Kaspars Mājenieks: "Nav vairs sieviešu basketbola, ir tikai vīriešu basketbols"

Liepājā Kaspars Mājenieks pavadīja pusotru gadu, strādājot arī par Latvijas Basketbola līgas pirmās divīzijas komandas "Liepājas lauvas" galvenā trenera Agra Galvanovska asistentu un Liepājas Sporta spēļu skolas dažāda vecuma meiteņu un zēnu basketbola komandām. "Uz šo pusotru gadu varu atskatīties tikai ar lielu plusa zīmi. Atnākot uz Liepāju (no Gulbenes – aut.), man likās, ka es jau daudz ko zinu un esmu gatavs lielākām lietām, bet tad bija iespēja pastrādāt kopā ar Agri Galvanovski un Artūru Štālbergu, un sapratu, cik daudz vēl ir jāmācās un jāpilnveidojas," stāsta treneris.

Tikai 28 gadus veco speciālistu ļoti augsti vērtēja kā viņa audzēkņi un audzēknes, tā arī sporta skolas vadība, kura trenera došanos prom uzskatīja par lielu zaudējumu. "Jaunākajām grupiņām lielu uzsvaru liku uz individuālo tehniku un cīņassparu. Meitenes netrenēju kā meitenes, bet gan kā puišus, jo, ja apskatās, kā pēdējos gados ir attīstījies augstākās raudzes sieviešu basketbols, tad var pateikt tik vienu: nav vairs sieviešu basketbola, ir tikai vīriešu basketbols. Lai cik tas skarbi izklausītos, laukumā viņām jākļūst par "večiem"," pārliecināts ir Kaspars. "Lielākajās grupās vērsu uzmanību arī uz spēles izpratni, mēģināju puišiem likt iemīlēt smagu darbu aizsardzībā. Ar vecākās grupas jauniešiem bija arī runas un padomi ne tikai par to, kas jādara basketbola laukumā, bet arī ārpus tā, jo mans uzdevums ir, lai viņi ne tikai kļūtu par labiem sportistiem, bet arī par labiem cilvēkiem. Domāju, ka no visa pa mazumiņam sanāca iedot, jo, protams, tik īsā laikā visus uzdevumus nesanāca izpildīt. Bet bija patīkami saņemt Jaunā gada apsveikumus no puišiem, kuriem pagājušais gads bija pēdējais jaunatnes basketbolā ar tekstu: žēl, ka nesatika mani trīs četrus gadus agrāk," atklāj nu jau Kazahstānā strādājošais treneris.

Viņa vadībā par vienu no spēcīgākajām Latvijas Basketbola otrās divīzijas komandām šajā sezonā kļuva komanda "Liepājas lauvas 2", tomēr nopelnus par veiksmīgu sniegumu Mājenieks neņem tikai sev. "Komandas sniegums nav tikai mans nopelns, jo lielākā daļa puišu ikdienā trenējas pie lielās komandas un lielu daļu darba ir ieguldījuši pārējie lauvu treneri. Es vairāk strādāju individuāli ar jaunākajiem puišiem, bet pamats šim sniegumam noteikti ir tas, ka puišiem ir uz ko tiekties. Iespēja tikt lielās komandas sastāvā vai ar savu darbu "Lauvās 2" nopelnīt sev lielāku spēles laiku pie lielās komandas. Treniņos ir stipri sparingpartneri. Tiek dota iespēja apostīt gaisu, gan LBL pirmajā divīzijā, gan Baltijas līgā."

Tomēr lielās slodzes un nesakārtotās Latvijas basketbola sistēmas dēļ šā gada sākumā Mājenieks izvēlējās savu karjeru turpināt Kazahstānā. "Piedāvājums nāca diezgan negaidīti novembrī. Viņi vēlējās, lai es jau tad braucu un sāku strādāt, bet nevarēju vienkārši tā visu pamest. Prasīju vai nevar pagaidīt līdz sezonas beigām, uz ko viņi atbildēja, ka var gaidīt tikai līdz jaunajam gadam. Domāju kādu nedēļu un sapratu, ka man labāk būtu pārcelties uz Kazahstānu, jo tiešām nevēlējos "sadegt", jo jau tad jutu, ka brīžiem no manām negatīvajām emocijām cieš man tuvi cilvēki," atklāts ir treneris. "Ja kādam liekas, ka esmu atbraucis uz zelta bedri, tad gaužām kļūdās, jo kā jau katrā vietā te ir savi plusi un mīnusi. Aktau basketbols ir tikai gadus četrus, un tāpēc arī viņiem nav savu vietējo treneru. Tur nav izveidota tāda sistēma, kā Liepājā, ka katrā vecumā ir vismaz viena komanda, ar ko strādāt. Viņi vēlas, lai nākotnē no šīs komandas vismaz pāris spēlētāji būtu gatavi pārstāvēt pieaugušo komandu Kazahstāns čempionātā, un visai liela iespēja, ka arī BBL, jo ir doma, ka nākamgad pieaugušo komanda varētu sākt startēt Izaicinājuma kausā. Zāle, kurā trenējas jaunieši ir diezgan veca. Bet klubs ļoti atbalsta šo komandu un nodrošina ārzemju nometnes un turnīrus. Par puišu attieksmi neviena slikta vārda nevaru teikt, jo viņi nav atēdušies basketbolu, un sevī uzsūc visu, ko viņiem dodu. Cerams ar laiku to arī rādīs laukumā," nākotnē raugās Mājenieks.