Facebook
GoogleLatvija labākā cīņā par bumbām, Lukašēvica un Otto – Eiropas "Top 6"
@MarisNoviks
Latvijas U16 meiteņu basketbola izlase astoto reizi pēc kārtas iekļuva Eiropas spēcīgāko komandu desmitniekā. Aināra Čukstes trenētā vienība uzrādīja labāko rezultātu cīņā par atlēkušajām bumbām, bet Krista Lukašēvica, Evelīna Otto, Madara Šmite un Estere Petrus sasniedza teicamus individuālos rādītājus.
“Trīs zvaigznes” kļuva par turnīra trešo rezultatīvāko komandu, vidēji sametot 68,9 punktus spēlē. Latvietes šajā rādītājā atpalika tikai no Francijas (81.3) un Spānijas (74.9), tiesa, finālistes parādīja ievērojami labāku precizitāti metienos no spēles. Latvijai trāpīti 34,3% metienu un septītā vieta.
Sarkanbaltsarkanās izcīnīja 357 atlēkušās bumbas jeb vidēji 49,3 spēlē, kas kļuva par absolūti labāko rādītāju turnīrā. Pirmā vieta arī uzbrukuma bumbās – 138 jeb vidēji 19,7 spēlē. Daudz otro iespēju bija arī Somijai (122), Dānijai (120) un Slovēnijai – 119.
Latvietes ieņēma otro vietu brīvmetienu precizitātē, Eiropas čempionātā realizējot 71,2% mēģinājumu. Vēl labāks rezultāts Portugālei – mājinieces trāpīja 73,7% metienu no labdarības līnijas. Tuvākās sekotājas – Slovēnija (69,9%) un Francija (65,5%).
Rezultatīvajās piespēlēs Latvijai astotā vieta – vidēji spēlē 14,7 piespēles. Labākā saspēle Francijai (20,4) un Spānijai (18,4). Pieticīgāk klājās pārķertajās bumbās – 14. vieta (9,1) ļāva apsteigt tikai Dāniju (8,0) un Vāciju (8,0).
Individuāli jāizceļ Kristas Lukašēvicas ceturtā vieta efektivitātē. Eiropas junioru un kadetu čempionātu dalībniece vidēji nopelnīja lietderības koeficientu 16,9. Pirmās divas vietas ieņēma simboliskā piecinieka dalībnieces Petra Božana (20.9) un Ava Fama (19.6), trešā – Slovēnijas snaipere Tanja Valančiča.
Lukašēvica kļuva par Eiropas čempionāta otro labāko cīnītāju zem groziem, vidēji izcīnot 12,7 atlēkušās bumbas. Pirmā vieta horvātietei Petrai Božanai (15,0). Evelīna Otto uzrādīja sesto rezultātu, vidēji 24 minūtēs sagrābjot 9,7 bumbas.
Ventspils meitene Otto kopā ar lietuvieti Sintiju Aukštikalnīti dalīja 15. vietu efektivitātē (abām 12,6). Madara Šmite finišēja 19. pozīcijā (12.1), savukārt Esterei Petrus dalīts 20. labākais rezultāts ar lietuvieti Austeju Babraitis (12,0).
Lukašēvica un Otto nopelnīja pa diviem “double-double” katra, atpaliekot tikai no Petras Božanas (seši “dubulti”) un Avas Famas (trīs). Madara Šmite vidēji spēlē pārķēra 3,0 bumbas, dalot trešo vietu ar Aukštikalnīti un MVP balvas ieguvēju Ijanu Martinu Karrionu.
Estere Petrus realizēja 40,0% trīspunktu metienu (16/40) un izcīnīja devīto vietu. Visbiežāk no distances meta Valančiča (26/63), bet 41,3% precizitāte viņai ļāva ierindoties septītajā pozīcijā. Šmitei dalīta otrā vieta brīvmetienu realizācijā – tāpat kā Aukštikalnītei trāpīti 80% metienu.
2022 European U16 Championship for Women
| # | Komanda | Treneris | U-Z |
|---|---|---|---|
| 1 | Francija | Arnaud Guppilotte | 7-0 |
| 2 | Spānija | Carlos Cantero Morales | 6-1 |
| 3 | Horvātija | Tatjana Jacovič | 5-2 |
| 4 | Portugāle | Mariyana Kostourkova | 4-3 |
| 5 | Ungārija | Andrea Meszarosne Kovacs | 6-1 |
| 6 | Grieķija | Ioannis Ktistakis | 4-3 |
| 7 | Beļģija | Philip Wolk | 5-2 |
| 8 | Itālija | Roberto Riccardi | 2-5 |
| 9 | Latvija | Ainārs Čukste | 4-3 |
| 10 | Polija | Maciej Gordon | 2-5 |
| 11 | Slovēnija | Klavdija Oblak | 3-4 |
| 12 | Čehija | Richard Fousek | 2-5 |
| 13 | Somija | Ilkka Palviainen | 2-5 |
| - | - | - | - |
| 14 | Vācija | Stefan Mienack | 1-6 |
| 15 | Lietuva | Gitautas Kievinas | 3-4 |
| 16 | Dānija | Anja Andersen | 0-7 |
Eiropas U16 čempionātā “lielā četrinieka” – Spānijas, Francijas, Krievijas, Itālija – dominance ir mazāk izteikta nekā junioru un jauniešu turnīros. Lai gan kvartets izcīnījis 16 no pēdējiem 17 tituliem, pie sudraba tikušas Beļģijas (2x), Čehijas, Lietuvas, Vācijas, Horvātijas, Serbijas-Melnkalnes, Ungārijas un Portugāles spēlētājas. Čehietes pirms septiņiem gadiem nopelnīja zeltu.
Eiropas U16 čempionāta vēsture
| Gads | Vieta | Zelts | Sudrabs | Bronza |
|---|---|---|---|---|
| 2022 | Matusiņju | Francija | Spānija | Horvātija |
| 2019 | Skopje | Krievija | Lietuva | Spānija |
| 2018 | Kauņa | Itālija | Čehija | Spānija |
| 2017 | Burža | Francija | Ungārija | Itālija |
| 2016 | Udine | Spānija | Vācija | Francija |
| 2015 | Matusiņju | Čehija | Portugāle | Itālija |
| 2014 | Debrecena | Krievija | Čehija | Spānija |
| 2013 | Varna | Spānija | Čehija | Ungārija |
| 2012 | Miškolca | Spānija | Itālija | Krievija |
| 2011 | Kaljāri | Spānija | Beļģija | Itālija |
| 2010 | Ptolemaida | Krievija | Horvātija | Francija |
| 2009 | Neapole | Spānija | Beļģija | Francija |
| 2008 | Katovice | Spānija | Itālija | Francija |
| 2007 | Valmiera | Francija | Spānija | Čehija |
| 2006 | Košice | Spānija | Čehija | Lietuva |
| 2005 | Poznaņa | Spānija | Francija | Polija |
| 2004 | Turīna | Spānija | Serbija&Melnkalne | Krievija |
| 2003 | Nevsehira | Dienvidslāvija | Baltkrievija | Ukraina |
| 2001 | Veliko Tarnovo | Francija | Krievija | Horvātija |
| 1999 | Tulcea | Spānija | Dienvidslāvija | Francija |
| 1997 | Šoprona | Krievija | Čehija | Francija |
| 1995 | Cetņevo | Krievija | Itālija | Beļģija |
| 1993 | Poprada | Krievija | Spānija | Itālija |
| 1991 | Estarreža | PSRS | Dienvidslāvija | Itālija |
| 1989 | Timišoara | Čehoslovākija | Rumānija | PSRS |
| 1987 | Hožuva | PSRS | Čehoslovākija | Dienvidslāvija |
| 1985 | Tuzla | PSRS | Itālija | Dienvidslāvija |
| 1984 | Perudža | PSRS | Bulgārija | Itālija |
| 1980 | Zalaegersega | PSRS | Itālija | Bulgārija |
| 1978 | Kuensa | PSRS | Itālija | Bulgārija |
| 1976 | Ščecina | PSRS | Ungārija | Bulgārija |
[+] [-]