Meļņiks, Ostlers, Skirmants un citi. Arī viņi reiz spēlēja "EuroBasket". 2. daļa

Mārtiņš SKIRMANTS (2005. gadā – 27 gadi, 15,0 minūtes, 4,0 punkti, 1,7 atlēkušās bumbas)

Toreiz: Nav tā, ka man atmiņā būtu palikušas kādas konkrētas spēles vai spēļu epizodes. Jā, Izraēla atkal bija mūsu valstsvienības klupšanas akmens. Drīzāk atceros to gatavošanos tieši mačam pret Izraēlu un stresu, kas bija jūtams apkārt. Gan prese, gan treneri un vadība. Centos nelasīt, ko raksta medijos, bet spriedzi nejust nevarēja. Nemitīgi tika uzsvērta spēles pret Izraēlu nozīme. Varbūt tāpēc arī neparādījām labāko spēli, turpretī pret Spāniju un Serbiju cīnījāmies godam. Ja kāds brīdis ir iespiedies atmiņā, tad tas ir no spēles pret Spāniju, kad pēc mūsu kļūdas bumbu pārtvēra [Huans Karloss] Navarro. Viņš jau devās ātrajā uzbrukumā, bet es viņam tīri izsitu bumbu. Diemžēl Navarro pietēloja un tiesnesis nosvilpa nesportisko piezīmi. Es tiesnešiem vienmēr esmu „paticis”, bet tajā reizē gan bija īpaši liels rūgtums, jo pirmoreiz tik tīri izsitu bumbu, turklāt mazajam spēlētājam.

Tagad: Daudzi jau prasa, kā gan tu tā kardināli mainīji darbības jomu? Taču pēc spēlētāja karjeras beigām piedāvājumu palikt basketbola nebija, pats arī neuzprasījos, treneri sevī nejutu. Tagad strādāju savā profesijā – galdniecībā. Tas ir starptautisks uzņēmums ar klientiem rietumos un austrumos. Gluži par sirdslietu to nesauktu, tuvāk dvēselei būtu kokgriezumi, taču arī šī brīža darbs kaulus nelauž. Koka smaržu tāpat jūtu. Ja nepatiktu, tad nemaz nedarītu.

Latvijas izlase ‘2017: Basketbolu skatos pa retam. Sekoju līdzi, kad „Brocēnu”, „Ventspils” un „VEF Rīga” dominanci pārtrauca „Valmiera/Ordo”. Kā skatītājam man tas bija interesanti. Protams, uz basketbolu skatos ne gluži kā parasts līdzjutējs, jo zinu arī virtuvi. Manuprāt, Latvijā pārāk lojāli attiecas pret viesspēlētājiem. Iespējams, tā ir valodas barjera, bet bieži bija tā, ka latviešus strostēja, bet leģionāriem tika piedots. Eiropas čempionātu skatīšos. Jau iepriekšējos turnīros izlase sevi labi parādīja, bet tagad klāt nākuši [Kristaps] Porziņģis un Dāvis Bertāns. Sportā gadās visādi, bet būs interesanti.

Raimonds VAIKULIS (2007. gadā - 27 gadi, 2 spēles, 5,0 minūtes, 1,0 punkts, 1,0 atlēkusī bumba)

Toreiz: Ja tik maz esi laukumā, tad īpaši spilgtu atmiņu nav. Atceros vienīgi, ka man iedeva spēles laiku mačā pret Spāniju, kas neko neizšķīra. Tajā spēlē iemetu divus punktus, turklāt tieši pret Pau Gazolu. Protams, atmiņā palicis arī zaudējums Portugālei. Pēc tam viesnīcā visiem bija drūmas sejas, jo atkal bija zaudēta izšķirošā spēle.

Tagad: Tagad strādāju Rīgas brīvostas pārvaldes Ostas policijā. Pavisam nesen biju arī uz policijas un ugunsdzēsēju pasaules spēlēm Amerikā, kur pulcējās aptuveni 8000 dalībnieku. Iepriekšējā reizē palīdzēju izcīnīt sudraba medaļas, bet šoreiz ieguvām zeltu spēlējot gan pieci pret pieci, gan trīs pret trīs. 2015./2016. gada sezonā vēl uzspēlēju Dubultamatieru līgā, bet pagājušajā ziemā tika veikta operācija celim, kura dēļ biju beidzis profesionālo karjeru. Īsti risinājums tas tomēr nav, jo problēma saglabājas. Amerikā spēlēju uz pretsāpju injekcijām, jo biju apsolījis palīdzēt. Bet mana pēdējā profesionālā sezona bija Rakverē, lai gan arī tur jau gāju uz treniņiem tikai tad, kad varēju.

Latvijas izlase ‘2017: Katru čempionātu no izlases tiek gaidīts labs rezultāts. Īpaši līdzi nesekoju, redzēt spēles sanāk reti. Maču pret Lietuvu noskatījos, gaidot reisu Šeremetjevo lidostā. Spēlētāji mums ir jauni, spēlē labos klubos. Jātiecas uz astotnieku, lai gan daudz komandas tur gribēs nokļūt. Eiropas čempionāts ir īss turnīrs, izšaut var jebkurš. Komanda mums ir laba, bet vajadzīga arī veiksme. Skatos, ka citām izlasēm trūks labāko spēlētāju, taču prognozēt mūsu izlases izredzes tomēr nevēlos.

Aigars VĪTOLS (2001. gadā - 25 gadi, 7 spēles, 15,9 minūtes, 3,6 punkti, 2,4 atlēkušās bumbas. 2003. gadā - 27 gadi, 3 spēles, 19,3 minūtes, 5,3 punkti, 2,3 atlēkušās bumbas, 1,3 pārtvertās bumbas. 2005. gadā - 29 gadi, 3 spēles, 14,7 minūtes, 2,3 punkti, 2,3 atlēkušās bumbas. 2007. gadā - 31 gads, 3 spēles, 15,0 minūtes, 4,7 punkti, 1,7 atlēkušās bumbas. 2009. gadā - 33 gadi, 3 spēles, 3,3 minūtes, 0 punktu, 0,7 atlēkušās bumbas)

Toreiz: Grūti pateikt, kurš no finālturnīriem visspilgtāk iespiedies atmiņā, bet pieļauju, ka tas ir 2001. gada turnīrs. Tas bija man pirmais un arī veiksmīgākais, jo pārējos bija gribēšana, arī varēšana, taču kaut kā allaž pietrūka. Jā, 2009. gadā mana loma bija pavisam epizodiska, taču, ka zināms, spēli veido treneris, spēlētāji ir tikai šaha figūriņas. Nezinu, vai īsti palika rūgtums pēc tā turnīra, taču skaidrs, ka biju gatavs sniegt lielāku ieguldījumu, bet šeit ir jautājums par iespēju došanu.

Tagad: Karjeras beigās traumiņas pārauga nopietnākās traumās. Mans pēdējais gads sakrita ar "Jēkabpils" kluba pirmo sezonu. Biju uzaicināts kā pieredzējis spēlētājs, komandas kapteinis. Pēc spēlētāja karjeras beigām bija piedāvājumi palikt basketbolā, arī pats par to domāju, tomēr bija vēlme vismaz uz laiku pamainīt lauciņu, atpūsties no sporta zāles. Turklāt pēdējās sezonas laikā mani ievēlēja Ķekavas pašvaldībā. Pirmajā sasaukumā biju Izglītība, kultūras un sporta komitejā, bet šogad tiku ievēlēts arī otrajā sasaukumā, kurā esmu iekļauts arī Attīstības komitejā. Pavisam no basketbola gan neesmu aizgājis, jo pirms pāris gadiem biju viens no BK "Ķekava" dibinātājiem.

Latvijas izlase ‘2017: Par šīgada izlasi jau daudz runāts un analizēts. Sastāvs ir ļoti spēcīgs, daudzpusīgs un ātrs. Visās pozīcijās esam konkurētspējīgi ar citām Eiropas komandām. Taču paliek jautājums - kā trenerim izdosies izmantot katra spēlētāja stiprās puses. Būs svarīgi, lai visi aizvadītu turnīru savā līmenī, neviens nekristu laukā.

Ivars ZANKOVSKIS (1993. gadā – 27 gadi, 4 spēles, 5,8 minūtes, 0,75 punkti, 1,0 atlēkusī bumba)

Toreiz: Jau pati nokļūšana Eiropas čempionāta finālturnīrā bija kaut kas pavisam jauns un nebijis. Finansiāli tobrīd nebija tas vieglākais laiks. Tagad mazie basketbolisti ir labāk apgādāti ar ekipējumu nekā tolaik bija Latvijas valstsvienība. Taču atmosfēra turnīrā bija forša. Par iespējām caur finālturnīru tikt pie laba līguma tolaik nedomāju. Visi spēlējām vietējos klubos, kas maksāja normālas algas. Turklāt ar klubu bija iespēja apbraukāt pasauli. Vēl pirms basketbola biju nodarbojies ar augstlēkšanu. PSRS laikos Tallinā biju tuvu Latvijas rekordam, kas tolaik bija 2,24 metri. Pasūtīju augstumu 2,25, pārlēcu un alumīnija latiņa nenogāzās, taču apgriezās otrādi. Sākās diskusijas, jo tas vienlaikus būtu bijis gan stadiona, gan Latvijas rekords. Beigās neieskaitīja. Nospļāvos un tajā pat gadā aizgāju uz basketbola komandu VEF.

Tagad: Karjeru beidzu 1996. gadā, pēdējo sezonu aizvadīju „Ventspils” komandā. Tad Ventspilī vēl nebija olimpiskās halles, bet sāka parādīties pirmie tumšādainie spēlētāji. Basketbolā normālā līmenī pavadīju desmit gadus. Tagad dzīvoju un strādāju Saldū, taisu kapa pieminekļus, ir pašam savs bizness.

Latvijas izlase ‘2017: Latvijas sportam līdzi sekoju. Tiesa gan – Latvijas līmeņa futbolu neskatos, arī basketbols vairs nav tāds, kā agrāk. Nezinu, varbūt algas ir par lielu. Mūsu laikos spēlētāji bija piezemētāki, vairāk motivēti un visu izcīnīja paši. Latvijas izlasei pasekoju, redzēs, kā viss sanāks. Kā izdosies salikt spēlētājus pa vietām. Ja komanda saspēlēsies, tad būs interesanti redzēt, ko izlase parādīs čempionātā. Talanti Latvijas sportā jau piedzimst ik pa laikam.

Andris BIEDRIŅŠ (2007. gadā - 21 gads, 3 spēles, 32,7 minūtes, 15,0 punkti, 10,0 atlēkušās bumbas, 1,3 bloķēti metieni. 2009. gadā - 23 gadi, 3 spēles, 29,7 minūtes, 7,3 punkti, 11,7 atlēkušās bumbas, 0,7 bloķēti metieni)

Andris šobrīd aktīvi rūpējas par savu ģimeni - sievu un jaunajām atvasēm. Tāpat viņš arī regulāri apmeklē trenažieru zāli un ved dēlu Emīlu uz basketbola treniņiem pie sava pirmā trenera Raivo Otersona. Cilvēki, kas pazīst Andri, apgalvo, ka viņš joprojām ir ļoti pozitīvs un cilvēcīgs. Viņš esot ļoti labs tētis.

Kaspars KAMBALA (2001. gadā - 22 gadi, 7 spēles, 30,9 minūtes, 19,0 punkti, 9,0 atlēkušās bumbas, 1,6 pārtvertās bumbas. 2003. gadā - 24 gadi, 3 spēles, 27,7 minūtes, 12,3 punkti, 5,7 atlēkušās bumbas. 2009. gadā - 30 gadi, 3 spēles, 23,7 minūtes, 17,0 punkti, 5,0 atlēkušās bumbas, 1,0 rezultatīva piespēle)

Vasarā Kaspara "Instagram" profilā netrūka bilžu, kurās basketbolists redzams atpūtā gan ārzemēs, gan tepat, Latvijā. Taču karjeru viņš nav beidzis. No drošiem avotiem zināms, ka jau nākamnedēļ Kambala dosies atpakaļ uz Ziemeļkipras klubu, kur spēlēja arī pagājušajā sezonā.

Igors MEĻŅIKS (1993. gadā - 30 gadi, 6 spēles, 30,1 minūte, 17,2 punkti, 8,8 atlēkušās bumbas; 1997. gadā - 34 gadi, 4 spēles, 14,3 minūtes, 7,0 punkti, 2,5 atlēkušās bumbas)

Nu jau vairākus gadus dzīvo un strādā Grieķijā. Ciemojoties Latvijā, ir saticies arī ar vecajiem cīņu biedriem, tomēr pēc sabiedrības uzmanības nealkst. Basketbolistes karjeru turpina viņa meita Zenta Meļņika, kura jaunajā sezonā spēlēs Ungārijā.

Trojs OSTLERS (2003. gadā - 24 gadi, 3 spēles, 18,0 minūtes, 7,3 punkti, 5,3 atlēkušās bumbas, 1,7 rezultatīvas piespēles, 1,0 bloķēts metiens)

Pēc karjeras beigām Trojs esot mēģinājis atrast trenera darbu Amerikā, taču neko piemērotu nav atradis. Ikviens trenera darbs nozīmējis ceļošanu, bet tā Ostleram esot bijis diezgan jau karjeras laikā. Viņa draugs strādājis par elektriķi un ieteicis Trojam izmēģināt spēkus šajā nozarē. Pēc piecu gadu studijām Ostlers apguvis elektriķa profesiju, un par atalgojumu nesūdzas. Tomēr viņam joprojām pietrūkst basketbola.

Sandis VALTERS (2005. gadā - 27 gadi, 3 spēles, 19,7 minūtes, 11,7 punkti, 3,7 atlēkušās bumbas, 1,3 rezultatīvas piespēles, 1,0 pārtvertā bumba. 2007. gadā - 29 gadi, 3 spēles, 18,0 minūtes, 6,7 punkti, 1,3 atlēkušās bumbas, 1,3 rezultatīvas piespēles)

Sandis nu jau pusotru gadu dzīvo Amerikā, kur viņam esot kopīgs bizness ar citu bijušo basketbolistu Uldi Rudzīti. Tāpat viņš gaida, kad uz studijām Amerikā ieradīsies viņa vecākā meita Luīze.

P.S. Jau kopš 2002. gada mūsu vidū vairs nav centra spēlētāja Andreja BONDARENKO, kurš Latviju pārstāvēja 1993. un 1997. gada finālturnīros, būdams viens no galvenajiem balstiem groza apakšā. Viņš pēkšņā nāvē mira tikai 39 gadu vecumā.