Lomažs: "Paskatoties protokolā, šķiet, ka bijusi Zvaigžņu spēle"

Roberts Štelmahers, “Ventspils” galvenais treneris: “Mums viss ir kārtībā, cīnījāmies, cik bija spēks, bet pretinieki šodien bija veiksmīgāki. Parasti nemet ar tādu procentu ārējos metienus pēc dribla. Protams, zinājām, kurš ir metējs, bet tas tik un tā bija par daudz. Šodien viņi bija labāki.”

Otrā puslaika sākumā pēc tam, kad tomēr neizdevās pakaļdzīšanās, no malas izskatījās, ka komandu jau tāda nolemtība pārņem…
Štelmahers: “Kā tad neizdevās? Būtu iemetuši no sāna un būtu priekšā.”

Jā, bet viņi atkal trāpīja, un tad šķita, ka rokas nolaižas.
“Kā jau teicu, viņi trāpīja arī sarežģītus metienus. Cenšamies kaut ko darīt, bet viņi trāpa divus trīspunktniekus. Nav jau viņi nekādi peramie bērni, var trāpīt. Arī tādas ir spēles. Nekādas rokas mums nenolaidās. Nav jau jātrako un jācenšas uzreiz ielikt kaut ko pretī. Var jau arī turpināt spēlēt normāli. Protams, nav jau arī par ko priecāties, ka tev iemet, bet mēs arī nepadevāmies, gaidījām savu momentu.”

Tad galvenais bija viņu veiksme tālmetienos, vai arī aizsardzībā kaut kas nebija kā vajag?
“Vienmēr var labāk. Varbūt mēs varējām iemest 105, vai izdarīt vēl kaut ko. Tā jau nebija tikai veiksme, bet arī meistarība. Viņi ir meistarīgi spēlētāji, ko zinājām arī pirms tam. Varbūt viņi nav tāda komanda, kas ir kopā kā ģimene, kā esam mēs, taču tagad ir nomainīts treneris, arī vairāki spēlētāji. Viņi mēģina atrast savu spēli, un šodien labi aizgāja. Zinājām, ka viņi var iemest, bet ir arī kaut kādi limiti, ko tu vari nosegt. Nākas arī atdot pretiniekam vai caurgājienu, vai metienu. Tu nevari vienlaicīgi nobloķēt truļņiku un paspēt arī visur citur. Viņi tomēr ir fiziski spēcīgi spēlētāji, kas mums ar kaut ko jākompensē.”

Bruševicam tā pati trauma otro maču pēc kārtas. Vai ir bažas, ka tagad var būt ārā uz ilgāku laiku?
“Grūti pateikt, tas jāprasa mediķiem. Uzreiz pēc spēles informācijas vēl nav. Ceram uz to labāko.”

Kāds priekšstats radies par jauno spēlētāju Bārnetu?
“Ir OK. Cenšamies uztaustīt viņa spēli, kā tieši varētu komandai palīdzēt. Šodien noteikti centās aizsardzībā un nebija tā, ka kaut kur nenormāli iekrita. Protams, ar komandu kopā nepieciešams pavadīt ilgāku laiku, bet skaidrs, ja tagad spēlētāji ir ārā, tad viņam būs vairāk iespēju sevi pierādīt.”

Varbūt jau augstāki spēku jālūdz palīgā, jo zaudējam mājās ar ielaistiem 66 punktiem, zaudējam, iemetot 91…
“Jā, smagi... Toties izbraukumā uzvaram. Nevajag arī sākt runāt apkārt muļķības par komandu un lamāties no tribīnēm, visiem jāpaliek pozitīviem,”

Nenads Markovičs, “Gaziantep” galvenais treneris: “Šajā spēlē vienai komandai bija svarīgi uzvarēt, lai pacīnītos par četrinieku, bet otra, un tie bijām mēs, spēlēja tikai sev. Centāmies nodemonstrēt savu raksturu, psiholoģisko spēku, jo mēs strādājam tiešām daudz, taču vairāk esam koncentrējušies Turcijas līgai. Tas gan nenozīmē, ka mēs negribam uzvarēt citos mačos. Tas patiesībā ir ļoti svarīgi, jo komanda pirms manas ierašanās un arī tūlīt pēc tās zaudēja ļoti daudz spēlēs. Mēs cenšamies pārkārtot savu sastāvu, piesaistot dažus jaunus spēlētājus, un domāju, ka uzbrukumā šodien darbojāmies lieliski. Mēs labi dalījāmies ar bumbu, sakrājot 26 rezultatīvās piespēles, kas viesos ir ļoti labs rādītājs. Protams, neesmu priecīgs par ielaisto 91 punktu, taču, ņemot vērā, ka tikai 7.30 no rīta izlidojām no Stambulas un Ventspilī ieradāmies trīs stundas pirms mača, es varu to pieņemt.”

Rihards Lomažs, “Ventspils” aizsargs: “Ja paskatās protokolu, liekas, ka bijusi Zvaigžņu spēle, jo abas komandas metušas ar ļoti augstiem procentiem. Varam jau sūdzēties, ka jau pirmajā uzbrukumā izkrita Bruševics, ka nebija Šķēles, bet tajā pašā laikā arī viņiem nebija kādu spēlētāju. Kaut kādās epizodēs viņi bija fiziski spēcīgāki. Lai gan uzbrukumā izcīnīja tikai četras bumbas, izdarīja to tādos svarīgos brīžos. Bija kaut kādas kļūdas, palīdzējām tur, kur nevajadzēja palīdzēt un mūs uzreiz sodīja. Tā bija viņu diena. It kā jau arī mūsējā, jo beidzot kaut ko iemetām, bet tajā pašā laikā nespējām nosegt viņu uzbrukumu. Paskaties protokolā un redzi, ka viss it kā kārtībā, bet pretī esam dabūjušu to pašu.”

Rolands Freimanis, “Gaziantep” uzbrucējs: “Tiešām gribu apsveikt mūsu komandu ar šo uzvaru. Mēs aizvadījām labu spēli, pat neskatoties uz to, ka tikai šovakar ieradāmies Ventspilī. Nodemonstrējām raksturu un vēlēšanos cīnīties, un viss bija tiešām labi. Zinājām, ka spēlējam tikai paši sev, jo svarīgāk mums ir uzvarēt mačus Turcijas līgā. Tāpēc bija gan labas lietas, gan sliktas lietas, tomēr galu galā izdevās uzvarēt, par ko esmu priecīgs. Katra uzvara mums ir svarīgs notikums, bet jāturpina cītīgi strādāt, jo šī spēle jau ir pagātne, jāgatavojas nākamajām.”