Vai Bagatskim jāturpina trenēt Latvijas valstsvienību?

Darbaholiķis. Intelektuālis. “Zelta roka”. Vingrošanas zāles žurka (gym rat). Autoritārs treneris. Maksimālists.

Ainaru Bagatski var slavēt un kritizēt, taču nevar pārmest par vienaldzību vai nevēlēšanos. Viņš ir kaislīgs treneris, kurš dzīvo basketbolā, vienlaikus saprotot, ka groza bumba nav visa dzīve. Izcīnījis pirmo titulu Ukrainā, Bagatskis nodevās fiziskām aktivitātēm, lai izsviedrētu uzkrāto stresu un attīrītu galvu jaunām emocijām.

Atelpa sanāca īsa. Jūnija beigās Kijevas “Budivelnik” saņēma uzaicinājumu pirmo reizi startēt Eirolīgā un no tā brīža treneris nepārtraukti rāvās divās frontēs. Latvijas valstsvienības gadījumā rezultātu vajadzēja uzreiz, divu mēnešu laikā. Ja komanda sesto reizi pēc kārtas nespētu iekļūt “Top 12” – neskatoties uz sarežģīto grupu – tā būtu izgāšanās.

Bagatskis ar komandu strādāja ceturto vasaru. Iznākums nepārsniedza pārdrošākās cerības un biļete uz Pasaules kausa izcīņu Spānijā palika nerezervēta, tomēr lielam sarūgtinājumam nebija pamata. Komanda uzvarēja četrās no piecām atslēgas spēlēm, finālturnīrā sagādājot visvairāk prieka kopš 1939. gada Eiropas meistarsacīkstēm Kauņā. Var iebilst, ka 2001. gadā Stambulā tika nospēlēts labāk, taču toreiz iekļūšanai “Top 8” bija vajadzīgas divas, nevis piecas uzvaras.

Nākamais rādītājs vasaras darbam ir valstsvienības spēlētāju rezultāti klubu turnīros. Sezona vēl nav pusē, taču tādi spēlētāji kā Dairis Bertāns, Jānis Strēlnieks, Rolands Freimanis un Jānis Bērziņš ir spēruši soli uz augšu. Pēc neliela formas krituma visi četri pamazām nopelna nozīmīgas lomas savos klubos. Tas nevar nepriecēt un jānovēl, lai līdzīgi impulsi sezonas gaitā iedvesmotu pārējos astoņus izlases vīrus. Viņu situācija ir dažāda, piemēram, Kaspars Bērziņš un Rihards Kuksiks laukumā nav izgājuši ilgāk par diviem mēnešiem, bet veterāni Jānis Blūms, Kristaps Janičenoks un Armands Šķēle izjūt lielās slodzes blakusefektus.

Trešā mēraukla Bagatska darbam ir sniegums klubā. Treneris jau četrus gadus apvieno cīņu divās frontēs un jāsaka, ka līdzīgos gadījumos viegli nav klājies nevienam. Dubulti panākumi abās ugunslīnijās iespējami tikai tad, ja esi...ASV valstsvienības treneris. Prātā nāk 2010. gada vasara. Maiks Kžiževskis NCAA čempionātā triumfēja, vadot “Duke” vienību, bet dažus mēnešus vēlāk Kevina Durenta sabiedrībā atjaunoja ASV dominanci Pasaules čempionātā Turcijā. Pēc dažām nedēļām identisks sasniegums bija pa spēkam Konektikutas Universitātes un ASV sieviešu valstsvienības galvenajam trenerim Džīno Oriemmam.

Eiropas jaunāko laiku basketbola vēsturē līdzīgus precedentus sameklēt ir daudz grūtāk. Spāņu “Ferrari” stūrmanis Serdžo Skariolo pēc panākumiem ar izlasi piedzīvoja strauju kritumu klubu sacensībās, neveiksmīgi strādājot ar bagātajām Himku un Milānas komandām. Dušans Ivkovičs pēc jauno serbu veiksmīgā starta 2009. un 2010. gadā otro reizi aizveda “Olympiacos” līdz Eirolīgas titulam, taču valstsvienības darbā vairs nebija tik ražīgs.

Vislabāk pēdējos gados klājies Deividam Blatam, kurš 2007., 2011. un 2012. gada kampaņas pabeidza ar trofejām divās frontēs. Piemēram, 2012. gadā amerikāņu izcelsmes izraēlietis “Maccabi Tel Aviv” priekšgalā uzvarēja Adrijas līgā un Izraēlas čempionātā, bet 30. Olimpiādes spēlēs Londonā palīdzēja Krievijas valstsvienībai izcīnīt bronzas medaļas. Blata panākumi uzskatāmi par izņēmumu, kurš apstiprina likumsakarību, ka perfekti strādāt divās nometnēs ir gandrīz neiespējami.

Minēto iemeslu dēļ Latvijas Basketbola savienībai nevajag bargi vērtēt Bagatska pārejošās neveiksmes Ukrainā. Pirmkārt, medaļas Superlīgā tiks dalītas pavasarī. Otrkārt, Eirolīgas grupā trīs no četrām ceļazīmēm uz “Top 16” praktiski ir garantējuši trīs superklubi CSKA, “Fenerbahce” un “Barcelona”, bet kijeviešiem savas tiesības jāizcīna konkurencē ar Adrijas līgas un Francijas čempioniem. Treškārt, arī treneriem ir tiesības kļūdīties. Savukārt vadībai viņus nav jānorauj no laukuma pēc pirmā garām aizmestā metiena.

Ainars Bagatskis un LBS prezidents Valdis Voins. Foto: Romāns Kokšarovs, “Sporta Avīze”, f64

Artūrs Štālbergs un Ainars Bagatskis – labākie Latvijas treneri 2013. gadā

Jautājumi, uz kuriem jāatbild

Līdz 2015. gadam “Budivelnik” ģenerālmenedžera pienākumus veiks Ģedimins Navikausks. Viņš neslēpj, ka šajā un nākamajā sezonā kijeviešu sniegumam jābūt tādam, lai “celtnieki” kļūtu par Eirolīgas A licences pretendentiem. Navikauska publiskie izteikumi liecina, ka lietuvieša uzticības kredīts Bagatskim ir liels. Tiesa, tālāku neveiksmju gadījumā tas var izsīkt. Pagaidām “Budivelnik” nav pieprasījis trenerim koncentrēties darbam tikai klubā.

Vai Ainars Bagatskis ir gatavs vienlaikus turpināt trenēt klubu un izlasi? Vai treneris spēs sasniegt augstākus rezultātus ar valstsvienību? Vai LBS jāuzticas trenerim, neskatoties uz mainīgo sniegumu divās darbavietās?

Izskatās, ka uz visiem trīs jautājumiem iespējams atbildēt ar jā. Tālāk jāseko federācijas rīcībai, piedāvājot galvenajam trenerim jaunu līgumu. Ideālā variantā 2+1 formātā, paredzot iespēju trenēt valstsvienību 31. Olimpiādes spēļu kvalifikācijas turnīrā vai pat Rio. Līgumu izbeigt būtu vērts gadījumā, ja izlase Ukrainā neiekļūtu “Top 8”. Savstarpēja uzticība nāktu tikai par labu.