Dairis Bertāns: "Ja gribi pierādīt, ka esi labākais, dari to laukumā"

Stambula ir pasaules basketbola lielpilsēta. Tajā bāzējas katrs ceturtais (!) “Turkish Airlines” Eirolīgas klubs. Ir precedents, ka Eirolīgā spēlē trīs klubi no vienas pilsētas – 2010. gada sezonā pamatturnīrā piedalījās Atēnu “Panathinaikos”, “Maroussi” un Pirejas “Olympiacos”, taču Stambulas rekords šķiet nepārspējams.

Ceturtdienas rītā kopā ar LTV kolēģi Reini Ošenieku devāmies uz pilsētas ziemeļos, Sarijeras rajonā uzbūvēto “Wolkswagen Arena” (2014). No 2015. gada novembra tā ir “Daruššafaka Doguš” mājas spēļu norises vieta. Arēna, kurā basketbola spēles var vērot 5240 skatītāju, ir daļa no “UNIQ Istanbul” izklaides un sporta kompleksa. Tajā ir ēdināšanas zāles, veikali un izstāžu telpas. Dairi satiekam vienā no otrā stāva restorāniem un, pārmaiņus uzdodot jautājumus, runājam 20 minūtes.

Kāds ir tavs jaunais klubs?
“Daruššafaka Doguš” darbs organizēts augstā profesionālā līmenī, kā tam Eirolīgas klubā jābūt. Par visu padomāts – spēlētājiem atliek domāt tikai par basketbolu.

Eirolīga. Vai sapnis piepildījies?
Pagaidām jā. Pirmās spēles nospēlētas. Vienmēr var labāk – komandai iet labi!

Vai ir atšķirības starp spēlēšanu Spānijā un Turcijā?
Jauna Amerika nav izdomāta. Galvenās lietas, par kurām rūpējas klubi, ir vienādas gan Bilbao, gan Stambulā.

Kas pārsteidzis Turcijas basketbolā?
Salīdzinot ar Spānijas līgu, Turcijas līga ir fiziskāka un ātrāka. Spānijas līga ir talantīgāka, Turcijā notiek lielāks “kapiņš”. Eirolīgā ir vēl cits līmenis, īpaši, sākot no 2016. gada, kad turnīrā piedalās tikai 16 komandas. Mums ir bijušas trīs spēles un, redzot pārējās, varu teikt, ka 90% spēļu ir ļoti līdzīgas.

Kāda ir tava vieta vienā no Eiropas bagātakajām komandām?
Treneris (Deivids Blats) pirms sezonas pateica, ka lomas komandā nevienam nav sadalītas. Nebūs tā, ka viens spēlēs 30 minūtes un viens nespēlēs vispār. Katrā spēlē, atkarībā no pretinieka, tiek meklēts optimālais sastāvs. Ja spēlētājs labi iesāk spēli, viņš spēlēs vairāk.

Nav konkurences negatīvo pušu. Nav izteikti egoistisku spēlētāju, kuri koncentrējas punktu gūšanai. Nevienam nav svarīgi, iemet divus vai 20 punktus. Ja komanda uzvar, visi priecīgi.

Kāda izveidojusies spēlētāju sapratne?
Komandas “ķīmija” ir ļoti laba. Vienīgā atšķirība no Spānijas – vietējie, turku spēlētāji vairāk turas kopā. Nav tā, ka viņi ar mums nerunātu, taču, ja brīvā vakarā nolemsim aiziet vakariņās, visticamāk, tajās piedalīsies tikai ārzemnieki. Laukumā un spēlēs viss ir forši.

Treneris Bagatskis teica, ka treneris Blats dienā var pavadīt līdz 11 stundām sarunās un kluba darbā. Vai tas nozīmē, ka komandai jārēķinās ar ļoti gariem treniņiem?
Nē, treniņi nav gari. To mērķis ir palīdzēt saglabāt svaigumu spēlēm. Īsi un intensīvi, pusotru, maksimums, divas stundas gari. Treniņos mēģinām izdarīt visu pirms spēles paredzēto, lai nenogurtu un varētu spēlēt.

Vai Deivids Blats atšķiras no citiem treneriem, pie kuriem esi spēlējis?
Var just, ka viņš ir autoritāte. Kad Blats runā, cilvēki klausās. Iespējams, viņš varētu teikt jebko, pat pilnībā nepareizu, taču māk visu tā pasniegt, ka saproti – ja viņš tā saka, tā jābūt.

Kāda loma klubā ir Ainaram Bagatskim?
Būt asistentam nav tas pats, kas galvenajam trenerim. Manuprāt, viņš ar lomas maiņu ticis galā ļoti labi. Treneris Bagatskis cenšas palīdzēt visiem.

Kāds nav jautājis, kāpēc klubā ir trīs latvieši?
Neviens nav jautājis. Manuprāt, nevienam nav jautājumu, kāpēc komanda izveidota tieši tā. Spēlētāji ir apmierināti ar fiziskās sagatavotības trenera Oskara Ernšteina padomiem. Neviens neskatās, ka viņš paņemts tikai tāpēc, ka ir kādam tautietis. Katrs no mums ir sava darba profesionālis.

Kļuvāt par pārbaudes spēļu čempioniem. Kādas ir domas par komandas iespējām?
Komanda var uzvarēt jebkuru pretinieku, taču var arī zaudēt jebkuram. Pierādījies, ka atslābināties nevar nevienā spēlē. Ja visi esam kārtīgi “savākušies”, visticamāk, uzvarēsim.

Vai esi Turcijā saņēmis jautājumus par brāli Dāvi?
Ir, kas seko līdzi un jautā. Prieks un lepnums par Dāvi!

Pastāsti, kā skatījies brāļa pirmo spēli?
Otrdien vakarā bija Eirolīgas spēle Kazaņā. Uzreiz pēc tās lidojām uz Stambulu. Mājās biju ap četriem no rīta. Dāvja spēli sagaidīju, puslaiku noskatījos. Pusseptiņos no rīta sapratu, ka jāiet gulēt. Bija prieks atvērt ziņas. Uzzināt, ka Dāvis spēlējis un iemetis savus metienus.

Kā vērtē Dāvja sniegumu?
Domāju, ka sākumā viņam būs neliels spēles laiks. Ja Dāvis izmantos savas iespējas kā pirmajā spēlē, viņam uzticēsies vairāk. Tādā gadījumā treneris Popovičs zinās, ka Dāvis var dot savu ieguldījumu.

Kā izjūti trenera Blata uzticību?
Treneris uzticas gan man, gan jebkuram komandas spēlētājam. Ja sākumā iemetīšu trīs vai četrus metienus pēc kārtas, zinu, ka attiecīgajā dienā spēlēšu daudz vai ļoti daudz. Tā ir jebkuram.

Vai var teikt, ka Blats ir spēlētāju treneris, kurš māk atrast pieeju katram?
Domāju, ka jā. Spēlētāji atrodas šeit, jo viņš tā gribējis. Neviens nav ticis uzaicināts tāpēc, ka tā vēlējusies kluba vadība. Treneris Blats vēlas izmantot spēlētājus, kurus izvēlējies.

Ko treneris Blats gaida no tevis?
Lielāko daļu spēļu sāku no soliņa. Mans uzdevums ir iet laukumā, ienesot enerģiju. Spēlēs, kuras sākas līdzīgi, man un vēl pāris spēlētājiem jānāk no soliņa, lai ienestu jaunu enerģiju. Ir izdevies pagriezt spēli, sarīkot mazus izrāvienus un tikt priekšā.

Jācīnās, kā tiek prasīts. Ja nespēlēsi aizsardzībā, nespēlēsi vispār. Blats saka – pirmajai domai, ar kuru ej laukumā, jābūt “lai pret tevi neiemet” un “nepazaudē bumbu”.

Kā veicies līdz šim?
Viss kārtībā. Treneris Blats nav bļāvis uz mani.

Kas notika aizvakar Kazaņā, kāpēc neizdevās spēles sākums?
Sākumi mums nav izdevušies nevienā spēlē. Kazaņā pamodāmies laicīgi – pirmās ceturtdaļas beigās rezultāts principā jau bija neizšķirts. Iepriekšējās spēlēs Belgradā (pret “Crvena Zvezda”) un Turcijas līgā pirmajā puslaikā spēlējām ļoti slikti. Ja pēc 20 minūtēm ir mīnus 15, otrajā puslaikā klājas daudz grūtāk. Dzenoties pakaļ, tiek zaudēts daudz spēka. Turpinām mainīt iesildīšanos un meklēt sākumsastāva spēlētājus, taču pagaidām spēļu sākumi nav sanākuši. Grūti saprast, kāpēc tā.

Vai treneris Blats teicis, ka komanda orientējas uz “play-off” un Eirolīgas “Četru finālu”, bet regulārā sezona tiek veltīta sevis meklējumiem?
Tā viņš nav teicis, taču gan treneriem, gan spēlētājiem ir lielas ambīcijas. Neviens negrib tikai spēlēt. Visi grib uzvarēt un tikt pēc iespējas tālāk. Mūsu gadījumā tas nozīmē censties iekļūt “Četru finālā” un uzvarēt Eirolīgā. Pārējām komandām ir līdzīgi mērķi.

Minēji lielās ambīcijas. Vai kādā spēlē tās patraucējušas?
Iespējams, ka tā noticis Turcijas līgā. Esam iznākuši laukumā ar domu, ka “uz papīra” esam spēcīgāka komanda, taču basketbolu uz papīra nespēlē. Tā domāt nevar. Ja gribi pierādīt, ka esi labākais, dari to laukumā.

Kā esi pieņēmis Stambulu un kā Stambula pieņēmusi tevi?
Mūsu treniņzāle un spēļu zāle pilsētas Eiropas daļas ziemeļos aprīkota ar visu nepieciešamo, lai nebūtu jābrauc citur. Braukšana un satiksme Stambulā ir vienkārši drausmīga. Pilsēta milzīga. Kad Bamberga spēlēja pret “Fenerbahči”, mums bija brīvs vakars. Paskatījos kartē, jābrauc 30 kilometri pa šoseju. Vietējie teica, ka tas aizņems divas stundas vienā virzienā. Sapratu, ka pavadīt vakaru mašīnā nav tā vērts.

Vai pastāv iespēja izmantot kluba piedāvātos šoferus?
Ir spēlētāji ar šoferiem, bet par to viņiem atsevišķi jāmaksā. Šoferim jebkurā gadījumā jāsēž sastrēgumā, tāpēc liels laika ieguvums nerodas.

Lūgšanas esi iemācījies, naktīs netraucē?
Pierasts, naktīs nevar īpaši dzirdēt.

Komandā ir spēlētāji, kuri lūdzas?
Neesmu redzējis, taču zinu, ka komandā ir pāris ticīgo. Viņiem dienā jāievēro noteikts lūgšanu skaits un viņi to dara.

Klubu atbalsta “Doguš” grupa. Vai tas nozīmē, ka komandai ir sabiedriski pienākumi?
Šajā grafikā ir grūti atrast brīvu laiku, iespējams, ka nākotnē tas būs jādara.

Vai kluba rocību var izjust, arī ceļojot?
Izbraukumos dzīvojam augstākā līmeņa viesnīcās. Ceļošana tiek atvieglota, piemēram, uz Kazaņu lidojām ar čarteri. Nevienā no iepriekš pārstāvētajām komandām tas nebūtu iespējams. Ņemot vērā, ka nākamā spēle paredzēta pēc divām dienām, tas bija tikai loģisks risinājums. Ja komanda var atļauties, tas tikai palīdz.

Čarteris uz Kazaņu bija izņēmums?
Šoreiz – izņēmums, jo no Stambulas gandrīz visur var aizlidot pa tiešo. Čartera atšķirība – pats vari regulēt izlidošanas laiku. Šajā reizē tas bija svarīgi. Ja spēles nav tik tuvu viena otrai, iztiksim bez čartera.

Stambulā notikušie terorakti – tie nebiedē?
Neviens nezina, kur un kas var notikt, tāpēc par to nedomāju. Nav obligāti jābūt Stambulā. Var iet pa (Krišjāņa) Valdemāra ielu un uz galvas uzkrīt ķieģelis. Cenšos par to nedomāt. Vietējie spēlētāji mēdz pajokot – ja brīvdienās aizbrauksi uz vēsturisko centru, gan mēs par tevi izlasīsim ziņās. Kopumā nav traki un spriedzi nejūt.

Pirms gada teici, ka vairāk nebrauksi uz NBA Vasaras līgu. Vai “Spurs” gadījumā varētu būt izņēmums?
Tas varētu būt izņēmums. Vasaras līgā spēlētu, ja “Spurs” vai jebkura cita komanda pirms tam teiktu, ka parakstīs līgumu ar mani kā vienu no nosacījumiem izvirzot spēlēšanu Vasaras līgā. Sevi parādījis esmu pietiekami. Tagad, spēlējot Eirolīgā, uz tevi skatās daudz vairāk cilvēku. Jāspēlē labi un viss notiks.

.@dackadogus farkı indirme çabalarında ve Bertans 3+1 ile buna destek sağlıyor! pic.twitter.com/c5vbdF2akA

— Eurohoops Türkiye (@EurohoopsTR) October 13, 2016

TRIPLE!! by @DairisBertans @dackadogus#7DAYSMagicMoment pic.twitter.com/DKjg4kBPxd

— EuroLeague (@EuroLeague) October 13, 2016

Ar @rainocean paviesojāmies pie @DairisBertans pic.twitter.com/vUud5pKsi3

— Maris Noviks (@MarisNoviks) October 27, 2016