Apvienotās līgas sezona atpakaļskatā: spriedze laukumā un mukšana no hokeja pavasara

Sāksim gan ar LBL un samazināto spēļu skaitu finālos. Kāpēc šāds lēmums?

Pirmais pamatojums tam ir milzīga vilšanās par apmeklējuma skaitu pagājušajā sezonā. Bija fantastisks Latvijas-Igaunijas līgas fināls ″Arēnā Rīga″, kur tikās divi Rīgas klubi. Apmeklētība bija ap sešiem tūkstošiem, tāpēc domājām, ka viss aizies arī LBL finālā. Neaizgāja, kā rezultātā bija milzīga vilšanās. Ar klubiem apsēdāmies un sapratām, ka kaut kas jāmaina.

Nonācām pie secinājuma, ka pavasaris ir pārāk garš. Sapratām, ka jāmēģina sadzīvot ar hokeju un pasaules čempionātu. Secinājām, ka jāmēģina pacelt ātrāk apvienotās līgas finālu, lai LBL finālu var izspēlēt līdz 14. maijam, kad sākas pasaules čempionāts hokejā.

Kad tika pieņems lēmums par finālsēriju spēļu skaita samazināšanu?

Tieši pirms sezonas. Klubi piedalījās balsojumā un, ja atmiņa neviļ, pieci no tiem bija par finālsēriju saīsināšanu. Mana iniciatīva bija mēģināt saīsināt, jo zinām, ka Eiropā vairākas labas līgas ir aizgājušas prom no četru uzvaru sēriju formāta.

Varbūt šogad tieši finālā būs piecas spēles. Arī bronzas sērijā nogriezām spēli, lai nav jāspēlē pie, negribu teikt tukšām tribīnēm, bet mazāka skatītāju skaita nekā ierasts.

Tiešām tikai pavasara dēļ nenāca uz LBL finālsēriju?

Pavasarī cilvēku vairs nevar noturēt zālē, jo gribas to svaigo gaisu. Protams, intriga laukumā var noturēt, bet gribam saprast, kā izskatīsies fināls, kad tas nesaiet kopā ar hokeju. Brīdinu, ka finālsērijas ceturtā un piektā mača datumi, iespējams, tiks nozīmēti, izejot no hokeja izlases kalendāra. Var sanākt, ka ceturtais un piektais finālsērijas mačs norisināsies attiecīgi 15. un 17. maijā. Tas būs interesants eksperiments.

Esmu pārliecināts, ka šāds risinājums nostrādās labāk.

Cik viegli vai grūti sadarboties ar citām federācijām šādos kalendāra jautājumos?

Mēs cenšamies sadarboties ar, piemēram, Virslīgu un Latvijas Volejbola federāciju. Kad veidojam kalendāru, cenšamies skatīties uz dienām, kad nav Virslīgas maču. Protams, klubi ir pieraduši pie konkrētiem spēļu laikiem. Nevaru piespiest spēlēt sestdienas pēcpusdienā, ja pierasts, ka mači notiek svētdienas vakaros.

Pavasarī ir grūti noturēt to sporta fanu, kuram interesē gan futbols, gan basketbols, hokejs un volejbols.

No mūsu puses komunikācija ar citām organizācijām tieši kalendāra jautājumos ir prioritāte. Visas sezonas gaitā mūsu pirmā izvēle bija TV4, bet, redzot to noslodzi, veiksmīgi atradām arī citus risinājumus, lai visas mūsu spēles tomēr būtu redzamas TV ekrānos.

Ja sezonas gaitā OHL mums TV jautājumos nestājās ceļā, tad pavasarī, kā zinām, hokeja fani aktivizējas un skatās vietējās līgas finālu.

Vai ar kādu līgu ir grūtāk komunicēt?

Mēs Virslīgu respektējam. Saprotu, ka viņi ir izveidojuši foršu kalendāru, lai nepārklātos spēles. Izejot no spēļu noslodzes, varu teikt tikai lielus pateicības vārdus TV4 producentiem, kas mūs mēdz uzlikt kā prioritāti. Galu galā, mēs sezonu sākam oktobrī un aizpildām šos tukšos periodus, kad Virslīgā ir pārtraukums. Sadarbība ar TV4 producentu grupu ir ļoti veiksmīga, bet no līgu puses tas respekts ir, teiksim tā – no kādas lielāks un no kādas arī mazāks...

Kā kalendāra veidošanu ietekmēja ″Rīgas Zeļļu″ žonglēšana ar pieteikumiem Eiropas sacensībām?

Šogad kalendāru sastādījām nepieredzēti ātri. Augusta beigās bijām sastādījuši grafiku un Ziemeļu līgai, principā, nācās pielāgoties. Latvijas čempionāts mums ir pats svarīgākais. Ziemeļu līga spēles liek nedēļas gaitā, bet mēs gribam, ka šīs spēles norit nogalē. Arī sezonas beigās, kad ″Zeļļi″ vēl nebija droši par iekļūšanu izslēgšanas spēlēs, viņu prioritāte bija sērija pret ″Kalev″/″Cramo″.

Zinot, ka Ziemeļu līgas vadībā arī netrūkst latviešu, komunikācija ar viņiem droši vien nav sarežģīta...

Līgas vadītājs Edgars Zanders ir mans draugs no sporta skolas laikiem, līdz ar to mūsu komunikācija ir veiksmīga. Problēma, ko varu izcelt ir tas, ka mūsu labākie tiesneši bieži vien tika nosūtīti uz Eiropas līgām. Kad mūsu vadošie tiesneši, piemēram, Oļegs Latiševs, Gatis Saliņš un Mārtiņš Kozlovskis bija kaut kur Eiropā, pateicām, ka savus tiesnešus Ziemeļu līgai nedosim, jo mums viņus vajag pašiem.

Varbūt banāls jautājums, bet, kādas ir tavas pārdomas pēc, manuprāt, gana aizraujošas apvienotās līgas sezonas?

Tagad jau trešo gadu esmu vadībā, līdz ar to var izdarīt zināmus secinājumus. Varu atskatīties uz vēlmēm, kuras bija, kad stājos amatā. Tagad var izdarīt secinājumus par aspektiem, koros pietrūkst ″roku″ vai enerģijas.

Šai sezonai bija ļoti sarežģīts sākums, jo nebijām droši par ″Latvijas Universitātes″ dalību. Tas bija pagājušās vasaras svarīgākais stāsts – saglabāt ″Latvijas Universitātes″ komandu. Arī sezonas sākums bija klusāks, jo uzņēmām Eiropas čempionātu. Tobrīd šķita, ka kaut ko darām nepareizi, bet tad sākās šie skaļie pasākumi. Sezonas beigās bija daudz intrigu, tai skaitā ″Ogres″ cīņa par iekļūšanu ″play-off″, kas diemžēl beidzās neveiksmīgi.

Lielākais prieks ir par izslēgšanas spēlēm. Priecājos redzēt, ka spēles norisinās pie ar pilnām tribīnēm. Saldais ēdiens bija fināla mačs Tartu, kur atmosfēra tiešām bija saspīlēta. Faniem zālē nebija vietas. Protams, bija problēmas ar biļešu pieejamību. Šeit nonākam pie punkta, ko vajadzētu iekļaut nākamās sezonas reglamentā. Proti, ka fināla norises vietā viens sektors obligāti pienākas pretinieku faniem.

Bija gandarījums, ka finālā uzvarēja Latvijas klubs. Pēc mača pateicās arī Valmieras fani, jo līdzjutējiem, kuri bija aizbraukuši uz Tartu, centos palīdzēt tikt iekšā.

Kāda tad bija šī cīņa par Valmieras fanu ielaišanu zālē?

Pusfināla trešajā spēlē vienubrīd valmieriešiem bija +16, bet tad ″VEF Rīga″ tika pie +5. Zinājām, ka fināls ir pēc dažām dienām. Kur tas notiks? Nebija skaidrības, jo arī otra pusfināla izšķirošā spēle sākās vēlu vakarā. Kad uzzināju, ka finālā Tartu uzņems Valmieru, uzreiz vērsos pie Igaunijas kluba vadības ar lūgumu rezervēt ap 300 vietām Valmieras faniem.

Biļetes uz spēli tika iztirgotas 24 stundu laikā. Jāizceļ ″Tartu Universitātes″ pieeja biļešu tirdzniecībai. Viņi pārdošanā ieliek nenumurētas biļetes, kas nozīmē, ka skatītājs tiek pēc iespējas tuvāk laukumam. Tas rada efektu, ka tribīnes ir pilnas, jo skatītāji, kas atnākuši ātrāk, protams, sēdēs tuvāk laukumam.

Kad biļetes tika izpārdotas, saruka arī Valmieras faniem paredzēto vietu skaits, bet faniem tik un tā izdevās izbaudīt atmosfēru. Galvenais, ka visi Valmieras fani, kuri aizbrauca uz šo spēli, arī tika iekšā.

″Rīgas Zeļļi″ šosezon vairākas spēles aizvadīja arī ārpus Rīgas. No vienas puses, protams, tas ir labi, bet no otras – varbūt fanam kaut kādā mērā zūd piederības sajūta. Kā tu uz to skaties?

Manuprāt, tā ir tikai un vienīgi atbalstāma pieeja. Zinām, ka ″Rīgas Zeļļi″ ir ļoti jauna komanda, kas dzīvo savā rozā burbulī, ko ar šīm spēlēm Saldū, Cēsīs un Rēzeknē izdevās paplašināt. Pēcāk aizbraucu uz ″Ramirent″ līgas spēli Saldū un redzēju, ka daži džeki staigāja rozā ″Zeļļu″ kreklos.

Šādas spēles nevajag pārāk daudz, jo, kā jau tu teici, fans var pazaudēt piederības sajūtu. Var gadīties, ka piecas spēles savu klubu nav sanācis redzēt klātienē, bet pa to laiku jau nomainījusies daļa leģionāru.

Es teiktu, ka katram klubam vienu vai divas spēles vajadzētu spēlēt ārpus savas pilsētas.

Kā šī sezona izskatās no finansiālās perspektīvas?

Katru gadu mums sanāk kaut ko ″uzaudzēt″. Šobrīd esam inflācijas upuri, jo plānotās izmaksas aug. Mums šo spēļu ir daudz, bet kaut kā izcelt cenšamies katru no tām. Ja klubu iemaksas ir bijušas laicīgas, tad visa finanšu plūsma ir plānota un tekoša. Ik pa laikam šajā jautājumā gadās pa kādam grēkāzim. Var teikt, ka maksāšanas disciplīna, kas iepriekš bija ļoti stabila, šosezon mazliet pasliktinājās. Saprotam, ka ekonomiskā situācija šobrīd ir sarežģīta, bet esmu drošs, ka līdz sezonas beigām viss būs kārtībā.

Pēc regulārās sezonas beigām lasīju Andreja Siliņa apkopojumu par fanu rādītājiem. Igauņi mūs, tā sakot, nolika pie vietas. Kā tad tā?

Pirmkārt, ļoti liels paldies Andrejam par viņa veikumu basketbola labā. Runājot par fanu skaita salīdzinājumu, tā ir tāda veselīga konkurence. Igaunijā ir savi derbiji ar savu vēsturi. Mūsu galā arī tādi ir, bet daļa no tiem noplakuši. Grūti šos derbijus izveidot mākslīgi.

Varu teikt, ka Latvijas basketbola fans nekur nav pazudis. Mums šajā sezonā bija tik daudz basketbola, ka, iespējams, sanāca atēsties. Šobrīd igauņi konkurē ar labāku sniegumu tribīnēs, bet mēs – ar sniegumu laukumā.

Pirms sezonas ieviesāt arī iespēju skatīties spēles maksas platformā ″24sport″. Jāsaka godīgi – par to dzirdēts tika ļoti maz. Kā vērtē šo projektu?

Šis bija absolūts jaunums, uz ko gājām iepriekšējos divus gadus. Piemērs tika ņemts no Igaunijas puses, kas šo jautājumu sakārtoja ar ″Delfi″ igauņu versijas palīdzību. Viņi palēnām skatītāju pieradināja pie maksāšanas par basketbola spēlēm.

Kamēr es būšu šajā amatā, Latvijā spēles būs redzamas televīzijā par brīvu. Šī platforma paredzēta ārzemju interesentu skatīšanās pieredzes atvieglošanai.

Vai šis projekts izdevās? Šis bija pirmais gads bez skaļa blīkšķa. Bija arī sūdzības par tehniskiem jautājumiem, bet kopumā, manuprāt, iesākuši esam labi.

Varbūt startā vajadzēja šo blīkšķi?

Iespējams, bet pamata doma bija šo visu neuztaisīt pārāk skaļu, lai izvairītos no kaut kādas izgāšanās un skatītāju maldināšanas, ka tagad Latvijas-Igaunijas līgas spēles varēs vērot tikai par maksu.

Vēl viens jautājums, kas ″izpeld″ laiku pa laikam, ir reālās apmeklētības neatbilstība protokolam. Kā to risināt?

Tā ir problēma, ar kuru saskāros jau brīdī, kad sāku strādāt šajā amatā. Pamata problēma ir tas, ka vēl neesam atraduši vienotu biļešu uzskaites programmu. Igaunijā tāda ir ieviesta. Neskatoties uz ielūgumiem vai iegādātām biļetēm, skatītājs iekšā zālē tiek laists kontrolēti. Tad arī tiek uzskaitīts precīzs apmeklētāju skaits.

Mūsu problēma ir tāda, ka katram klubam biļešu jautājumā ir savs apkalpotājs. Klubi dara labu darbu un uz spēlēm aicina jauniešus, bet mēs saprotam, ka ne visi atnāk uz mačiem.

Esam uzdevuši klubiem uzskaitīt skatītājus trešajā ceturtdaļā, bet pagaidām tas ir manuāls darbs. Ir vajadzīga vienota biļešu uzskaitīšanas programma.

"Zeļļu" mazākais skaitlis bija 323 pret Ogri DSN. Pamēģiniet viņus šeit atrast - bildēs vēl nav pretējās tribīnes, taču tur skats nebija labāks. Ja nu kādam vēl bija ilūzijas, cik objektīvi skatītājus joprojām norāda Latvijas sportā (šis nav tikai Zeļļiem)https://t.co/iNFHuIX2Re pic.twitter.com/d1f0i2Q7ss

— Agris Suveizda (@AgrisSuveizda) March 20, 2026

Kā pavirzījies jautājums par vienota līgas komisāra ieviešanu?

Pirms gada es par šo tematu biju noskaņots ļoti optimistiski. Līgai viens vadītājs noteikti nenāktu par sliktu, bet, šai sezonai ritot, sapratām, ka viens to nevar izdarīt. Nepieciešama super laba komanda. Ir ļoti daudz nianšu, ar kurām arī divatā nav viegli tikt galā.

Ja mēs šādu ceļu kādā brīdī izvēlētos, tad, manuprāt, katram Latvijas klubam būtu nepieciešami papildus 20-30 tūkstoši eiro, jo abu valstu basketbola federāciju atbalsts joprojām ir liels. Vai šis vadītājs spētu aptuveni piesaistīt papildus pusmiljonu sponsoru naudās?

Kāda ir interese no citu valstu puses?

Atceros, ka bija brīdis, kad runājām par Ukrainas kluba ″Prometey″ aiziešanu no līgas. Tad bažījāmies par līmeņa krišanu. Pēcāk sapratām, ka nemaz sliktāk nepalika, jo līmenis starp pārējiem klubiem izlīdzinājās. Līdz ar to šāda mākslīga līmeņa celšana nav nepieciešama un mēs paši nevienu neuzrunājam. Interese, protams, ir.