Riherts: "Nākamajā mačā "Ventspilij" noteikti iesitīsim"

Jurģis Pučinsks vispirms jau izteica gandarījumu, ka komandai beidzot izdevies gūt vārtus: "Galvenais, ka beidzot guvām vārtus un uzvarējām. Tas bija pats svarīgākais. Puiši ļoti labi saprata, ka pēc neveiksmīgām spēlēm atbildība ir ļoti liela. Iesitām un varējām iesist vēl. Kā mēdz teikt, uzvarējām ar rezervi. Puiši nodemonstrēja gan vēlēšanos, gan centību, gan pacietību un bija pelnījuši šo panākumu. Ļoti svarīgi bija atkal izbaudīt uzvaras garšu. Jā mača beigās spēle vairāk norisinājās ap mūsu soda laukumu, taču jāsaprot, ka pretī bija cilvēki, kas arī māk spēlēt. Puiši arī ar pieredzi, piemēram, Ševeļovs, Kalniņš, Petrenko, ir daudz slaidu spēlētāju, tāpēc daudz bija cīņas otrajā stāvā. Vienmēr ar cieņu esmu izturējies pret šo komandu."

"Pēc spēles pateicot puišiem par cīņas sparu, par lielo vēlēšanos, pašatdevi. Šajā ziņā pretenziju nebija nekādu, vienīgi gribējās gūt vārtus. Pētījām pretinieku, kas gandrīz vienmēr spēlē ļoti akadēmiski, var teikt bez izdomas, bet individuālā meistarība ir augstāka, kas arī ļāva realizēt momentus. Pirmie vārti gan sanāca tādi strīdīgi, jo mūsu spēlētāji pat netaisījās ņemt bumbu, ar domu, ka būs aizmugure. Tomēr nu ielidoja iekšā, bet pret "Ventspili" pašiem vienmēr ir grūti iesist. Beigās gan radījām spiedienu, bijām tuvu vārtu guvuma, diemžēl nesanāca. Nekas, nākamajā spēlē izdosies pavisam noteikti," pārdomās par spēli dalījās "Metta/LU" galvenais treneris Andris Riherts.

Komandas kopīgiem spēkiem sakrāja 11 brīdinājumus, turklāt divi no tiem pārvērtās arī noraidījumā, kad mača beigās laukumu pamest bija spiests rīdzinieks Andrejs Siņicins. Treneri tomēr neuzskatīja, ka spēle bijusi rupja, bet Riherts aicināja par piešķirtajiem brīdinājumiem jautāt mača tiesnešiem. "Jautājums par brīdinājumiem nav īsti jāuzdod treneriem, to vajadzētu uzdot tiesnešu telpā. Es taču neesmu atbildīgs par kartīšu došanu, un man liekas, ka mans kolēģis arī. Tas ir jautājums tiesneša kungam, viņš jau tās kartītes deva. Laukumā bija cīņa, jo neviena komanda negribēja zaudēt divcīņās, bet rupjības jau nekādas nebija. Bija kārtīgas divcīņas. Jūs saskaitījāt vairāk kartītes mums nevis pretiniekam, bet tā ir tikai statistikas apkopošana."

Līdzīgās domās bija arī Pučinsks, piebilstot, ka nesaskatot neko nosodošu, ja spēlētāji aizstāv komandas biedru, ja pret to bijis rupjš pārkāpums, kā tas bija pirmā puslaika vidū: "Tā bija cīņa un tās bija emocijas. Jā, vienu brīdi laukumā sākās liela grūstīšanās, bet arī tas bija saprotams. No tribīnēm to visu vērot gan jau var mierīgāk, bet esot laukumā ir citādāk. Puiši gan jau pamanīja kaut ko rupju un metās aizstāvēt savu komandas biedru. Tas ir normāli un pareizi. Tās ir emocijas, kas ir ļoti svarīgas. Būtu ļoti slikti, ja šādos brīžos spēlētāji būtu vienaldzīgi. Vai Karlsons nevarēja nopelnīt noraidījumu? Visi rīkojās pareizi, aizstāvēja savu spēlētāju. Tā komandai ir jārīkojas."

"Metta/LU" šo maču aizvadīja bez Roberta Uldriķa, kurš iepriekšējā mačā Gulbenē iedzīvojies smadzeņu satricinājumā. "Tas nav liels, bet nedēļu izlaist vajag. Komandā ir gan pieredzējuši puiši, gan arī jauni, kas vēl kādās epizodēs ir patrausli. Nekas, lai rūdās," skaidro Riherts.