Žavoronkovs: "Nav jāskatās uz "Skonto" vārdu - mūsu puiši nav ne ar ko sliktāki!"

Tamazs Pertija, "Skonto" galvenais treneris: "Spēle, protams, bija pārsteidzoša - bumba mums laikam bija 95% laika, bet neradījām nevienu momentu. Paradokss. Izrādās, futbolā svarīga ne tikai bumbas kontrole un kombinēšana, bet gan gūtie vārti, kas izkrāšņo futbolu. Diemžēl mums šodien nebija neviena momenta. Tas tāpēc, ka pēc visām šīm kombinācijām un bumbas turēšanas šie uzbrukumi jānoslēdz. Diemžēl mēs to šodien nedarījām, plus pretiniekiem bija 100% moments un principā viņi to varēja iesist un viss. Vēlreiz atkārtošu, ka futbolu izkrāšņo gols. Šodien un laikam arī rīt gaida liela saruna ar jaunajiem futbolistiem, jo, kā redzat, uzbrukumā mums ir jaunie futbolisti, kuri laikam līdz galam neapzinās, kāda atbildība viņiem uzgūlusies. Ja mēs viņus liekam sastāvā, viņiem jābūt vismaz milzīgai vēlmei. Šodien es to neieraudzīju - varbūt tiešām jābūt kādai atlaidei, jo viņi ir jauni. Ivanovs, Gutkovskis ir jauni, Kovaļovs nav uzbrucējs, bet mēs izgrozāmies un liekam viņu uzbrukumā. Citiem vārdiem, aina ir divējāda - varējām uzvarēt, varējām zaudēt. To, ka "Daugavpils" labi spēlē aizsardzībā, redzējām, viņi "aizveras", praktiski nav zonu, kur ieskriet. Mums bija jāmeklē šīs caururbjošās piespēles. Šodien negāja cauri nekas, lai gan kontrolējām bumbu procentus 90, ja nekļūdos."

Sasirgušā Sergeja Pogodina vietā pēc spēles komentāru sniedza Vladimirs Žavoronkovs, "Daugavpils" galvenā trenera palīgs: "Patīkami sajust, ka mūsu jaunajai komandai acis deg, tas ļoti priecē trenerus. Esam ļoti pateicīgi pieredzējušajiem puišiem, kuri ikdienā iesaistīti citās, ar futbolu nesaistītās, sfērās - viņi nāk, atdod 100% spēkus, vienkārši malači. Un arī jaunatne no viņiem neatpaliek ne par matu. Kaut arī, ja paskatās patiesībai acīs, lai sasniegtu kādus globālus mērķus, jaunajiem puišiem vēl vajadzēs ļoti daudz pastrādāt, lai stātos pretī ne tikai uz varonīguma rēķina, bet arī sasniegtu konkrētus mērķus. Jāstrādā vēl ļoti daudz. Mēs esam apmierināti ar rezultātu. Zinājām "Skonto" stiprās puses - komandai ļoti spēcīgs uzbrukums, katrs uzvārds ir atrodams izlasē vai ir tuvu tam. Centāmies likt pretī savus trumpjus un sanāca, ka sasniedzām sev vēlamo rezultātu. Kā parādīja spēle, bijām pat pietiekami tuvu arī uzvarai, ja skatāmies uz momentiem. Piekrītu, ka bumbas kontroli atdevām, bet moments mums tomēr bija labāks nekā "Skonto"."

Kas notika pārtraukumā, ņemot vērā, ka komanda pēc tam sāka spēlēt aktīvāk?
Žavoronkovs: "Galvenais uzdevums, kad spēlē pret tik labu pretinieku, ir būt pārliecinātiem. Lai puiši neskatās uz "Skonto", "Ventspils", "Liepājas" vārdu. Mūsu puiši nav ne ar ko sliktāki, tikai jāstrādā, jātic saviem spēkiem, tas ir galvenais. Ticība saviem spēkiem! Galvenais treneris [pārtraukumā] kādam teica priekšā, uz kādu uzkliedza, un, kā parādīja spēle, viss tika izdarīts pareizi. Kādu noskaņoja, kādu sapurināja, un tas deva rezultātu. Pēc pārtraukuma izgājām aktīvāki, piekrītu."

Vai varat izcelt kādu spēlētāju pozitīvā nozīmē?
Pertija: "Kozlovs spēlē kā profesors. Uzskatu, ka Kozlovs šobrīd tiešām ir tik ārprātīgā formā, ka pilnībā veido saspēli. Mums vajadzēja vēl otru tādu cilvēku un, domāju, mēs šo spēli uzvarētu. Diemžēl šis otrais neatradās. Es šeit runāju par uzbrukumu. Ja par aizsardzību, tad ļoti spēcīgi nospēlēja skots [Kenets - aut.], ļoti augstā līmenī, lai gan šobrīd nav vēl gatavs par 100%. Pretinieku rindās izcelšu visus, jo puiši izgāja ar noteiktu mērķi, un viņi to sasniedza. Jā, varbūt meistarības viņiem pagaidām pietrūkst, taču tas viss ir priekšā. Vēlme viņiem bija ārprātīga. Tieši uz tā rēķina, nevis meistarības, viņi šodien izrāva neizšķirtu."

Kāpēc neizmantojāt pēdējo maiņu?
Pertija: "Ja izmantotu to, pazaudētu uzbrukumu. Mums rezervē nebija spēlētāja, kurš pastiprinātu uzbrukumu. Ja būtu situācija, ka jānotur vadība 1:0 vai 2:0, tad būtu varianti - Sorokinu varētu uzlaist. Bet tieši uzbrukumā mēs jau tā izgrozījāmies un izlaidām maksimumu, visus, kas mums ir. Rezervē nebija uzbrūkošo futbolistu."

Vai tiesnesis nepadarīja nervozus jūsu spēlētājus?
Žavoronkovs: "Saprotiet, no malas vienmēr izskatās, ka tiesnesis dara kaut ko ne tā tavai komandai. Pilnībā apmierināts ar tiesnesi vari būt tad, ja rezultāts ir pozitīvs. Tā kā rezultāts mums ir pozitīvs, grūti sacīt, ka viņš kaut ko darīja ne tā. Piekrītu, ka spēles laikā emocijas gāžas pāri malām un dažreiz šķiet, ka tiesnesim nav taisnība. Taču... tiesnesim vienmēr ir taisnība [smaida]."

Neskatoties uz to, ka spēles rezultāts bija slidens, nenobijāties laukumā uz maiņu sūtīt 1997. gadā dzimušos Marku Deružinski un Verneru Zalaku. Kā novērtējat viņu sniegumu?
Žavoronkovs: "Sāksim ar to, ka viņi aizvietoja arī jaunus futbolistus. Mums vispār ir daudz jaunu puišu. Galvenais treneris vienmēr saka: "Kur augt, ja ne šeit?" Viņiem ir tik milzīga iespēja, tik milzīgs avanss spēlēt ar valsts vadošajām komandām. Nevis vienkārši spēlēt, bet nospēlēt kā līdzīgs ar līdzīgu un pamēģināt tās apspēlēt. Iespēja uzspēlēt pret tādiem futbolistiem, kuri tik daudz savā karjerā jau redzējuši. Kur vēl augt un iekrāt spēļu praksi, ja ne šeit? Piekrītu, ka tie puiši, kas izgāja uz maiņu, mazliet pastiprināja, izlīdzināja spēli, taču to plānojām arī pirms spēles. Tas pats Marks [Deružinskis, kurš nāca uz maiņu 55.minūtē - aut.] pēdējos mačus sāka pamatsastāvā, bet šodien, izvērtējot visus plusus un mīnusus, nolēmām, ka viņš būs vērtīgāks 2.puslaikā. Markam pagaidām pietrūkst dažu futbola sastāvdaļu un devām priekšroku Danielam Jakovļevam, kurš ir straujāks un labi sevi parādīja dublieru turnīrā. Arī tas ir ļoti svarīgi."

Kādas ir emocijas, atgriežoties Daugavpilī?
Pertija: "Protams, pozitīvas. Tik daudz spēku šeit atstāts, dzīvoju šeit. Vienmēr esmu atzīmējis un atzīmēšu, ka šeit ir pilnīgi cita futbola mentalitāte. Spēlētāji ir nikni labā nozīmē, izsalkuši, un šodien jaunie spēlētāji pierādīja, ka alkst spēlēt futbolu. Vienmēr esmu uzsvēris, ka Daugavpilī ir viena no labākajām futbola skolām. Lūdzu, rezultāts joprojām ir - aizvien jauni spēlētāji no turienes parādās. Pat mums, "Skonto", šodien divi spēlētāji bija šīs skolas audzēkņi [Kovaļovs un Timofejevs - aut.]. Emocijas vienmēr tās labākās. Gribu, lai šie puiši vienmēr ir kopā ar futbolu, un ne tikai Daugavpils jaunie puiši, bet arī citu pilsētu audzēkņi. Diemžēl redzam, ka dažiem acis vispār nedeg. Daži domā, ka jau tagad ir gatavi futbolisti, daži izvēlas citu ceļu. Mums ar to nākas cīnīties."