Viedoklis: U18 un vīrišķība
Ne jau, autoraprāt, pārāk plašā spēlētāju rotācija vai neprecizitāte metienos no distances ir iemesls tam, kāpēc Latvijas junioriem Eiropas čempionāts sācies un turpinās pēc minimālās programmas, nevis atgādinot Vecajam kontinentam par pagājušās vasaras panākumiem šajā vecumā.
Kā treneris Ozoliņš pēc sagrāves pret Lietuvu jau teica, šai komandai pietrūkst vīrišķības. Pietrūkst rakstura, kas neļautu aiziet pašplūsmā līdzi spēles ritējumam. Pietrūkst spilgtas personības, kurš būtu gatavs vienatnē lauzt pa nepareizo taku aizsoļojušo spēles gaitu. Tāda, kurš uzbļautu un sapurinātu visus puslaika pārtraukumā ģērbtuvē, pirms tajā ienākuši treneri. Pietrūkst tāda, kurš vienkārši atņemtu bumbu saspēles vadītājam un sāktu kaut ko mainīt, vismaz mēģināt un ar to pavilkt pārējos. Trīs vārdos – pietrūkst Kaspara Vecvagara.
Ja priekšgājējiem, kas no čempionāta atveda medaļas, bez maz vai puse komandas bija ar tādiem raksturiem, tad šajā komandā tādu nav vispār. Protams, tas viss ir labojams un audzināms, personības šiem puišiem tikai tagad sāk veidoties. Kas zina, varbūt pat labāk šajā vecumā ir aplauzties, lai neizaugtu lecīgi gaiļi, bet vīri ar pietiekami sāpīgu pieredzi un turpmāk līdzīgas kļūdas vairs nepieļautu. Par to, ka šis gada gājums ir pietiekami talantīgs, liecina kaut vai tas, ka puse komandas karjeras attīsta ārzemēs. Vietās, kur nevar vienkārši aizbraukt, bet, lai tur nokļūtu, tev ir jābūt interesantam attiecīgajai organizācijai.
Nepiekrītu viedoklim, ka braukt prom ir slikti, jo "tur ar tevi neviens neauklēsies". Tieši otrādi - tas ir labi, jo tad drīzāk laika gaitā izveidosies raksturs un briedums. Nevis palikt Latvijā, saņemt simts otrās iespējas un pie tā loģiskā kārtā pierast, bet pēcāk aplauzties, jo lielajā dzīvē otro iespēju var arī nebūt. Bet tas jau ir cits stāsts, jāatgriežas pie iesāktā...
Kas attiecas uz līderiem, tādi pagaidām nav (lai arī potenciāls tādiem kļūt joprojām ir) ne Jānis Bērziņš, ne Ojārs Siliņš, uz kuriem tika liktas cerības pirms turnīra kā šo lomu veicējiem. Jānis Valmierā tomēr bija tas, kurš veiksmīgi izmantoja citu sagādātās iespējas, nevis pats tās sagādāja sev (un citiem). Savukārt Ojārs, kurš manāmi ieguldījis darbu 1:1 aizsardzībā, uzbrukumā joprojām vairāk paļaujas uz talantu, nevis sezonā ielikto darbu. Un, jo tuvāk vīru basketam, jo ar talantu vien būs grūtāk iztikt. Mans uzskats vienmēr ir bijis, ka Ojārs krietni noderīgāks jebkurai komandai ir trešā, nevis ceturtā numura pozīcijā, bet tā, tāpat kā spēlētāju rotācijas plašums, ir katra trenera izvēle un redzējums. Ja tu gribi būt labs spēlētājs, tev jāmāk iekļauties un būt maksimāli produktīvam jebkurā piedāvātajā taktikā.
P.S. Nesaprotu tos, kas sociālajā mikroblogu vietnē pārmet U20 puišiem par to, ka, lai saņemtos, puišiem bija jāatņem datori. Tā ir pilnīgi normāla prakse, Lietuvā Saboņa skolā izbraukumos atņem arī telefonus. Neesmu no tiem,kas lasa komentārus, kur nu vēl atbild uz tiem, taču no citiem uz Vroclavu atbalstīt komandu aizbraukušajiem dzirdētā varu tikai teikt paldies Dievam, ka džekiem viesnīcā internets atļauj kvalitatīvi darboties tikai skaipā, un arī tas – ja iziet gaitenī. Jaunajiem daudz nevajag un nav pietiekami bieza āda, lai filtrētu visu to šļuru, kas tiek rakstīta atsauksmēs. No otras puses – varbūt arī 21. gadsimtā tam ir jāiziet cauri, lai norūdītu raksturu un izveidotu personību. Varbūt jāsaka paldies anonīmajiem komentāru izvietotājiem par to, ka, viņi domājot par Latvijas basketbola nākotni, raksta neglaimojošas atsauksmes.
-3 [+] [-]
[+] [-]
talak lietas var mainit tikai ar gadiem vai ar krasu apstaklu mainu. sportista karjeras islaicibas delj tatad, ar krasu apstaklu mainu.
[+] [-]
[+] [-]
ka sportists var nemt vera kaut kadus bezargumentu twiitinjus no cilvekiem, kas, visticamak, ne sporta, ne kur citur nav neko sasniegusi? pareizi butu izteikt lidzjutibu siem komentetajiem..
+4 [+] [-]
+5 [+] [-]
+4 [+] [-]
+5 [+] [-]
[+] [-]
Da paskatamies pagātnē, cik daudz jēdzīgu basketbolistu izauguši, nebraucot 18 gados prom? Faktiski visa 90. gadu paaudze. Tad bija tikai atsevišķi kadri, kas aizbrauca, tas pats Raimonds Miglinieks, bet ne jau 18 gadus vecs. No otras puses, cik daudz kadru sevi ārzemēs notrallināja? Grafs, Ļaksa, Cipruss u.t.t.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Tieši raksturs arī palīdz nepagurstot trennēties un trennēties atkal un atkal! Un meistrību tad kopā veido, ieguldītais darbs, plus spēlētāja apziņa, cik viņš ir gatavs. Tālāk jau gudrs spēlētājs, apzinās savus trumpjus un vājās puses, attiecīgi izantojot vienu, kompensējot otru spēlē.
bet par autora sacepto rakstu - pilnībā piekrītu!!!!
-4 [+] [-]
[+] [-]
...tā ka, vecīt, visu izšķir pārliecība jeb raksturs ....pārējais viss ir sekundārs...
+1 [+] [-]
...atvaino, skudriniek, bet šitādu murgu var uzrakstīt tikai jauns, nepieredzējis gurķis
[+] [-]
[+] [-]
...un par Irbi - nejau viņš slavens kļuva ar savu roku-kāju darbību, bet gan ar savu gribasspēku, raksturu, ambīcijām .....un tās bija tās lietas kuras viņu pataisīja par to kas viņš ir !!! ....ar visām izrietošām sekām...un kāju -roku darbību ieskaitot...
[+] [-]
[+] [-]
...šī paaudze ir tik tālu aizevolucionējusies, ka pirkstu no ciņča vairs nevar atšķirt......nu ko te lai saka - līdakai nevar izskaidrot tilta nozīmi...
P.S. ...nelaime ir tur ka jūs kko izraujat no konteksta, bet kopainu neredzat...
[+] [-]
Bija tāds Raitis Grafs - ļooti talantīgs, bet pazuda. Kapēc?Tāpēc, ka rakstura nebija.Tas pats par E.Gulbi.Ja viņam būtu tāda mērķtiecība kā TOP-5 tenisistiem, tad viņš jau pats sen būtu top 5-niekā...
...turpretī Irbem bija taaadas ambīcijas, ka dažam pretiniekam viņu vārtos ieraugot kājas stīvas palika...
...veiksmju un neveiksmju stāsti ir ļoti daudz.Ja gribi tikt pie atklāsmēm un likumsakarībām, tad paseko līdz sportistiem ilgākā laika posmā ....tikai izdari pareizos secinājumus, jo....ja ārsts nosaka nepareizu diagnozi, tad slimību nevar izārstēt...
[+] [-]