R. Ābols: "Tāda atmosfēra, ka skudriņas skrēja. Nevaru sagaidīt 2021. gadu"

"Domāju, ka aizvadījām pilnāku spēli – ja vakar labas bija divas trešdaļas, tad šodien sanāca jau visas trīs. Vēl svarīgāk ir tas, ka atspēlējāmies un uzvarējām. Tas parāda, ka nepadodamies, ka nenolaižam spārnus. Ja būtu vārtus ieskaitījuši, varbūt izdotos jau pamatlaikā vinnēt," pēc izcīnītā panākuma ceturtdienas (2:1 pagarinājumā) un trešdienas (2:4) spēles salīdzināja Ābols.

Ja pirmajā tikšanās reizē Latvija bija vadībā ar divu vārtu pārsvaru, bet nespēja to noturēt, tad vakar nācās atspēlēties pašiem. Ronalds Ķēniņš izlīdzinājumu panāca brīdī, kad Ābols atradās uz noraidīto soliņa un Latvija spēlēja mazākumā. "Tādos brīžos esmu priecīgāks nekā tie spēlētāji, kuri paši iemet vai uztaisa golu. Ja skatāmies uz noraidījumu, manuprāt, taisnība uzvarēja – ka mēs iemetām, nevis mums iemeta. Ir forši un patīkami, ja čaļi sitas cits par citu un izglābj manu pakaļu," teica Ābols.

Centra uzbrucējs noraidījumu nopelnīja pretinieku vārtu priekšā, pēc tam protestējot pret tiesnešu lēmumu. "Neesmu paskatījies video, bet esmu par 99% pārliecināts, ka viņam nemaz nepieskāros. Nūja nepalika starp kājām – viņš pats sapiņķerējās un apgāzās. Tiesnešiem likās, ka tā bija klupināšana... Nav jau jēgas, neko neizglābsi, bet emocijas šādā spēlē ir tik augstas, ka ir grūti savaldīties un vienkārši aizbraukt uz noraidīto soliņu, ja liekas, ka pieņemts netaisnīgs lēmums," norādīja Ābols.

Tā nebija vienīgā epizode spēles garumā, kad Ābols izrādīja nepatiku pret arbitru pieņemtajiem lēmumiem – otrajā trešdaļā viņš neapmierinātībā aizcirta rezervistu soliņa durvis. "Izskrēju starp diviem pretspēlētājiem un gaidīju no Kaspara [Daugaviņa] piespēli, bet tad aizsargs no muguras mani uzvilka uz makšķeres un nogāza. Man likās, ka tas bija noraidījums, tiesnešiem tā nelikās. Apmainījāmies ar savām domām," ar smaidu situāciju komentēja Ābols.

"Spēles pret šādām komandām – jā, tās ir īpašas. Sastāvā viņiem visi spēlētāji ir slaveni, un mums gribas pierādīt, ka varam pret viņiem spēlēt tikpat labi. Zinām, cik ļoti meistarīgi ir krievi. Jebkādā sastāvā, bet tā ir un paliek Krievijas izlase," pauda Ābols. "Atmosfēra bija super, tribīnes ārdījās. Kad izlīdzinājām, skudriņas skrēja pāri. Nevaru sagaidīt 2021. gadu, kad pasaules čempionāts būs Latvijā."

Pirmajā spēlē Ābols darbojās vienā virknējumā kopā ar Ķēniņu un Mārtiņu Dzierkalu, savukārt otrajā mačā Ābolam un Ķēniņam pievienojās komandas kapteinis Daugaviņš. Pagājušā gada pasaules čempionātā par Latvijas valstsvienības triecienmaiņu kļuva Ābola, Ķēniņa un Rūdolfa Balcera sadarbība.

"Jāprasa treneriem, vai mūs atkal liks kopā. Ar Rūdi uzturēju kontaktus arī sezonas laikā – runājām, ka otram iet. Lasīju, ka nedēļas nogalē viņš būs klāt. Redzēsim, ko treneri izlems. Ja atkal liks kopā, būšu tikai priecīgs. Viņš ir meistarīgs spēlētājs – kā nekā, parādīja, ka var NHL cīnīties, ka var tur spēlēt. Ja tev malā noliek NHL kalibra spēlētāju, neviens centrs nesūdzētos," atzina Ābols.

"Man šķiet, ka mēs cits citu labi atradām un papildinājām. Ronis ir motors, kurš nēsājas pa laukumu un dod enerģiju ne tikai mūsu maiņai, bet visai komandai. Es varbūt cenšos visu kontrolēt, spēlēt laukuma abos galos. Rūdis ir meistarīgs spēlētājs ar labu metienu un labāk rokām, ko viņš pagājušajā gadā labi parādīja. Tas viss samiksējas kopā un labi izskatās," vērtēja Ābols.

Trijnieka sadarbība mačā pret Vāciju ļāva gūt pēdējo gadu vienus no skaistākajiem Latvijas izlases vārtiem. "Sapņos tos vārtus neredzu, bet ik pa laikam kāds facebook vai instagram ietago mani. Katru reizi smaidu, kad skatos. Domāju, ka tas ir viens no skaistākajiem Latvijas izlases goliem. Pat ja pats tur nepiedalītos, tā uzskatītu."