Dita Liepkalne: "Vēlos izmēģināt spēkus Latvijas izlasē"

TTP basketbola skolas audzēkne no 2005. līdz 2007. gadam spēlēja Latvijas jaunatnes izlasēs. Nākamās piecas ziemas tika pavadītas tālās, vulkāniskas izcelsmes salās. Liepkalne kļuva par pirmo Latvijas basketbolisti, kura spēlējusi Havaju salās, pārstāvot "University of Hawai`i at Manoa" vienību.

No dienvidu jūrām sekoja ceļojums uz Atlantijas okeāna ziemeļiem – vulkānu un geizeru zemi Islandi. Blakus galvaspilsētai Reikjavikai esošajā mazpilsētā Njardvikā meitene aizvadīja pirmo sezonu profesionālajā basketbolā. Nākamo pusotru gadu Liepkalne spēlēja Spānijas ziemeļrietumos, no pārējās valsts atšķirīgajā un ķeltu kultūras ietekmētajā Galisijā, kamēr decembrī saņēma Latvijas čempioņu sastāvā.

Pāreja notikusi bez sarežģījumiem, stāsta vienmēr smaidīgā Dita. “Pēdējā spēle Spānijā bija pirms Ziemassvētkiem. Atbraucu uz Latviju un 26. decembrī sāku treniņus “Cēsu” sastāvā. Esmu priecīga pēc astoņarpus gadu pārtraukuma spēlēt Latvijā. Turpinu meklēt ritmu. Janvāris pagāja haosā, vēloties visu paspēt un izdarīt. Cenšos pilnībā pievērsties darbam, treniņos strādāt ar pilnu atdevi.”

Četrās no septiņām Latvijas un Igaunijas čempionāta spēlēm Liepkalne nopelnījusi “double-double”, pārējos trīs gadījumos līdz “dubultam” pietrūkstot vienam punktam vai atlēkušajai bumbai. Viņas priekšrocības ir agresīva spēle pie groza, spējas nospēlēt komandas interesēs un, vajadzības gadījumā, precīzi iemest no distances. Meitenes centību atzīst arī Armands Krauliņš.

Svētdienas spēlē pret “TTT Rīga” Liepkalne sedza rīdzinieču uzbrucēju Ditu Rozenbergu. Abām tā nebija veiksmīgākā spēle, punktus gūstot retāk nekā ierasts, taču centību un vēlēšanos uzvarēt pārmest nevarēja nevienai. “Pret Ditu spēlēju pirmo reizi, lai gan zināju par viņas spēles stilu. Tikšanās laukumā izvērtās interesanta. Laba meitene un labi spēlē.”

Duelī pret rīdziniecēm kāpumi un kritumi bijuši abām komandām, atzīst Dita. “Iesākām labi, taču trešajā ceturtdaļā nospēlējām haotiski. Ielaidām vieglus grozus, zaudējām bumbas. Pārtraukumā gan treneris, gan pašas viena otrai pateicām, ka jānomierinās un jāspēlē savu, nevis pretinieču uzspiesto spēli. Sākumu un beigas nospēlējām cienīgi, par vidusdaļu var pastrīdēties. Žēl, ka Ieva Krastiņa neveiksmīgi paslīdēja, tieši ejot man garām. Ceru, ka viņai viss būs kārtībā.”

Pagaidām spēlētāja koncentrējas Latvijas un Igaunijas čempionātam, taču motivē arī iespēja iekļūt valstsvienības kandidātu sarakstā. “Vēlos iespēlēties Cēsu komandā, palīdzēt individuāli. Uzvarēt gan Latvijas, gan apvienotajā čempionātā. Labprāt izmēģinātu spēkus valstsvienības treniņnometnē, jo prombūtnes laikā tādu iespēju nav bijis. Būtu interesanti trenēties kopā ar citām meitenēm, pārbaudīt sevi un parādīt, ka esmu gatava spēlēt.”

Havaju salās pavadīto laiku Dita atceras ar sajūsmu. “Vienpadsmitajā klasē mācījos “Regis Jesuit High” vidusskolā Kolorado, pēdējā gadā – “Fort Worth Christian Academy” Teksasā. Viena no “Hawaii” trenera asistentēm redzēja mani vasaras turnīrā un uzaicināja studiju braucienā (recruiting trip). Sapratu, ka tā būs mana vieta. Kad vēl? Tādas iespējas jāizmanto. Situācija izvērtās labvēlīga – komandā bija sešas ceturtā gada spēlētājas un zināju, ka otrajā gadā tikšu laukumā. Pirmajā sezonā varēju iespēlēties, otrajā – iegūt noteiktu spēles laiku un “dragāt”.

Latvijas basketbolu Havaju salās tagad pārstāv Cēsīs uzaugušais centra spēlētājs Dāvis Rozītis. “Zinu, ka Dāvim iet labi. Labi treneri un komandas biedri, turklāt Havaju salas ir patīkama vieta dzīvošanai. Tā bija vieta, kur atgrieztos nešauboties. Basketbola ziņā komanda saskārās ar daudzām problēmām, taču individuālā, dzīves un vietas pieredze atsvēra visu. Iepazinu savādāku kultūru, daudz ieguvu un nenožēloju nevienu tur pavadīto sekundi.”