai izdevās vēsi pieiet spēlei?
Lielāks stress bija pirms "Liepājas" spēles. Pēc tās fantastiskās uzvaras paši jau noticējām, ka to varam izdarīt. Tagad uz tā emociju fona spēlēt bija jau daudz vieglāk.

Kādi bija galvenie uzdevumi, lai apspēlētu "Spartaku"?
Galvenais bija pieturēties pie savas spēles un atcerēties, ka mums priekšā ir liels, spēcīgs uzbrucējs. Bija jāizdara daudz centrējumi, jāsit bumba uz priekšu un nedrīkstējām atvest paši sev golu uz saviem vārtiem.

Ātri izdevās gūt pirmos vārtus. Cik svarīgi tas bija, lai ievirzītu spēli pozitīvā gultnē?
To nekad nedomā, ka gūsi vārtus, bet ceri ka izdosies gūt ātrus vārtus. Pēc tam ir svarīgi piecas desmit nākamās minūtes nokoncentrēties, lai nenotiek kādas muļķīgas kļūdas. Pirmajā puslaikā viņiem tādi īsti vārtu gūšanas momenti nebija, varbūt pusmomentiņi. Turpinājumā nokontrolējām situāciju, sagaidījām savu otro golu un ar to spēle principā arī beidzās.

Nedaudz atkāpjoties no šī mača - par tevi pašu. Nospēlēji labu sezonas sākumu, bet vasarā uz brīdi pazudi no komandas. Saprotu, ka biji ārzemēs. Pastāsti, kādēļ neizdevās aizķerties tur?
Nebija gluži tā, ka aizbraucu projām. Plāns bija nospēlēt pirmos divus apļus Valmierā. Tad, lai nebūtu jāielec no sezonas sezonā, paņēmu nelielu pauzīti, lai atvilktu elpu pirms sezonas sagatavošanās posmam. Interese bija no Dānijas 1. līgas stiprākajām komandām. Beigās kaut kas nojuka un izdomāju, ka jāatgriežas Valmierā. Tagad sezona beigsies un tad skatīsimies kas būs tālāk. Cerams kaut kas labs sanāks.

Pirms aizbraukšanas aizsardzības līnijai bija viens izskats, atnākot atpakaļ jau cits. Prom bija devušies vairāki vietējie, bet klāt nākuši leģionāri. Kā izdevās atrasts kopīgu valodu ar jaunajiem partneriem aizsardzības līnijā?
Palīdzēja tas, ka Leo [Lelišs] spēlēja. Varbūt, viņš nebija no paša sezonas sākuma, bet viņš ātri iekļāvās komandā. Ar viņu bija jau izveidojusies laba saikne. Kreisajā malā Madis [Miķelsons] arī visu sezonu spēlē. Tā kā nebija nemaz tik grūti.

Šodien pats tieši biji ielikts Miķelsona pozīcijā [kreisās malas aizsargs], bet viņš bija pavirzīts uz augšu vidējā līnijā. Kā redzam tas nostrādāja, bet kāpēc, tavuprāt, tāds sastāva lēmums?
Tās ir visādas trenera viltības. Tagad, īpaši ceturtajā aplī, mums katrā spēlē ir kaut kādas nelielas izmaiņas spēles plānā. Tas neļauj pretiniekiem tik viegli paredzēt mūsu spēli un, kā redzam, tas dod rezultātu.

Itkā galvenais uzdevums ir izdarīts - "Spartaks" apsteigts. Taču sezona nebūt vēl nav galā. Priekšā divas svarīgas spēles. Sezonas gaitā pret "Mettu" un "Jelgavu" viegli nav gājis un ir zaudēti punkti. Kā skaidrotu to, ka pret nomināli vājākām komandām ne vienmēr izdodas sasniegt vēlamo rezultātu?
Pret "Jelgavu" mums ir trīs uzvaras [patiesībā bija viens bezvārtu neizšķirts]. Pret "Mettu" iet kā pa kalniem un ar "Daugavpili" arī ir kā ir. Par laimi ar daugavpiliešiem vairs nav jāspēlē. Tas kopumā ir visā Latvijas futbolā - tās spēles, kuras itkā ir jāuzvar, tās ir grūtāk uzvarēt nekā pret relatīvi stiprāku pretinieku. Tur svarīga ir psiholoģija un meistarība, kā arī savu momentu realizēšana, kas pret aizsardzībā sēdošām komandām tik daudz neveidojas.

Vai spēles stila ziņā šie mači arī ir savādāki, ņemot vērā, ka jāspēlē no pirmā numura pozīcijas nevis pie pierastā presinga?
Savā ziņā jā, bet tagad ceturtajā aplī futbolu spēlēt nav iespējams. Arī tur Jelgavā laukums nebūs viegls. Būs tāda pati cīņa kā Liepājā. Mēs arī bijām gatavi uz četriem fināliem, tagad palikuši vēl divi.

Ierunājoties par laukuma, kā spēlētāji šodien jutās. Ārā pamatīga vētra.
Pirmajā puslaikā nebija tik traki. Otrajā gan sākās krusa un arī vējš bija diezgan liels. To, diemžēl, mēs nevaram izmainīt, tāpēc ir jāpielāgojas un jāspēlē.