VEF sagurums, Valmieras satraukums jeb eksperti par LBL finālu

Aicināju basketbola zinātājus atbildēt uz pieciem jautājumiem:
1. Kāds kopējais iespaids par pirmajām divām spēlēm?
2. Otrā mača pēdējā ceturtdaļā VEF lauza spēles gaitu ar aizsardzības taktiku, mainoties pie "pick'n'roll" sadarbībām. Vai šī taktika jāpielieto arī turpinājumā?
3. Cik aktuāla ir VEF problēma ar saspēles vadītājiem?
4. Kurai komandai palikušas vairāk rezerves sērijas turpinājumam?
5. Kāds būs rezultāts sērijā pēc divām spēlēm Rīgā?

Artūrs Štālbergs, „Nizhny Novgorod” galvenais treneris

1. Abas komandas mēģina spēlēt diezgan līdzīgu basketbolu. Ir tendence meklēt spēlētājus un veidot situācijas groza apakšā – vai tās būtu otrā, trešā, ceturtā vai piektā numura pozīcijas spēlētājiem. Abas spēles uzvarēja tā komanda, kas izmeta mazāk trīspunktniekus. Jautājums, vai kādai komandai nevajadzēs pamainīt tendences uzbrukumā, lai variētu spēli un atrastu papildus opcijas. Otrajā spēlē Valmiera neko kardināli nebija mainījusi. Zinot no savas pieredzes, šādās sērijās, kad starp spēlēm nav laika, lai pat normāli aizvadītu vienu treniņu, nekādas krasas izmaiņas nevar veikt. Jāturpina strādāt ar to, kas iestrādāts visas sezonas gaitā. Ja nu vienīgi iespējams izmainīt kādas nelielas nianses. Abas komandas spēlē līdzīgas sadarbības, dažas no tām pat bija identiskas. Šeit parādās vairāk spēlētāju individuālā meistarība. No otras puses gaidu to brīdi, kad abas komandas kaut ko tiešām kardināli arī pamainīs. Zinot abus treneris, neticu, ka līdz vienas komandas četrām uzvarām tiks nospēlēts bez kardinālām izmaiņām. Domāju, ka redzēsim vēl interesantus taktiskos risinājumus un sērija tik ātri nebeigsies.
2. Abas komandas spēlē diezgan kompaktu aizsardzību, mēģinot garos spēlētājus turēt zem groza un pie jebkura caurgājiena savilkties, lai spiestu pretiniekam vairāk mest trīspunktu metienus. Tieši tāpēc vēl jo interesantāks fakts ir tas, ka abās spēlēs uzvarēja komanda, kas izmeta mazāk tālmetienus. Nosacīti gājienam līdz grozam būtu jābūt grūtākam. Tāpat salīdzinoši maz metienu ir arī no vidējās distances. Ja sāc mainīties pie „pick’n’roll”, tu provocē mazos spēlētājus spēlēt viens pret vienu pret garo. Ja aizsardzība savelkas, tad nekas cits neatliek kā trīspunktu metieni. Valmierai precizitāte pagaidām nav diez ko spoža, tāpēc arī saprotama šāda trenera Gailīša taktika. Tomēr arī valmieriešiem ir pieredzējuši spēlētāji, kas mācēja atrast iespējas arī groza apakšā garajam spēlētājam, kas palicis pret mazo.
3. Loģiski, ka problēma ir. Šobrīd starp Pako Krusu un abiem pārējiem – Ingu Jakoviču un Entoniju Mailzu – ir ļoti dziļa bedre. Varbūt Ingum patraucējis pret „Ventspili” gūtais savainojums. Gribētos, lai mūsu izlases kandidāts spēlētu lielāku lomu un būtu produktīvāks. Mēs zinām, ko viņš var izdarīt, bet viņš to pagaidām nedara. Kādēļ? Tas jāprasa komandas vadībai vai pašam Ingum. Savukārt tāda leģionāra kā Mailza piesaistīšana komandai man nav saprotama. Protams, viņš nospēlēja labāko spēli sezonā pret „Nizhny Novgorod” (smejas). Ja nopietni, neredzu šajā spēlētājā kvalitātes, kas varētu VEF palīdzēt. Tikko laukumā nav Kruss, tā rodas lielas problēmas. Otrajā spēlē to labi redzējām – kad Kruss piezīmju problēmas dēļ bija malā, Armands [Šķēle] uzreiz pārtvēra divas bumbas un tika pie viegliem punktiem. No otras puses – tā kā nekas daudz vairs nav atlicis, Kruss var spēlēt arī pa 38-40 minūtēm, ja ir tāda vajadzība. Varbūt lai ir noguris stabils pirmais saspēles vadītājs, nekā nobijies vai nepārliecināts otrais vai trešais saspēles vadītājs.
4. Šobrīd man nav izskaidrojuma, kāpēc tik nestabili ir VEF latviešu spēlētāji. Gribētos redzēt lielāku pienesumu no mūsu spēlētājiem. Visi zina, kā parasti ir ar ārzemniekiem – jo siltāks kļūst laiks, jo viņiem grūtāk saņemties. Valmierā savukārt ir gandrīz tikai latviešu spēlētāji un pieredzējušākie no tiem arī šobrīd velk komandu uz priekšu. Tai pašā laikā gan Mārtiņš Laksa, gan vēl virkne spēlētāju var nospēlēt labāk. VEF pusē noteikti ir neatsverama pieredze, ko spēlētāji ieguvuši sezonas laikā pret VTB līgas klubiem. To nevar salīdzināt ar pieredzi, spēlējot Latvijas čempionātā un Baltijas līgā.
5. Pirms spēlēm Valmierā teicu, ka pēc diviem mačiem būs 1-1. Domāju, ka arī Rīgā katra no komandām paņems pa vienai uzvarai un turpināsim Valmierā pie 2-2.

Kristaps Dārgais, basketbolists

1. Šķita, ka Valmiera, turoties pie savas spēles, var uzvarēt, jo VEF spēlētāji izskatījās paguruši. Tomēr atvērās latviešu spēlētāji un arī līderis Džošs Bostiks parādīja savu labāko sniegumu. Ar to izdevās aizvietot Krusu, kurš pirmajā mačā izskatījās pilnīgi negatavs. Savukārt Valmiera otrajā puslaikā izskatījās sabijusies un nebija gatava tovakar uzvarēt. Protams, ļoti grūti uzvarēt arī tad, ja katastrofāli zaudē cīņu par atlēkušajām bumbām. Otrajā spēlē beigas bija ļoti līdzīgas pirmajai spēlei, tikai šoreiz bija iekrāts lielāks pārsvars, ko vēl vairāk sagurušais VEF nesadeldēja. Otrajā mačā VEF rindās arī nenospēlēja Bostiks, kurš bija viens no galvenajiem pirmās spēles varoņiem. Ar Mejeri un Meieru šoreiz nepietika. Tāds grafiks kā VEF pēdējā laikā man varbūt ir bijis studenta laikos, bet tas ir pavisam cits un nesalīdzināms līmenis. Tomēr jāpiekrīt arī spēlētājiem, kas intervijās saka, ka šis ir fināls, jāsavācās un jānospēlē līdz beigām, jo taupīties kam vairs nav. Kaut gan man izskatījās, ka VEF varbūt otrajā mačā mazliet taupījās, lai pēc tam būtu gatavāki Rīgā un parādītu, ka ir stiprāki.
2. Viss atkarīgs no tā, kādi ir tavi garie spēlētāji – kā viņi var nosegt distancē mazos spēlētājus viens pret vienu. Plus arī tas, kāda ir komandas aizsardzība pret garo spēlētāju apakšā. VEF bez problēmām var mainīties ar Mareku Mejeri, viņš bez problēmām var nosegt jebkuru Latvijas mazo spēlētāju. Ne par velti viņš tika atzīts par LBL labāko aizsardzības spēlētāju. Skatījos, ka arī „Ventspils”-VEF sērijā šī taktika tika pielietota ļoti daudz un ne tikai ar Mejeri, bet arī Harelsonu. Izskatās, ka tas sāk parādīties kā VEF rokraksts. Valmieras uzbrukums pret šo aizsardzību vispār apstājās un labi, ka atradās Dāvis Rozītis, kurš vareja kaut ko iebakstīt no groza apakšas pēc atlēkušajām bumbām vai grūtās situācijās.
3. Kamēr Kruss spēlē tā, kā viņš to darīja pret „Ventspili”, saspēles vadītāja trūkums nav tik jūtams. Tas vairāk sāk izpausties tagad, kad viņš ir noguris un nespēj nospēlēt „pick’n’roll” sadarbības tik agresīvi.
4. Teorētiski vairāk rezervju jābūt VEF, bet tā šķita visu gadu. Valmiera lielāko sezonas daļu savu potenciālu mācējusi izmantot pilnībā, bet VEF savus resursus varētu izmantot labāk. Būs interesanti.
5. 2-2.

Agris Galvanovskis, treneris

1. Valmierai ir daudz debitantu finālos un pirmajā mačā izskatījās, ka ir sabijušies vai nesaprata, ar kādiem apgriezieniem jāspēlē. Otrais mačs jau bija citādāks. VEF tomēr ir paguruši un, kad Valmiera sāka spēlēt ātrāk, uzreiz bija cits rezultāts. Sērija būs interesanta. Kamēr VEF nav atkopušies, Valmierai jāturpina spiest ar ātrumu un agresīvu aizsardzību. Roberts Štelmahers nav tāda ātrā basketbola piekritējs, bet otrajā spēlē redzējām daudz pārtvertas bumbas, daudz „open court” (brīvā basketbola – angļu val.) situācijas, kas it kā nav raksturīgi, bet šoreiz tieši vietā. Štelmahers ir sapratis, ka jākurina temps, lai spēle visu laiku būtu Valmierai parocīgā ritmā un VEF nevarētu atpūsties. Pirmajā spēlē Valmiera uzspieda vairāk savu trenerim Štelmaheram ierasto spēles stilu ar lēnu uzbrukumu no aizsardzības, un VEF tas bija parocīgi – viņi ir saguruši, zem groziem lieli un stipri, izcīna daudz bumbu un var spēlēt šobrīd sev ērtā mierīgā garā.
2. Lai gan VEF tā spēlēja arī pret „Ventspili”, izskatījās, ka valmierieši nebija gatavi tam, ka VEF pie visiem blokiem mainīsies. VEF ir augumā liela komanda, visi ir pietiekami spēcīgi, var nosegt arī apakšā lielos spēlētājus. Uzskatu, ka Valmierai nav tāda pieredzējuša spēlētāja, kurš var gan iemest no distances, gan aiziet garām. Pret Armandu var atkāpties un provocēt mest no distances – jā, viņš var iemest, bet ne stabili. Kaufmanis? Bostiks labi parādīja, ka, aiztaisot Kaufmanim ciet kreiso pusi, viņu spēlē viens pret vienu ir vieglāk atšifrēt. Domāju gan, ka Valmiera būs izdarījusi secinājumus, izveidojusi kādu kustību pārējiem spēlētājiem, varbūt kādus blokus bez bumbas un sapratīs, kā spēlēt pret šādu aizsardzību. Svarīga gan ir aukstasinība, pieredze, jo bija situācijas, kad neviens spēlētājs tā arī neuzņēmās iniciatīvu. Jā, varbūt Mičels, bet arī viņam metiens ir nestabils.
3. Kruss saspēles vadītāja pozīcijā spēlē pirmo sezonu. Jakovičs nav tik pieredzējis, bet Mailzs ir maziņš – viņš var ieiet spēlē ar enerģiju kā VTB līgā pret „Avtodor”, bet pret Valmieru viņš parādīja, ka nav tik augstas klases saspēles vadītājs. Izskatās, ka VEF meklē, ar ko aizlāpīt šo pozīciju. Epizodiski gan Bostiks, gan Kruss veic saspēlnieka pienākumus. Pie tam Kruss ir fiziski iztukšots. Viņš ir jāatpūtina, jo deviņās spēlēs aizvadīt sešas spēles un īpaši galvenajam saspēles vaditājam ir milzīga slodze. Domāju, ka Mailzs tika iekļauts sastāvā, jo Jakovičam bija smadzeņu satricinājums „Ventspils” sērijā. Ja Ingus ir gatavs pilnībā, varbūt Mailza vietā VEF pieteiks Rubio.
4. Valmierai jāizmanto savi trumpji ātrā spēlē – brāļi Šķēles tādā jūtas ļoti ērti, Kaufmanis tādā spēlē var būt bīstams. Tāpat Laksa vēl nav atvēries. Viņam šis ir pirmais nopietnais fināls, kurā jānes līdera nasta. Soliņš valmieriešiem ir garš, Akselis [Vairogs] kārtējo reizi parādīja, ka ir „play-off” spēlētājs un ir bijis čempions. Jautājums, cik Valmieras spēlētāji, īpaši tie, kuriem šis ir pirmais īstais fināls, būs psiholoģiski gatavi turpinājumā.
5. Gaidu septiņas spēles! Būs interesanti vērot, kura komanda vairāk mācēs izmantot savus trumpjus: VEF noslāpēt tempu un spēlēt pacietīgāk, Valmiera – izmantot VEF fizisko stāvokli. Kaut gan mūsdienu medicīna dara dažādus brīnumus, ir dažādi atjaunošānās līdzekļi. Ja VEF būs atpūtušies, tad Štelmaheram jāspēlē savā stilā – pacietīgi, ar kārtīgu aizsardzību un daudzpakāpju sadarbībām uzbrukumā.

Ģirts Kalniņš, bijušais Rīgas ASK ģenerālmenedžeris

1. Pirmkārt, šāds spēļu kalendārs ir noziegums pret spēlētāju veselībām un basketbolu kā tādu. Neticu, ka nav iespējams vienoties ar spēlētājiem par to, lai, ja sērija ievilktos jūnija pirmajos datumos, tad nebūtu jāmaksā alga par visu pilno mēnesi. Tas nav pareizi. Arī no skatītāja puses, jo skatītājam ir interesanti pavērot, kādus pielāgojumus un izmaiņas treneri veic starp spēlēm, bet pie šāda kalendāra tas nav iespējams.
Par spēlēm runājot, šāds iznākums ir labākais, uz ko Valmiera varēja cerēt. Pirmajā mačā viņi bija pārliecinoši vājāki, otrajā mačā VEF uz brīdi iemiga, un Valmiera veica atrāvienu, bet, ja ar veselību visiem viss būs kārtībā, tad VEF vajadzētu šo sēriju uzvarēt ar 4-1 vai 4-2. Turklāt nākamās spēles būs Arēnā Rīga, kur daļai Valmmieras spēlētāju spēlēt šādā sezonas brīdī būs kaut kas jauns. Pirmajā spēlē VEF uz emocijām no „Ventspils” sērijas spēja noturēties ritmā, bet otrajā mačā vienkārši pietrūka fiziskā spēka. Tas, cik ātri viņi sadeldēja Valmieras padsmit punktu pārsvaru, parāda VEF potenciālu, kas ir krietni augstāks, lai uzvarētu sērijā. Bet – būšu priecīgs kļūdīties savā prognozē.
2. Daļēji pie šīs taktikas var pieturēties arī turpinājumā, bet tas atkarīgs arī no tā, kādi spēlētāji konkrētā brīdī atrodas laukumā. Ko laterālā aizsardzībā var izdarīt Harelsons un Mejeris, to nevar citi VEF garie. Nedomāju, ka šī būs izšķiroša nianse sērijā, jo skaidrs, ka arī Valmierai strādās pie tā, lai pret šādu aizsardzību uzlabotu sniegumu.
3. Visi jau noguruši atkārtot to, ka VEF nav saspēles vadītāja (smejas). Nav bijis visu sezonu. Kruss šo robu aizpilda, cik vien labi var. Ja viņš varētu primāri koncentrēties uz otrā numura pienākumu veikšanu, viņš būtu vēl noderīgāks. Cerības uz Mailzu nav attaisnojušās, Jakovičs peld visu sezonu. No otras puses arī Valmierai nav izteikta saspēles vadītāja. Mičelu nepieskaitu pie klasiskiem saspēlniekiem, viņš tomēr vairāk ir kombo-aizsargs.
4. Protams, fiziski vairāk resursi palikuši Valmierai – skatīsimies, kā viņi to un arī savu soliņa garumu mācēs izmantot. Vai Rozītis varēs katrā spēlē nospēlēt tik labi, cik otrajā? Arī Laksa vēl nav nospēlējis savu labāko spēli. VEF komanda ir rūdītāka un pieredzējušāka, ko apliecināja pēdējā pusfināla spēlē Ventspilī. Vēl nav spēlējis Rubio, kurš pret Ventspili izskatījās tīri labi. Saprotu, kāpēc tiek spēlēts ar Smitu, kurš ir fizisks un atlētisks spēlētājs, var būt noderīgs dažādās pozīcijās. Var jau būt, ka Rubio tiek pieteikts Mailza vietā, ja treneriem būs pārliecība par Krusu un Jakoviču pirmā numura pozīcijā. Ja šis nāvējošais grafiks neatstās savu ietekmi, tad VEF redzu vairāk rezervju.
5. 3-1 VEF labā. Bet, kā jau teicu, Valmiera šosezon apgāzusi daudzas prognozes, tāpēc nebrīnīšos, ja būs 2-2. Par labu VEF man liek nosvērties Arēnas Rīga faktors, kas mentāli var uzlikt papildus slogu valmieriešiem.