Gulbis: "Man šobrīd blakus neviens nav vajadzīgs"

"Jau ilgāku laiku situācija ir šāda. Jūs taču ziniet, kāda ir bijusi mana karjera - kāpumi un kritumi. Sasniedzu ''Grand Slam'' ceturtdaļfinālu, pēc tam spēlēju ''Challenger'' kvalifikācijā, tad atgriezos un kļuvu par Top10 spēlētāju, pēc kā atkal kritu uz leju. Tāds ir bijis stāsts par manu karjeru. "Challenger'' turnīros dažreiz ir grūti sevi motivēt. Tu zini, kāpēc esi tur nonācis, kāpēc tu to dari un tā ir daļa no ceļa, bet tomēr tas nav tas pats,'' daudzos pavērsienus spēlētāja karjerā komentē Latvijas tenisists Ernests Gulbis.

''Uz katru situāciju var paskatīties dažādi. Ja iepriekš esi spēlējis ''Challenger'' kvalifikācijā, tad nokļūšana ATP 500 pamatturnīrā ir iepriecinoša. Kad viss ir daudz labāk organizēts, tu tiešām jūties kā īsts tenisists. ''Challenger'' turnīros ne vienmēr tā ir. Lai arī kā organizatori censtos, viņiem nav pietiekami daudz finansiālo līdzekļu, apstākļu, tāpēc rodas situācijas, kad nesaņem to, pie kā esi pieradis, un tas tevi zināmā mērā velk uz leju. Ir jābūt mērķim un jāsaprot, kāpēc esi nonācis šādā situācijā,'' turpina Gulbis.

Karjeras laikā Gulbis ir nopelnījis vairāk nekā sešus miljonus ASV dolāru, taču neslēpj, ka viņam vēl ir mērķi tenisā: ''Mans mērķis šobrīd ir noslēgt karjeru pēc paša noteikumiem. Man vēl ir jāsasniedz kaut kas liels. Neesmu drošs, kas tas būs. Vai tas būs liels turnīrs vai kāda liela uzvara, bet man iekšēji ir vajadzīga šī sajūta, ka esmu izdarījis visu.

Ja es tagad noslēgtu karjeru, man nebūtu šī sajūta. Nezinu, kā es justos, ja atskatītos uz to 40 vai 50 gadu vecumā. Negribu, lai man ir sajūta, ka neesmu izdarījis visu. Negribu riskēt. Es zinu, ka spēšu paveikt to. Paveikt dzīvē var visu, bet gribu aiziet pēc paša noteikumiem. Manās interesēs nav tas, lai visiem būtu saprotams, ko es vēlos sasniegt.''

Ernests Dubaijā ieradies viens, bez trenera, taču neslēpj, ka dažreiz strādā ar savu kādreizējo treneri Ginteru Bresniku. Viņi atkal apvienojās pirms pērnā gada Vimbldonas turnīra, kurā Gulbis pārsteidzoši aizkļuva līdz trešajai kārtai, kur piekāpās Novākam Džokovičam: ''Domāju, ka man nedaudz nepaveicās. Ja būtu labāk gatavs, varētu uzveikt arī Džokoviču. It kā zaudēju viegli, bet pirmajā setā biju priekšā, viss varēja notikt citādāk. Viņš nebija gatavs uz visiem 100%.''

Starpsezonu Gulbis pavadījis kopā ar treneri Bresniku, bet tagad ir turnīri, uz kuriem Ernestam līdzi dodas arī kāds cits treneris no Bresnika akadēmijas, taču Ernests atzīmē, ka ir pieradis ceļot viens un aukle viņam nav vajadzīga: ''Kad spēlē patiešām augstā līmenī, cīnies par pusfinālu vai finālu, vai tiešām spēlē savā augstākajā līmenī, tad šīm mazajām niansēm, ko var sniegt treneris, ir nozīme. Tagad es īpaši neuztraucos par taktiku, tikai gribu noturēt bumbiņu kortā. Man vienkārši ir jāskrien, jāsit bumbiņa laukumā un jāiegūst pārliecība.

Ja godīgi, tad, lai sasniegtu šīs lietas, man neviens nav vajadzīgs. Man nav vajadzīga aukle, kas sēdēs ar mani, man vairs nav 20 gadi, nav nepieciešama kompānija. Vienatnē jūtos pavisam normāli. Citiem tā nav, bet es viens jūtos labi. Protams, man ir nepieciešama ģimene, sieva, bet tenisa ziņā tā nav problēma. Sieva mani pilnībā atbalsta. Gan viņa, gan es saprotam, ka manā karjerā vairs nav atlikuši daudzi gadi. Ceru, ka manā karjerā būs vēl četri vai pieci labi gadi. Laiks skrien ļoti ātri. Tāpat viņa saprot, ka man kā vīrietim ir svarīgi šo dzīves posmu noslēgt uz paša noteikumiem.''

Tāpat Ernests neslēpj, ka gandrīz visas lietas šobrīd dara pats: ''Jā, es saprotu, ka Top spēlētājam tā var būt problēma, jo ir jādara ļoti daudzas lietas ārpus laukuma, tad patiešām ir vajadzīga komanda, jo gluži vienkārši nepietiek visam laika. Bet 80% spēlētāju ir pietiekami daudz laika. Ir patīkami, ja vari atļauties komandu, bet tas ir stāsts par raksturu, vai spēj labi justies vienatnē. Nepārmetu nevienam par to, ka bez cilvēka blakus nevar, jo arī man pēc dažām nedēļām ir vajadzīgs kāds cilvēks, man vienkārši nevajag kādu blakus visu laiku.''

Gulbis arī izteicās par finansiālajām problēmām, ar kurām saskaras tenisisti. Lidojums no Vīnes uz Dubaiju Ernestam izmaksāja 2800 eiro, jo tika pieteikts pēdējā brīdī. Ja Ernests būtu zaudējis kvalifikācijas pirmajā kārtā, nopelnīt būtu izdevies tikai 2195 ASV dolārus. ''Jābūt kaut kādai drošības sajūtai. Spēlētāji no 100 līdz 150 vietai ir patiešām spēcīgi, taču viņiem šīs drošības nav. Manuprāt, citos Top sporta veidos ir vairāk sportistu, kas var justies droši.

Cik daudz nopelna ''Grand Slam'' turnīru organizatori? Kas notiktu, ja 10% no nopelnītās naudas tiktu izsniegti Top100 spēlētājiem. Katrs iegūtu zināmu naudas summu, un tā būtu laba palīdzība, lai šie spēlētāji var kļūt konkurētspējīgāki. Varētu atļauties fiziskās sagatavotības treneri vai ko citu. Mūsu sporta veidā ir nauda. Protams, katrs grib nopelnīt, arī ''Grand Slam'' organizatori, bet, kas notiktu, ja tiktu atvēlēti nieka 10%...

To visu ir grūti panākt, jo teniss nav komandu sporta veids. Komandās ir līderi, ir sava organizācija. Katram Top tenisistam ir savas intereses, kādam ir kaut kādi līgumi, citam personiskas attiecības. Varam pat neskatīties tikai uz Top tenisistiem. Kā, piemēram, franču tenisists varētu boikotēt ''French Open''? Tas nav reāli. Negribu runāt par boikotēšanu, tas jau ir kritiski, bet, lai kaut ko panāktu...''

Tāpat Gulbis izteicies par gaidāmo spēli pret Francijas tenisistu Luku Puiji, kurš ATP rangā ieņem 15. pozīciju: ''Viņam pēdējā laikā ir labi rezultāti, bet iepriekšējo turnīru viņš aizvadīja iekštelpās. Ātra pārnākšana no iekštelpām uz āra laukumiem, citādākas bumbas. Viņam būs ar to problēmas. Kopumā viņš ir daudz labākā situācijā nekā es, bet, domāju, esmu labākā situācijā konkrētajam mačam. Es zinu, kā pret viņu spēlēt, un pret mani lielākajai daļai spēlēt nav komfortabli. Tāpēc uzskatu, ka viņš nav priecīgs par gaidāmo spēli pret mani.''