Facebook
GoogleDišereits: "Esmu gatavs spēlēm"
Foto: Floorball.lv
Pēc divām neizteiksmīgām spēlēm un piedzīvotiem zaudējumiem, “Oxdog Ulbroka LU” turnīra trešajā mačā viesos papildlaikā tika galā ar Cēsu “Lekrings”. Neapšaubāmi viens no galvenajiem panākuma iemesliem bija pieredzējušā Ivara Dišereita atgriešanās vārtos.
“Manuprāt, atbilde, kādēļ spēles liktenis beigās bija mums labvēlīgs meklējams mūsu pirmo divu spēļu iznākumos. Puišiem bija motivācija pierādīt pašiem sev, ka šī komanda ir spējīga aizvadīt spēles augstā līmenī un nešķirot to, kas stāv pretim, izcīnīt uzvaru un, ar patiešām pašaizliedzīgu spēli šo mērķi arī izdevās sasniegt. Tāpat arī visi gribējām iepriecināt treneri Remāru ar pirmo uzvaru kā virslīgas komandas galvenajam trenerim.”
Aizvadītajā sezonā Dišereits spēlēja vien epizodiski un arī šajā sezonā pirmajās divās spēlēs viņš nebija pieteikts mačiem, kas komandai neļāva reāli spēkoties par uzvaru. “Pašlaik spēlēm esmu gatavs jau kādu laiku, kopš jūlija beigām pāris reizes nedēļā vingroju pie sava fizioterapeita Kārļa Vitkovska un kā Ulbrokā atsākās nūju treniņi, kas gan saistībā ar zāles remontu notika salīdzinoši nesen, piedalos arī tajos. Neierašanās uz pirmajām spēlēm bija privātu apstākļu dēļ, iespējams, ka sezonas laikā vēl kādu spēli nāksies izlaist, bet par to visu treneri informēju tiklīdz kļuva zināms spēles kalendārs. Starp citu, arī uz spēli Cēsīs nebūtu ticis, bet par laimi sanāca tā, ka spēle no 18. septembra tika pārcelta uz 22. septembri.”
Kopumā aizvadījis lielisku maču, spēles galotnē arī Dišereits nespēja palīdzēt komandai nosargāt uzvaru pamatlaikā, kad laukuma saimnieki mača galotnē iemeta divus vārtus, spēlējot formātā sešatā pret pieciem. Pēdējais metiens bija teju no laukuma centra un atkārtojumā šķita, ka vai nu vārtsargs neredzēja metiena brīdi vai arī pieļāva kļūdu: “Principā vienīgais, ko zinu, attiecībā uz pēdējiem ielaistajiem vārtiem – neko neredzēju līdz brīdim, kad bumbiņa paslīdēja garām pēdējam aizsargam, kad jau vairs nepaspēju uz to pārvietoties, vien noskatoties. Taču tas ir vājš attaisnojums, jo ar vārtos pareizi ieņemtu pozīciju var neredzēt nevienu metienu un tāpat visu atsargāt. Savukārt par citiem momentiem, kas radās pretiniekiem, taču palika nerealizēti, domāju, ka tas skaidrojams ar sezonas pašu sākumu, visiem jāpierod pie tā, ka spēles un treniņi ir divas atšķirīgas lietas. Domāju, ka, sezonai ritot, visiem piešausies roka, arī maniem komandas biedriem.”
[+] [-]