Petrenko: "Aizgāju no "Jelgavas", jo nevaru nopelnīt tikai ar futbolu"
Deniss Petrenko šovasar pieņēma šķietami dīvainu lēmumu – pamest medaļu kandidāti "Jelgavu" un karjeru turpināt priekšpēdējā vietā esošajā "Mettā"/LU. 26 gadus vecais centra aizsargs sarunā ar Sportacentrs.com sacīja, ka šāda izvēle galvenokārt bija saistīta ar to, ka viņš paralēli futbolam arī strādā.
"Lieta bija tāda, ka es diemžēl nevaru pelnīt tikai ar futbolu," teica Deniss Petrenko.""Jelgavā" jau no paša sākuma sarunājām, ka no rītiem strādāšu un vakaros trenēšos. Tagad atnāca jauns treneris [Vitālijs Astafjevs] un ir jauni mērķi. Viņš pateica, ka treniņi būs pa dienu, kas man īsti nederēja. Ar manu attieksmi un citām lietām viss bija kārtībā un viņš bija apmierināts, taču es tiešām nevarēju pelnīt tikai ar futbolu un pamest darbu."
"Domāju, ka nē," Petrenko kategoriski noliedza, ka pāreja uz "Mettu"/LU būtu solis atpakaļ viņa karjerā. "Uzreiz tieši atcerējos laiku, kad no "Skonto" atnācu uz "Jelgavu". Arī toreiz bija līdzīga situācija, ka "Jelgava" visu laiku cīnījās par palikšanu, un pa šiem gandrīz četriem gadiem es tur izaugu. Un domāju, ka izaugsmes ziņā vairāk ieguvu tieši "Jelgavā" nekā "Skonto". Tāpēc es tiešām nebaidos no tā, ka esmu atnācis uz komandu, kas atrodas tabulas lejasgalā."
"Mums [ar Rihertu] pirms tam bija labi kontakti. Tā kā negribēju futbolu pamest pavisam, domāju, kur es varētu spēlēt. "Mettā" man ir pazīstami cilvēki, un pavaicāju viņiem, vai tas būtu korekti, ja piezvanītu trenerim. Pats viņam uzzvanīju un paprasīju, vai viņu interesētu tāda kandidatūra. Pēc tam satikāmies un visu sarunājām. Tā ka iniciatīva bija no manas puses," Petrenko turpināja.
"Pendele? Grūti pateikt. Ja tiesnesis iedeva, tad jau laikam bija," teica Petrenko. "Neprotestēju, jo sapratu, ka vairs neko nevar mainīt. Kad biju jaunāks, tad vienmēr kliedzu. Ja nozīmēja, tad jau laikam bija. Tiesnesis parādīja, ka es pacēlu roku. Nezinu. Es tikai mēģināju atņemt bumbu. Tā trāpīja pa augšdaļu. Ja viņš saka, ka plecs ir roka, tad varbūt viņam ir taisnība. Vairs jau neko nevar darīt."
"Protams, ka pirms spēles pret "Jūrmalu" nebūtu apmierināti ar neizšķirtu," sacīja Deniss Petrenko. "Apzināmies, ka "Jūrmala" tabulā ir tuvu un ka arī līdz "Daugavpilij" ir tikai pieci punkti. Mums ir ļoti svarīgi tikt ārā no devītās vietas, lai atkal nebūtu jāspēlē pārspēles, un tagad uzdevums ir tieši tāds – panākt "Daugavpili" un tikt augstāk."
+5 [+] [-]
+7 [+] [-]
-4 [+] [-]
-2 [+] [-]
+11 [+] [-]
+4 [+] [-]
+8 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
Savukārt minimālā alga pat rezervistu soliņu deldētājam bija 600 Ls mēnesī!!!
+3 [+] [-]
Un galu galā - vai pats nāc uz stadionu skatīties spēles? Vai šādi ar savu klātbūtni stadionā palīdzi klubam attīstīties?
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Ja gribi, lai būtu augstāks līmenis - savāc 100-200 draugus un nāc uz stadionu uz katru spēli. Ja stadionā uz katru spēli nāktu savi 1500-3000 skatītāju - sponsoru interese būtu 10x lielāka. Tici man!
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Bērns arī piedzimst maziņš un dumjš. Un pēc tam izaug liels un gudrs.
Biznesu arī sāk no nulles un izaug par lielu uzņēmumu un konkurē ar visiem lielajiem milžiem.
Kaut vai Nordea maratons. Sākumā nekas milzīgs nebija. Bet, kas ir šodien? Lielākais Ziemeļeiropā!!!
Tāpat arī kultūrā - sāk kādu festivālu no nulles, un šodien viņš skaitās kā Eiropā vai cita veida reģionā lielākais un labākais.
Tad kāpēc, lai tas nebūtu ar Virslīgu? OK, milži varbūt nebūs, bet Čehijas, Slovākijas, Austrijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Polijas, Ungārijas, Šveices līmeni varētu mēģināt sasniegt. Tas jau vien būtu labi.
Nav jau nekāda māksla slavēt importu kā labāko, ja nemīlam paši savējos. Nav jau nekāda māksla nolikt savējos, jo redz, citur daudz skatītāju, lielas naudas un ir labākie no labākajiem.
Vai tad pašiem nav prieks, ka mūsējie pa taisno no Virslīgas tiek uz Šveices, Čehijas, Krievijas, Polijas, Ungārijas un ctām līgām? Reizēm arī gadās uz Anglijas, Skotijas līgām. Nav jau māksla baudīt tikai pasaules līmeni.
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tikai padomāsim reāli, ko LFF dara un kur varētu tērēt:
1) LFF administrācija
2) valsts izlašu izmaksas (treneri, spēles, lidojumi utt - tur aiziet prāvas summas)
3) Virslīgas, 1.līgas, 2.līgas spēļu apmaksāšana
4) jauno laukumu ieklāšana dažādās vietās. Katrs laukums maksā labas naudas - nezinu precizi cik.
5) mārketings
6) visādas akadēmijas utml., kur arī vajag labas naudas summas.
Futbols vispār ir ļoti masveidīgs. Te ir jāskatās, kur un cik daudz naudas tiek investēts.
Toties, kas attiecās uz izlašu līmeņa sasniegumiem starp futbolu un hokejs/basketbols, tad pirms brēcam, paskaties cik liela ir valstu pārstāvniecība.
vīriešiem:
Futbolā - 208 valstis (http://www.fifa.com/worldranking/rankingtable/index.html)
Basketbolā - 85 valstis (http://www.fiba.com/rankingmen#tab=fiba)
Hokejā - 49 valstis (http://www.iihf.com/home-of-hockey/championships/world-ranking/mens-world-ranking/2014-ranking-april/)
Tad nu vai ir korekti salīdzināt šādi:
futbolā - 103.vieta (Eiropā - 44.vieta no 53 valstīm)
basketbolā - 37.vieta (Eiropā 15.vieta no 26 valstīm)
hokejā - 9.vieta (regulāri A grupa, Eiropā 7.vieta no 34 valstīm) + pie tam nopietni A grupas dalībnieki ir tikai kādi 18-20, bet stabilās ir tikai kādas 12. Pārējās valstis A grupā ilgus gadus nav tuvumā.
Tā kā tas nav diez ko korekti šādi salīdzināt. Pie tam arī pie fakta, kāda ir attiecīgā sporta veida konkurence + cik lielas naudas apgrozās pārējās valstīs un cik Latvijā. Visam savs laiks.
Basketbolam un hokejam zemi nevajag lielu, proti, basītim spēles lauks ir 28 metri x15 metri un hokejam 30 x 61 metrs. Toties futbolam vajag ļoti lielu zemes gabalu - vairāk kā divas reizes par hokeja laukumu, teju hektāra platībā tikai spēles laukumam - 105x68 metri!!! Plus vēl tribīnes utt. Ko ar to gribu teikt? Investīcijas šādas zemes iegūšanā, iekārtošanā, izveidē ir lielākas, nekā basītī.
Toties futbols ir vienīgais komandu sporta veids, kurā starptautiskās organizācijas (FIFA, UEFA), kura regulāri dod naudu federācijām attīstībai. Plus vēl var dabūt naudu no eirokausiem, spēlētāju pārdošanas. Citos sporta veidos tā nav ļoti izplatīta lieta, bet šad tad gadās. Toties biznesa tur ir mazāk. Izņemot Eirolīga vai NBA. Par hokeju - vienīgi NHL. Par KHL un Pasaules čempionātu - tur maz biznesa. Pat līgu starpā.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Vietējie čempionāti (LBL, LAČ, LFV utml.) ir tādi, kādi nu tie ir. Tās naudiņas ir tik cik ir. Un budžeti klubiem nav nekādi super milzīgie.
Pat Rīgas Dinamo nevar savāk 12 miljonus eiro no vietējiem sponsoriem. Tad, ko vēl var savākt vietējie klubi gan Virslīgā futbolā, gan basītī (ok VEF un Ventspils ir naudīgākie), gan hokeja (kur čempionāta līmeņa gandrīz nav nemaz - tas par vietējo čempionātu)? Iepriekšējos rakstos jau minēju summas, kas apmēram ir nepieciešamas, lai spēlētājiem spētu samaksāt algu ar visiem nodokļiem. Tas nav tik vienkārši. Rēķini kā gribi, liec kādas summas gribi - paņem vid.lv kalkulatoru un redzēsi cik mēnesī nepieciešams tikai vienam spēlētājam. Un tad pareizini ar 12 mēnešiem - un redzēsi viena spēlētāja gada izmaksas. Un tad pareizini ar nepieciešamo 25 spēlētāju sastāvu + trenerus, masierus, ārstus, personālu + pārējās izmaksas. Summas salasās labu labās.
Kas attiecās uz sagrāvēm - līmeņi ir nesalīdzināmi atšķirīgi gan pret Rosenborg, gan pret Aberdeen, gan arī uz fiasko pret Farēru salu Vikingur klubu, gan Malmo, kuri bija ņemami - nu tas liecina par divām lietām - budžeta iespējas un spēlētāju kvalitātes:
1) Jelgava - Rosenborg klubu budžeti atšķiras 74-100x. Roseborgam vien budžets ir 18-20 miljoni eiro!!! Ja Jelgavas džeku vērtība (spēlētāju vērtība pēc transfermakt.com) ir ap 3 miljoniem, tad Rosenborgam ap 18 miljoniem. 6x lielāka starpība. Ātrumi atšķīrās, kvalitātes arī. Puiši nebija pieraduši pie tik lieliem ātrumiem. Šeit vietējiem ir ko augt šajā līmenī - būt ātrākiem, spēcīgākiem saspēlēs un sitienos pa vārtiem. Arī aizsardzībā.
2) Rīgas Daugava - Aberdeen - spēlētāju vērtība 9,28 miljoni eiro, bet Rīgas Daugavai - 2,13 miljoni eiro. Budžeta starpība domaju, ka arī atšķiras savas reizes 30-70 vismaz. Par pārējo - tas pats, kas Jelgavai.
3) Malmo - FKV - spēlētāju vērtība 11,33 miljoni pret 3,68 miljoni. Budžeti arī atšķiras savas reizes 3-5, jo Malmo budžets ap 3 - 5 miljoni eiro, bet Ventspilij labi, ja ap 1 miljonu eiro. Bet nu te varēja arī reāli tikt tālāk, ja vien ventiņiem būtu ar rezultativitāti gājis labāk un uzbrukums spēcīgāks. Aizsardzībā labi darbojās. Par to var ventspilniekus uzteikt, tomēr arī Virslīgā daudz mokās ar rezultivitāti.
4) Nu par Farēru salu klubu ir visdīvainākais rezultāts, ko paveica Daugavpils Daugava. Vikinkgur klubam spēlētāju vērtība ap 475 000 eiro, DD - 2,75 miljoni, bet budžets varētu būt iespējams līdzīgs. Grūti spriest. Mocījās jau baigi. Vai toto vai nē - to nezinām. Bet kopumā izskatījās dīvaini, ka nespēj tādus uzvarēt. Viela pārdomām. Jebkurā gadījumā ņemama komanda. Uzvar tomēr stiprākais un tas, kurš vairāk grib.
Tā kā kopumā ņemot - diezgan atšķirīgi līmeņi. Nevar uzreiz gribēt sakaut šādus klubus (norvēģu, zviedru, skotu), ja nav attiecīgās finanses un attiecīgi labāki spēlētāji. Nē nē... spēlētāji nav slikti, bet ir uz ko tiekties visiem. Jau sākot pašiem ar sevi, treneriem utt.
Par pasaules TOP70 būtu par šerpu saukts. Sāksim jau ar to, ka vispirms klubu finansiālajām iespējām būtu jābūt lielākām, lai varētu komplektēt labākus sastāvus un spēlētājiem nebūtu jādomā, kā piepelnīties. Ja visiem klubiem tik daudz naudas būtu kā Ventspilij vismaz - būtu labi. Bet nu Daugavpilij bija jāņem salinieki. Par to nu nav šaubu nemaz. Bet nu - laikam nemācēja. Būtu Jelgavai, Rīgas Daugavai, Liepājai vai pat Ventspilij salinieki - domāju, ka uzvarētu un tiktu tālāk. Vikingi bija ņemami. Tāpar arī zviedru Malmo. Pārējie abi bija vairākas kārtas galvastiesu pārāki.