Ilgdzīvotāji Černomordijs un Blanks beidzot sagaidījuši lielāko panākumu kluba vēsturē

Černomordijs: "Līgas fāzē pret jebkuru iesim pēc uzvaras – autobuss nav mūsu stilā"

"Ilgi gaidīta Eirokausu grupa! Nav pat svarīgi, kurā turnīrā, - mums beidzot vajadzēja iekļūt vismaz kaut kādā, jo šis bija jau mūsu ceturtais piegājiens play-off kārtā. Beidzot, beidzot sasniedzām mūsu mērķi.

Nebija tik viegli – kā jau futbolā. Jau pirmajā puslaikā bija jābūt 3:0, 4:0, bet beigās tādi pavērsieni. Arī es direktoram pateicu, ka veiksme beidzot atgriezusies pie mums. Ceturto reizi tik tuvu – ja nebūtu tikuši arī šoreiz…Būtu ļoti sāpīgi. Varējām visu izšķirt jau pirmajā puslaikā, bet mums patīk, ja spēle ir ar nerviem (smejas) Laikam šāda, tik grūta uzvara pat ir patīkamāka. Prieks par Latvijas futbolu, ka šogad būs vēl trīs labas mājas spēles, ceram, ka "Skonto" stadions būs tikpat pilns kā šodien.

Komandas iekšienē ar leģionāriem esam runājuši, cik svarīgi tas ir visam klubam. Arī pagājušajā gadā bijām play-off kārtā, un labi, ka daudzi jau ir no pagājušā gada. Viņi līdz ar to saprot un zina, cik sāpīgi bija pagājušajā gadā. Jā, domāju, ka šodien uzvarēt palīdzēja arī tas, ka visi saprata, ko tas nozīmē. Bet mēs runājām, ka tas nav spiediens – tā ir privilēģija, ka mēs šeit esam. Ja daudz domās par spiedienu, tad mums var neaiziet spēle. Par to runājām ļoti daudz – ka ir jāsaprot, cik nopietni tas ir, taču lai galva būtu brīva, skaidra un lai mēs koncentrētos tikai mūsu spēlei, mūsu stilam. Pirmajā puslaikā tieši tā arī bija – spēlējām savu spēli un izveidojām ļoti daudz momentu, pretiniekiem nebija gandrīz nekā.

Mērķis līgas fāzē? Katrā spēlē spēlēt uz uzvaru. Ja nemaldos, izlozē būsim piektajā grozā, vai ne? Pagājušajā gadā spēlējām ar Prāgas "Sparta" un mājās uzvarējām, arī izbraukumā spēlējām ļoti labi. "Sparta" izlozē droši vien būtu pirmajā grozā [gandrīz trāpīts, "Sparta" būtu otrajā grozā no sešiem – A.S.]. Ja spēlēsim savu spēli, būsim agresīvi, koncentrēsimies un mēģināsim no sevis izspiest maksimumu, tad mums pa spēkam būs jebkurš pretinieks. Varu 100% teikt, ka jebkurā spēlē iesim pēc uzvaras un nesēdēsim aizsardzībā – autobusu neliksim, tas nav mūsu stils."

Blanks: ""Slovan" un "Sabah" piemēri rāda, ka iespējams tikt arī Čempionu līgā"

"Klubā no pašiem pirmsākumiem 1. līgā ir ģenerāldirektors Proņins un sporta direktors Romašins, bet es toreiz atnācu vasaras vidū – sezonu vēl sāku Tukumā. Tā ka mēs trīs esam nogājuši šo lielo ceļu no 1. līgas līdz līgas fāzei 11 gadu garumā. Augsti mērķi klubā bija jau no sākuma, taču reāli bija vajadzīgs laiks, lai ieskrietos Virslīgā. Pirmais piegājiens play-off kārtā bija jau 2019. gadā pret "Kobenhavn", kad mājās drusciņ nepaveicās – 1:3, 1:0. Pēc tam 2021. gadā bija Gibraltārs, bet pagājušajā gadā – Prāgas "Sparta". Mēs jau savā starpā runājām, ka vislabākās izejas pozīcijas bija tieši šogad. Pret Kopenhāgenu un "Sparta" bija jāatspēlē divi vārti. Pret Gibraltāru iespēja bija, bet, runājot godīgi, tolaik mums bija viens no vājākajiem sastāviem, kāds varēja būt. To apliecināja arī 2021. gada sezonas beigas, kad Virslīgā septiņu komandu konkurencē palikām tikai ceturtie. Tas galīgi neatbilda kluba ambīcijām, un mūsu neiekļūšana droši vien bija likumsakarīga.

Pēc visiem šiem piegājieniem mēs, kā klubs, bijām pelnījuši tur beidzot nokļūt un arī dāvāt cilvēkiem Eirokausu sezonas pagarinājumu līdz pat decembrim. Visi ir ļoti priecīgi. Emocijas jau drusciņ ir izgājušas, bet ļoti novērtējam paveikto. Visi tikai domā, ka katru gadu kāds [Latvijas] klubs būs līgas fāzē, bet tas jau nemaz nav tik vienkārši. Jāsaprot, ka ceļš ir grūts arī čempionu zarā. Jā, tas it kā ir vieglāks, bet vienalga var atdurties jau pirmajā kārtā – kā mēs pret "Ararat-Armenia" – un tālāk jāpārvar trīs kārtas. Bet pretī komandas jau nenāca vieglas – mums, "Riga", ar izlozi jau nekad nav īpaši veicies. Pret "Vardar" 87. minūte, pret "Gyor" 88. minūte, šodien 89. minūte. Tas nozīmē, ka cīnījāmies līdz galam, ticējām līdz galam, un momenti beigās mūs kaut kā atrada. Spējām tos realizēt, pēc kā pretiniekiem jau vairs nebija tik daudz laika atspēlēties. Ja citos momentos veiksmes pietrūka, tad šajās pēdējās minūtēs tā atnāca atpakaļ. Ja pret "Vardar" nebūtu izlīdzinājuši, mēs būtu izkrituši jau otrajā kārtā.

Pirmajās Virslīgas sezonās bija piektā un trešā vieta. 2018. gadā, kad izcīnījām pirmo titulu, vasarā tika piesaistīts labs treneris [Viktors Skripņiks] un labi spēlētāji, tad lēnām sāku saprast, ka šajā klubā patiešām kaut kas var būt. Bet arī tā trešā sezona jau nebija tik spoža – arī tā sezona bija uz pacietības robežas, vai kaut kas beidzot sanāks vai arī būs trešā sezona, kurā cīnīsimies tikai par 3.-5. vietu, kas vadībai neinteresē. Kad izcīnījām trīs titulus pēc kārtas, tad jau sapratu, ka klubam ir mērķis katru gadu attīstīties – ne tikai iekšēji, bet attīstīt arī infrastruktūru. Pēc tam bija ilgs laiks bez tituliem. It kā bijām blakus, bet nesanāca. Konkurenti bija labāki – arī viņi strādā un attīstās.

Ilgi bijām bez čempiontitula, kas uzlika papildu spiedienu, bet pagājušajā gadā to izcīnījām un atguvām ticību. Bet, protams, tas čempiontituls arī deva lielu spiedienu uz Eirokausiem, jo šogad spēlējām čempionu zarā. Kāds mūs varbūt jau redzēja kaut kur Čempionu līgas play-off kārtā…Gribējām pārvarēt pirmo kārtu, taču visādas mistiskas sakritības…Kad zaudējām pirmajā kārtā un otrajā kārtā mājās pret "Vardar" bija 0:2 [summā 3:4], šķita, ka tiešām esam nolemti un atkal būs tik ilgi jāgaida nākamais gads. Bez veiksmes, bez niansēm Eirokausos nevar. Ja Čempionu līgas play-off kārtā spēlēja Bratislavas "Slovan" pret "Celje" vai tālāk tika tas pats "Sabah", kas izveidots pat vēlāk par mums, tad redzam, ka, sakrītot labam komandas darbam, labam trenerim, komandas garam un veiksmei, tas ceļš ir noejams un Čempionu līgā var tikt arī no tām pašām pozīcijām, kurās šovasar bijām mēs. Tas ir kā piemērs, ka tas ir iespējams, bet, protams, tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem un sakritībām. Bet tas ir iespējams.

Jau kopš janvāra, kad savācāmies, mērķis bija izdarīt visu, lai tiktu līgas fāzē. Redzēs, kā mums tur klāsies. Spēļu būs daudz, bet visi ir gatavi spēlēt un strādāt līdz pat decembrim. Parasti sezona beidzas jau novembra sākumā, visi nospēlē, iet atpūsties un savācas janvārī – decembrī tikai individuālais darbs. Tagad būs jāspēlē līdz pat 17. decembrim – klubam tā būs pirmā pieredze. Redzēs, kā tas ietekmēs arī nākamo gadu, taču tagad par to mēs vēl nedomājam – šobrīd galvenais ir tas, ka esam tur iekļuvuši. Rīt brīvdiena un jau pirmdien nākamā spēle Liepājā. Kopīgi jāpaskatās izloze, bet tad jau atkal jāķeras pie Virslīgas un kausa – nekas nav beidzies arī tajos turnīros. Tomēr jādod arī puikām iespēja beidzot nomest to smagumu no pleciem, jo "Riga" ir tā, ka jāuzvar ir visu laiku neatkarīgi no turnīra un pretinieka. Citi atbrauc negatavi šādai situācijai, ka no tevis prasa visu laiku. Tie, kuri šeit ir ilgāk, jau saprot, ka nav viegli, ka ir jāspēlē ik pēc trim dienām.

Paldies visiem! Paldies tiem, kuri atbalstīja. Paldies arī jums, kuri veido futbolu un mēģina cīnīties pret citiem, kuri ir pret futbolu. Jūs vienmēr iedegaties un cīnāties par futbolu. Reizēm jums pat varbūt nav taisnības, bet vienalga gribat pārliecināt citus, ka futbols Latvijā ir un būs nr. 1."