Bļugeram 31% iemetienos un sakāve Vankūverā, Korpisalo atvaira 21 no 22
Nacionālajā hokeja līgā (NHL) četru uzvaru sērija pārtrūka uzbrucēja Teodora Bļugera pārstāvētajai Pitsburgas "Penguins", kas izbraukumā ar 1:4 kapitulēja Vankūveras "Canucks" priekšā. Interesanti, ka "Canucks" šorīt izdarīja par 15 metieniem mazāk (14:29).
Bļugers spēlēja "Penguins" trešajā maiņā kopā ar Dominiku Simonu un Brendonu Tanevu, 18 minūtēs un 17 sekundēs nopelnot lietderības koeficientu -1, uzvarot piecos no 16 (31%) iemetieniem, veicot divus spēka paņēmienus, kā arī bloķējot vienu metienu.
"Canucks" labā ar vārtiem un rezultatīvu piespēli izcēlās gan Eliāšs Petešons, gan Džeitī Millers. Savukārt "Pens" sastāvā vienīgo rezultatīvo metienu veica Džeiks Gencels. "Penguins" ar 46 punktiem 36 mačos saglabāja piekto vietu Austrumu konferencē. Nākamo cīņu pingvīni aizvadīs Nešvilā, kur naktī uz 28. decembri spēkosies ar "Predators".
Citā mačā ceturto uzvaru pēc kārtas guva ar 38 punktiem 36 spēlēs uz 12. vietu Austrumos pakāpusies Kolumbusas "Blue Jackets", kas savā laukumā ar 5:1 sagrāva pastarīti Ņūdžersijas "Devils". Vārtsarga Elvja Merzļikina komandas biedrs Junass Korpisalo atvairīja 21 no 22 metieniem pa viņa sargātajiem vārtiem.
Nākamo spēli "Blue Jackets" aizvadīs naktī uz 24. decembri izbraukumā ar Ņujorkas "Islanders".
Izmantotie avoti:
https://www.nhl.com/
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
Cita lieta, ka Elvis nespēlē pat tuvu tam ko šobrīd var saukt par līgas vidējo līmeni.
-2 [+] [-]
-3 [+] [-]
-4 [+] [-]
+4 [+] [-]
Uzvaras ir KOMANDAS spēles rādītājs.
Jau tādu piemēru reiz biju minējis, bet jāmin vēlreiz: 18./19. gada NHL sezona un SJS vārtsargs Martins Džonss - 36 uzvaras (3. rādītājs līgā), bet 2.94 ripas vidēji mačā un 89.6% atvairīto metienu. Vēl pirms gada viņam bija 30 uzvaras, kas arī ir ļoti pieklājīgi, ja ņem vērā tikai šo rādītāju.
Tik, zin kas intersanti? Ne vienā, ne arī otrā gadā viņš netika pat nominēts Vezinas balvai. Zinu, ka tev ir kaut kādi iekšējie bloki pret šo balvu, taču to piešķir LABĀKAJAM NHL VĀRTSARGAM. LA-BĀ-KA-JAM! Var jau teikt, ka Miņins neko nesaprot, un, varbūt, tā arī ir, taču, tie, kas piešķir NHL balvas, tomēr, saprot vairāk nekā Sportacentra papagailis un, ja 3. uzvarām bagātākais vārtsargs NETIEK NOMINĒTS šai balvai, tad, gan jau, ne jau uzvarās ir tā fiška, ne?
Un, kas arī diezgan interesanti, kad tam pašam Džonsam pie uzvarām bija arī laba individuālā statistika, tad, kāds brīnums(!!!), viņš divus gadus pēc kārtas tika nominēts gada labākā vārtsarga titulam. Sakritība? Padomā!
Zinu, ka tev tie vecie laiki nedod mieru, vecā izlase, Dinamo, arī Irbe ir neapstrīdama autoritāte, taču, nemēģinot noliegt visu labo, kas ir noticis (un neaizmirst arī slikto) un arī nenoliedzot konkrēto cilvēku viedokli, hokejs mainās un uz šo brīdi ir grūti nosaukt tās komandas un tos vārtsargus, kur ripu ķērājs bija puse no komandas (vai cik tur procenti) un, līdz ar to, no viņa primāri būtu atkarīgas uzvaras un zaudējumi.
[+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Kas mums ir tagad, es nosauktu Bļugeru un Girgensonu, jo lai tur noturētos, kur viņi ir, ir prātam neaptverami, cik daudz spēka un rakstura tas prasa, nebija pacietības ne Daugaviņam, ne Karsumam, Bārtulim, Kuldam. Ja Balcers vēl tiks, tad kas zin, pēc cik gadi būs nākamais, jo konkurence tikai augs, tāda ir tendence, skatieties U20 PČ, lai redzētu ar kādiem kadriem jākonkurē!
+1 [+] [-]
Tāpat, kas šajā gadījumā ir ne mazāk svarīgi, uz 1976. gada turnīru PSRS devās ar diezgan eksperimentālu sastāvu, t.i., lai arī kopumā spēcīgu komandu, bet bez vairākiem līderiem. Iespējams, tāpēc arī uz izlasi tika izsaukts gan jau daudzus gadus tur nespēlējušais Zingers, gan vairāk otrajā izlasē spēlējošais Vasiļonoks, bet nemaz netika pasaukts Sideļņikovs, kurš bija tā laika ierastais Tretjaka dublieris, ne jebkurš cits, kas iepriekšējā OS ciklā bija otrais PSRS izlases vārtsargs.
[+] [-]
Latviešus negribīgi iekļāva PSRS izlasē, tāpēc arī Vasiļonoks bija tik uz to turnīru.
Jo tad rodas jautājums, kur palika visi tie bari rīdzinieku, kas spēlēja U20 vadošajās maiņās, kāpēc nevienu nekad neiekļāva lielajā izlasē, vrb Tu zini?
+2 [+] [-]
Tāpat, ātri pāršķirot sastāvu, tā bija komanda, kurā atradās vieta tam pašam Krikunovam (jā, tam pašam, kurš tagad ir treneris), lai gan viņš tā īsti PSRS Augstākajā divīzijā tikai vienu sezonu nospēlēja, bet konkrētajā sezonā pat Pirmajā līgā slidoja.
Protams, ka komanda gribēja uzvarēt, bet tās sastāvs bija ļoti tāls no optimālā, drīzāk, lai pārbaudītu tuvākās rezerves un kādu jauno.
PSRS izlasē bija nevis latviešu problēma, bet gan klubu un treneru. Ja Balderim, pasaules līmeņa uzbrucējam, bija jāpāriet uz CSKA, lai palielinātu savas iespējas tikt paņemtam izlasē, tad par ko mēs varam runāt? Tajā pašā nelaimīgajā 1980. gada OS, kur notika tas "Brīnums uz ledus". Cik bija spēlētāju, kuri nepārstāvēja Maskavas komandas? Pateikšu priekšā - viens (Skvorcovs).
Ar jaunajiem jau tieši tā pat. Viena lieta ir spēlētprasme (par to, protams, var ilgi un dikti filozofēt, bet ne šoreiz), otra - pieraksta vieta. Kurš iekļaus izlasē spēlētājus, kas pelnīs plusiņus citu komandu treneriem (no sērijas - piemaksas par sporta meistaru sagatavošanu utt.)? Vai nu nāc uz Maskavu, vai atradīsim citu.
Znaroka piemērs, kad viņš atteicās braukt uz Maskavu pēc ļoti laba U18 EČ, par ko arī dabūja diskvalifikāciju, tam ir ĻOTI LABS piemērs.
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
Uzsvērušu, ka es šeit nepaužu savu viedokli, bet gan tevis paša agrāk pausto.