Merzļikins: "Esmu domājis, kāpēc izlasē nospēlēju tik sūdīgi"

Vēl vienu gadu augs Lugano

Elvis Merzļikins uzskata, ka netikšana uz pagājuša gada pasaules čempionātu viņam nākusi pa labu - vasarā aizvadīta 13 nedēļas ilga nometne kopā ar komandu, kas devusi spēku jaunajai sezonai. Tā izvērtās patīkami gara, bet palika bez ķirša uz tortes - "Lugano" iekļuva Šveices čempionāta finālā, taču zaudēja piecus mačus ilgajā sērijā, otro un trešo neveiksmi piedzīvojot pagarinājumā.

Par pagrieziena punktu kļuva trenera nomaiņa - 22. oktobrī no amata tika atlaists Patriks Fišers, kurš "Lugano" vadīja kopš 2013. gada. Pēc Merzļikina domām, šāds solis uzsitis un sapurinājis komandu, vairs nav bijušas problēmas ar motivāciju. Arī Latvijas izlases vārtsargam viss sācies no jauna - tikko izkarojis viena trenera uzticību un vietu vārtos, bet tagad cīņa sākās no jauna.

Vienam laime, otram nelaime - tobrīd savainojumā iedzīvojies otrais numurs Daniels Mandzato. "Spēle pēc spēles, noķēru savu vilni un līdz pat sezonas beigām spēlēju labi," stāstīja Merzļikins. "Man neteica, bet parādīja, ka esmu pirmais vārtsargs. Varētu kļūdīties piecās sešās spēlēs pēc kārtas, tāpat dotu iespēju. Pamanīju, ka viņam [Vietā nāca kanādietis Dags Šedens, kurš pirms tam vadīja Zagrebas "Medveščak" - aut.] ļoti patīku, un man tas ir ideāli. Vēl uz vienu sezonu ir līgums ar "Lugano", varēšu augt."

Nacionālās hokeja līgas 2014. gada draftā Merzļikinu trešajā kārtā ar 76. numuru izraudzījās Kolumbusas "Blue Jackets". Latviešu vārtsargs atklāj, ka uz spēlēm braukuši skauti un sarunas notiek, tomēr noslēpumainības plīvuru vēl nevēlējās noņemt. Merzļikins arī piebilda, ka Ziemeļamerikas virzienā pagaidām nemaz neraujas: "Jābrauc gatavam. Nevēlos nonākt tur un sabrukt. Mani mētātu no vienas komandas uz otru, no viena līmeņa uz otru. Labāk palieku Eiropā. Nākamajā sezonā būs Šveices čempionāts, varbūt Špenglera kauss, Čempionu līga, Šveices kauss. Daudz spēļu, un tiešām varēšu izaugt. Nezinu, ko esmu izdarījis, bet sezonas beigās jutu, ka esmu mainījies gan galvā, gan laukumā. Esmu palicis nopietnāks."

Treneru aizrādījumi pieliek punktu pižonēšanai

"Tas bija process - izaugu. Pēc Latvijas izlases pirmā treniņa varu pateikt, ka vairs neesmu tas pižons, vairs neinteresē stulbības. Atbraucu, gribu spēlēt labi, pēc tam braukt prom un gatavoties nākamajai sezonai," mērķus nosprauda Merzļikins. "Man bija 19, 20, 21 gads. Šveicē pēc spēlēm lēkāju bortos. Protams fani to gribēja un grib arī tagad, bet viņi sapratuši, ka laiks mainīties. Mani audzina treneri - kad pieņemu nepareizu lēmumu, uzreiz saņemu aizrādījumu un no tā mācos."

Mācību Merzļikins saņēma sezonas ievadā, kad uzkāpis uz vārtiem un rādījis šovu. "Nākamajā rītā bija temperatūra, tāpēc gāju uz ofisu paprasīt, vai drīkstu izlaist nākamo maču. Fišera atbilde bija skaidra un bez aplinkiem: "Ja neuzvarēsi nākamo maču, pēc tam ģērbtuvēs labāk neatgriezies." Treneris bija ļoti, ļoti, ļoti dusmīgs."

Audzināšana nesa rezultātu, jo Merzļikins aizvilka "Lugano" līdz Šveices čempionāta finālam, 15 spēlēs atvairot 93,7% sāncenšu metienu. Čempions Jakubs Štepāneks tika galā ar 91,3% metienu. Tomēr izšķirošajos mirkļos pievīla uzbrukums - pēdējās trīs spēlēs iemestas tikai trīs ripas, un latvietis nosaka, ka tā neko nav iespējams uzvarēt. Taču viņš nav apmierināts arī ar savu sniegumu - noslēdzošajā duelī viena no trim ielaistajām ripām esot uz viņa sirdsapziņas. "100 punkti, ka tā bija mana."

Nezina, kādu rezultātu gaidīt

Pēdējās divās pusfināla spēlēs Merzļikins cīnījās ar savainojumu un sekām - no vietas izgājis plecs. "Nevarēju darīt neko. Trenējos tikai vienu dienu pirms mača, pārējās bija brīvas, tad gāju pie fizioterapeita," pauda 22 gadus vecais vārtsargs, kurš Latvijā ieradies ar apņēmību. "Neesmu atbraucis atpūsties. Vēlos pēc iespējas ātrāk uzspēlēt, pabūt uz ledus, un tad atpakaļ uz mājām trenēties."

"Mazliet ir bail, jo pēdējoreiz laukumā biju fināla pēdējā spēlē [12. aprīlis - aut.]. Tiešām nezinu, kādu rezultātu gaidīt," norādīja Merzļikins. "Kad šodien biju uz ledus, skaidrs, ka nejutos kā Elvis, kurš bija Šveicē pēdējos mačos. Laiks rādīs. Iespējams jau rīt jutīšos labāk."

Viņš norādīja, ka kļūdās visi, taču atšķirību rada veids, kādā tiek runāts par kļūdām: "Ir dažādi veidi, kā to pateikt. Pieņemsim, esmu jaunais, kurš nepazīst treneri, kā šobrīd. Viņš sabļauj, un tad varu sabrukt, ja galvā neesi stiprs. Vari vienkārši sabrukt."

Latvijas izlase - tā nav ģimene

Latvijas izlases kreklā Merzļikins nav demonstrējis labāko un stabilāko sniegumu, un pārdomām veltījis daudz laika, nonākot arī pie secinājuma - valstsvienībā nejūtas kā ģimenē. "Esmu domājis, kāpēc izlasē nospēlēju tik sūdīgi. Domāju, domāju, domāju, bet iemeslu nevarēju atrast. Iespējams, traucē tas, ka visus nepazīstu tik labi. Nevaru ar, piemēram, Jāni Spruktu aiziet uz bāru, jo viņu nepazīstu. Un tas nav vienalga. "Lugano" - tā ir mana ģimene. Pieļauju, ka iemesls slēpjas tur.

Kad izlasē aizvadu sliktu spēli, braucot atpakaļ nav sarūgtinājuma. Zinu, ka tur mani mīl, gaida, zina, kāds esmu. Šeit atbrauc, aizvadi vienu spēli, un visi uzreiz spriež. Vispār neinteresē, ko cilvēki Latvijā par mani runā. Braucu tikai izlases, draugu un ģimenes dēļ."

Merzļikins atklāja, ka ģērbtuvēs sarunājas tikai ar komandas kapteini Kasparu Daugaviņu, pret kuru savulaik spēlēja Šveicē, un hokejistiem, ar kuriem kopā pārstāvētas jauniešu un junioru izlases. "Citādi - pārģērbjos un dodos mājās."

Slepenais izlūks

Latvijas izlase pasaules čempionātu sāks 6. maijā pret Zviedriju, kuru pārstāvēt piekritis "Lugano" uzbrukuma līderis Līnuss Klāsens. Viņš ar 17 punktiem kļuva par izslēgšanas spēļu rezultatīvāko hokejistu. "Tādas rokas kā Klāsenam nav nevienam Šveicē. Tik ātras rokas neesmu redzējis nekad," norādīja Merzļikins. "Viņš jau sāka stāstīt, ko darīs ar mani. Būtu interesanti pret viņu - gudrs, vienmēr cenšas apčakarēt vārtsargu."

Lai gan Klāsens ir ļoti tuvs draugs, Merzļikinam ir recepte, kā viņu laukumā neitralizēt: "Trieciet apmalēs. Viņš mūk no apmalēm. Galīgi mūk. Un viņš nemet pa vārtiem. Ja blakus ieraudzīs snaiperi, nekad nemetīs. Centīsies slidot apkārt, beigās atdos tādu piespēli, kādu Latvijas izlasē neviens nevarētu, un sekos metiens bez ripas apturēšanas. Bet pats pa vārtiem uzmet ļoti reti."