D. Dukurs: "Ziemeļamerikas trasēs nebija ne maču, ne svētku sajūtas"

"Jā, sezonas sākumu laikam nebija iespējams iedomāties vēl labāku. Divas dubultuzvaras, neskatoties uz Tomasa traumām un pārciesto operāciju. Pēc gadu mijas Pasaules kausa apritē atgriezīsies labākie krievu skeletonisti, savās mājas trasēs vēl spēcīgāki būs vācieši. Nebūs viegli. Taču nebija jau viegli arī Ziemeļamerikā," stāsta Dainis Dukurs.

"Jaunais vācietis Aksels Jungs ir labs, medaļās iebrauca korejietis Sunbins Juns, kuram gan tās bija gluži kā mājas trases. Prieks, ka abos mačos apsteidzām olimpisko medaļnieku amerikāni Metjū Entuānu. Arī mēs paši esam profesionāli un gudri pastrādājuši. Un šis ir darba rezultāts."

Treneris atklāj, ka Ziemeļamerikas posmos nav izticis arī bez eksperimentiem. Martins abos posmos esot braucis ar dažādām slidām, bet treniņos iemēģinātas arī slidas ar citādāku liekumu un frēzējumu. Darbs notiek, taču esot vilšanās par Pasaules kausa organizatorisko līmeni.

"Mums skeletonā bija vismaz 27 sportisti, bet kas notika bobslejā? Vīriešu četrinieku ekipāžas bija tikai 17, bet sieviešu divnieki - tikai 11. Tā jau mūs drīz izmetīs no olimpiskās saimes. Plus vēl tās muļķības ar jauktajām bobsleja ekipāžām. Uzskatu, ka Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (FIBT) vadībai ir nopietni jāaizdomājas par to, kas pašlaik notiek," neizpratni pauž Dainis Dukurs.

"Par džekpotu šajā sezonā neko nezinu un neesmu arī interesējies, bet organizatoriskais līmenis Pasaules kausa posmos Ziemeļamerikā neatbilda sacensību līmenim. Ieskaitot ledus sagatavošanu. Žūrijas prezidents pēc mačiem paspieda roku un pateicās, ka aktīvi palīdzēju, jo pats ir vīrs gados un vienkārši netika galā, kamēr citi nemaz negrib lieki nopūlēties. Jā, ledus jau visiem ir vienāds, taču gribas maču sajūtu. Mums vismaz bija līdzjutēji un trasē plīvoja Latvijas karogi. Ja vien viņi nebūtu filmēti, varētu šķist, ka šie padsmit cilvēki patiesībā ir kādi simts līdzjutēji. Eh, gribētos, lai Pasaules kausa posmi būtu kā svētki. Cerams, ka Eiropā būs citādāk."

Vaicāts par Leldes Priedulēnas nedošanos uz Ziemeļameriku, Dukurs norāda, ka viņai esot savs budžets. "Savu uzdevumu izpildījām - viņa startēja Soču olimpiskajās spēlēs un ieguva 14. vietu. Tagad pienācis laiks plānot savu karjeru pašai. Divas ceturtās vietas Starpkontinentālā kausa posmos ir labs rezultāts, turklāt viņa, šķiet, pārspēja arī visas trīs Krievijas skeletonistes. Bet mājupceļā Lelde pabrauca arī Altenbergas trasē, kur nākamgad risināsies pasaules junioru čempionāts. Lai gan Ziemeļamerikā viņa, visticamāk, varēja pacīnīties par labām vietām, šobrīd tas nav galvenais. Pēc Jaunā gada Lelde mums pievienosies un brauksim uz Pasaules kausa posmiem."

Bet, runājot par 21 gadu veco Ivo Šteinbergu, Dainis izceļ jaunā sportista attieksmi pret darbu. Viņš esot cītīgs un centīgs. "Tomēr pirmajā sezonā kaut ko prasīt no viņa nebūtu prātīgi. Tā jau nav viegli jaunā trasē nobraukt sešus treniņbraucienus un uzreiz mesties iekšā sacensībās. Taču tādā veidā viņš ir nopelnījis iespēju nākamgad piedalīties Starpkontinentālā kausa izcīņā. Viņam vispār neko negribas pārmest, jo ir lietas, kuras viņš dara pats par savu naudu. Kas zina, varbūt uz nākamo olimpiādi jau aizbrauksim ar trim vīru skeletonistiem."

Pasaules kausa 3. posms janvāra otrajā nedēļas nogalē risināsies Altenbergas trasē Vācijā.

Pasaules kauss skeletonā

Kopvērtējums