Kāpēc Briedis cīnījās tieši pret Mannu, smagi zaudējušo Zauerlanda bokseri?

Pirmkārt, rets ir tas bokseris, kurš var pats izvēlēties savu nākamo pretinieku. Šādu luksusu sev panāk tikai lielākās zvaigznes, kurām arī savs gribētais ne vienmēr sanāk. Piemēram, Kanelo Alvaress nesen aizgāja no saviem promouteriem, kuri mēģināja viņam uzspiest pretinieku, un kļuva par brīvo aģentu, tagad piesaistot aģentus, promouterus un TV kanālus uz katru konkrēto cīņu. To darot, Alvaress gan pateica "uz redzēšanos" vairākus simtus miljonu dolāru vērtam garantētajam līgumam, ko gan tagad droši vien nopelnīs pats uz savu roku. Protams, tas ir liels izņēmums, un pārsvarā bokseri pasaka, uz ko tēmē, un tad promouteri kaut ko no tā cenšas sarunāt.

Briedim kā vienam no "Wasserman Boxing" titulētākajiem bokseriem, esmu drošs, arī ir veto tiesības, taču viņš pats bokseru sarakstā neskatījās un Mannu ar sarkanu pats neapvilka. Viņš pats publiski šī gada laikā bija piesaucis Lorensa Okolija vārdu, jūtūberi Džeiku Polu, runājis par pacelšanos uz smagsvariem, kā arī vēlāk pievērsis uzmanību noteiktajam titula pretendentam Mihalam Cešlakam. Taču beigās sanāca Arturs Manns, par kuru Latvijas boksera sabiedrība uzzināja reizē ar cīņas oficiālo izziņošanu.

Ātri pārskrienot pāri notikumu ķēdītei - pavasarī Brieža promouteri bija uzrunājuši vairākus smagsvarus, vismaz ar vienu (Mariušu Vahu) arī panākuši un parakstījuši principiālu vienošanos. Vismaz viens (Vahs) arī bija neapmierināts, ka plāni mainās un sāka pieprasīt līgumā noteikto avansu, kad arvien skaidrāk kļuva, ka Briedim reālāka ir IBF krūzeru titula aizstāvēšana. Brieža promouteris iesaistījās sarunās ar Cešlaka pārstāvjiem un smagsvaru plāni pamazām tika atlikti malā, Briedim jau vasaras gaitā noskaņojoties, ka nākamā cīņa būs krūzeros. Cešlaka pārstāvji pamazām izrādījās negatavi cīņas noorganizēšanai, taču šis "pamazām" vilkās visu vasaru, un, kad vasaras pusē arvien ticamāk izskatījās, ka viņam bijušo/esošo promouteru konflikta dēļ obligātā titula kandidāta statuss tiks atņemts, nulles punktā nosacīti atgriezās arī Briedis.

Jau iepriekš bija nācies plānoto cīņu vairākkārt atlikt, taču tobrīd Zauerlandam tas nebija tik vienkārši. Kā nekā, Briedis gatavojās cīņai septembra beigās, gads kopš iepriekšējās cīņas jau apritējis, un pandēmija vai nē, bet kaut kas galdā savam bokserim jāliek. Citādi – nu kāda jēga no promoutera, kurš tev divu ar pusi gadu laikā noorganizē divas cīņas?

Brieža menedžeris Raimonds Zeps pārrunu un cīņas organizēšanas laikā konsekventi pieturējās pie nostājas, ka šos iekšējos procesus publiski nekomentēs. Taču pēc Maira uzvaras pār Mannu viņš portālam Sportacentrs.com apstiprināja, ka tika uzrunāti pilnīgi visi bokseri IBF ranga augšgalā un no tiem, kuri bija gatavi ātri piekrist cīņai un neko lieki nevilkt garumā, Manns bija augstākajā vietā rangā, tad nu arī izvēle krita uz viņu. Tad nu paskatīsimies uz šo bokseru situāciju vasaras izskaņā – kas rakstīts medijos, kas dzirdēts un kas apkārt runāts.

Džeijs Opetaija (IBF rangā 3. vietā, "BoxRec" rangā – 25. vietā)*

Austrālijas bokseris Opetaija būtu bijis izcils variants cīņai oktobrī, jo viņš kļuvis par nākamo obligāto titula pretendentu Cešlaka vietā. Teorētiski ir tā, ka čempions vienu cīņu aizvada pret izvēles pretinieku, otru – pret titula pretendentu, tad nākamo atkal pret izvēles pretinieku utt. Lorenss Okolijs septembrī aizvadīja obligāto titula aizstāvēšanu, tad Briedim būtu bijis lieliski tagad izdarīt to pašu, lai abi var koncentrēties viens uz otru (kā nekā, Okolijs ir galvenais iemesls, kādēļ Briedis vēl ir krūzeros).

Taču Brieža komanda jau tā bija atlikusi cīņu no septembra uz oktobra vidu un vēl vairāk gaidīt negribēja, kamēr Opetaijam aktuāli bija ceļošanas ierobežojumi, turklāt Opetaijas puse arī cerīgi runāja par cīņas rīkošanu Austrālijā kaut kad vēlāk. Opetaijam arī nesen tika veikta rokas operācija, treniņi atsākti tikai pirms neilga laika, tad nu viņš noskaņojas uz cīņu pret Briedi nākamā gada sākumā un ir apņēmības pilns nepaiet malā, lai Briedis varētu spēkoties titulu apvienošanas cīņā ar Okoliju.

*Šeit un turpmāk – norādīta vieta IBF rangā septembrī, kad tas bija aktuāli, un pašreizējā vieta "BoxRec" rangā. Kāpēc tik lielas atšķirības? Tāpēc, ka IBF rangs tiek veidots tikai no tiem bokseriem, kurus IBF izvēlas tur iekļaut, turklāt vietu sadalījums ir visnotaļ subjektīvs (lai arī oficiāli tiek apgalvots pretējais). Piemēram, Briedis WBC, WBA un WBO rangos nemaz neatrodas, jo ir IBF čempions. Savukārt "BoxRec" rangs ir objektīvāks un aptver pilnīgi visus bokserus bez nekāda boksa politikas piesitiena, tiesa, ir neoficiāls un balstīts tikai statistikā.

Kriss Bilams-Smits (IBF rangā 4. vietā, "BoxRec" rangā – 11. vietā)*

Nākamais sarakstā ir Kriss Bilams-Smits, kura aģenti arī saņēma zvanu no Zauerlanda&Co. Bilams-Smits cīnījies vairākos Edija Hērna šovos, ieskaitot pavasarī Okolija-Glovacka "undercard", iekrājis bilanci 13-1 un šovasar pieveica iepriekš Briedi izaicinājušo Eiropas čempionu Tomiju Makartiju. Britu medijos gan tiek runāts, ka tiesneši bijuši vairāk nekā labvēlīgi Bilamam-Smitam, taču tās jau ir Makartija problēmas.

Cīņa pret Eiropas čempionu, turklāt britu, būtu bijis interesants pasākums, taču arī neiespējams noteiktajā periodā. Bilama-Smita cīņa pret Makartiju bija 31. jūlijā, turklāt viņam jau ir arī savi plāni – pirms nedēļas tika paziņots, ka Bilams-Smits savu EBU titulu aizstāvēs 13. novembrī Šefīldā kārtējā "Matchroom Boxing" cīņu šovā.

Aleksejs Papins (IBF rangā 5. vietā, "BoxRec" rangā – 8. vietā)*

Krievijas bokseris Papins (13-1) tika piesaukts kā viens no interesantiem variantiem Briedim uzreiz pēc uzvaras Supersērijā un pēc 2019. gada zaudējuma Ilungam Makabu, kurš pēc tam kļuva par WBC čempionu, Papins guvis divas uzvaras. Interesanti, ka savā profesionāļa karjerā Briedis pret nevienu Krievijas bokseri tā arī nav cīnījies, lai gan divas cīņas aizvadījis Krievijas teritorijā.

Taču Papins arī nemaz nebija variants – viņam jūnijā tika veikta operācija, no kuras atlabšana bija plānota vairāku mēnešu garumā. Turklāt pirms operācijas Papins bija obligātā pretendenta statusā uz WBC titulu, kur rangā ieņem augstāku vietu (otro), kas arī varētu būt arguments, lai viņš ar pārrunām par IBF titulcīņu neaizrautos.

Kevins Lerena (IBF rangā 7. vietā, "BoxRec" rangā – 25. vietā smagsvaros)*

Kevins Lerena (26-1) iepriekšējā mēnesī tika bieži piesaukts kā bokseris, kurš iepriekš pieveicis Brieža pretinieku Mannu. Lerena arī pieklājības pēc tika uzrunāts Brieža cīņas sakarā, taču arī tas nebija iespējams variants. Lerenam jūlijā bija paredzēta cīņa par WBA "parasto" titulu pret beļģi Raiedu Meri, taču savainojuma dēļ cīņu nācās atlikt.

Lerena nesen izmēģināja spēkus jaunajā "bridger" svara kategorijā, kur tika piesaukts kā viens no kandidātiem uz čempiona titulu, taču šī divīzija pagaidām nekādu lielāku atzinību nav izpelnījusies un to pagaidām atzīst tikai WBC, kamēr pārējās lielās organizācijas ietur pauzi. Savukārt krūzeros Lerena savu lielo iespēju tā arī nav saņēmis, lai gan viņam ilgu laiku piederēja IBO tituls, ko 2017. gadā ieguva arī Briedis. Lerena to aizstāvēja sešas reizes, ieskaitot reizi, kad pārliecinoši nokautēja Mannu ceturtajā raundā, pāris minūtes ilgākā cīņā nekā sanāca Briedim.
Elementāra loģika liecina, ka pret Lerenu Briedim būtu daudz interesantāka un saspringtāka cīņa nekā pret Mannu, taču – savainojuma dēļ tas nebija variants šim oktobrim.

Mateušs Masterņaks (IBF rangā 8. vietā, "BoxRec" rangā – 6. vietā)*

Un šeit nonākam pie stāsta interesantākās daļas – lai arī ar poļu bokseriem un viņu promouteriem Brieža komandai konfliktu un strīdu netrūkst, zvans tika veikts arī Mateušam Masterņakam (45-5), īpaši daudz gan necerot, jo viņam 28. augustā jau bija cīņa Polijā pret daudz zemāka līmeņa pretinieku. Taču Masterņaks piekrita, apstiprināja finansiālos nosacījumus un sāka gatavoties cīņai Rīgā. Ilgi gan viņam gatavoties nevajadzēja, jo Zauerlands galīgo "jāvārdu" nedeva un Masterņakam atteica.

Tā vietā Masterņaks tagad aizvadīs cīņu Polijā šajā nedēļas nogalē, kas jau atkal būs daudz zemāka līmeņa izaicinājums. Saprotams, ka Brieža komandai varētu būt rezervācijas pret poļu bokseriem, taču ar Masterņaku Zauerlands sadarbojās jau Supersērijā, kad viņš ceturtdaļfinālā piekāpās Junjelam Dortikosam. Masterņaks savā karjerā aizvadījis vairākas lielas cīņas (pret Beljū, Kalengu, Drozdu), turklāt viņam šogad ir arī IBF starpkontinentālā čempiona tituls. Polis ir labāko sešiniekā pasaulē "BoxRec" rangā un, lai arī nekādā gadījumā nebūtu favorīts pret Briedi, būtu krietni līdzvērtīgāks pretinieks. Bieži aizvadīt cīņas Masterņakam nekad nav bijusi problēma (viņam 34 gadu vecumā jau 50 profesionālās cīņās, pat ar to, ka viņš pirms Tokijas spēlēm divus gadus izmēģināja amatieru boksu), finansiāli viņš piekritis bija, taču uz Rīgu tomēr neatbrauca.

Kā iemesls tiek norādīts IBF rangs – 14. septembrī atjaunotajā rangā Manns ir sestajā vietā, Masterņaks tikmēr ir astotajā vietā, attiecīgi Brieža komanda izvēlējusies teorētisko spēcīgāko pieejamo pretinieku, kurš ir augstāk rangā. Šajā argumentā ar kailiem faktiem patiešām neko iebilst nevar.

Arturs Manns (IBF rangā 6. vietā, "BoxRec" rangā – 32. vietā)*

Taču tikpat kails fakts ir arī tas, ka pirms 14. septembra Manns IBF rangā bija sev daudz atbilstošākajā 12. vietā. Kā nekā, pēc ļoti pārliecinošā zaudējuma Lerenam 2019. gadā Manns neko īpašu paveicis nebija, aizvadot divas zema līmeņa cīņas Vācijā, kur tika pie uzvarām. Viņa iepriekšējā cīņa bija pirms 14 mēnešiem, attiecīgi pēkšņam kāpumam IBF rangā nebija nekāda sportiska pamatojuma, turklāt septembra rangā viņš pilnīgi neloģiski nonāca priekšā tam pašam Lerenam – IBF uzskatā tad sanāca, ka nesen savstarpējā cīņā ļoti pārliecinošu uzvaru guvušais bokseris kotējas zemāk nekā zaudētājs.

Kā tad IBF, viena no vadošajām boksa organizācijām pasaulē, varēja šādi diskreditēt pati savu rangu? Nav gan arī tā, ka oficiālie boksa rangi būtu ar ļoti spožu reputāciju, un šādi it kā neloģiski pacēlumi un kritumi, lai bokseris vairāk atbilstu titulcīņas statusam, nudien nav nekāds retums un notiek dažādu iemeslu dēļ, kas paliek aizkulisēs.

Šeit, protams, nonākam spekulāciju zonā, jo promouteru un organizāciju pārrunas neviens tā vienkārši atstāstīt netaisās, taču acīmredzamais secināmais ir tas, ka pēc šāda Manna kāpuma rangā izpildījās Brieža pārstāvju teiktais "izvēlējāmies pretinieku, kurš bija visaugstāk rangā." Šajā sakarā gandrīz vai negribējās ticēt savām ausīm, kad preses konferencē Zauerlands, kurš arī iepriekš vairākkārt sadarbojies ar Mannu, slavēja Vācijas bokseri ar vārdiem "ir taču iemesls, kādēļ viņš ir sestajā vietā pasaules rangā". Jā, iemesls patiešām ir, un tādas kņudošas aizdomas, ka Zauerlands šo iemeslu ļoti labi zina.

Patiesībā gan tam nemaz nebija tik lielas nozīmes – pandēmijas laikā izpārdot pilnu arēnu nevarētu ne ar vienu no piesauktajiem pretiniekiem, un arī Zauerlanda kritizētā Latvijas valdība diez vai bija galvenais iemesls tam, kādēļ Brieža cīņu apmeklēja tik salīdzinoši maz līdzjutēju. Preses konferencē Zauerlands lēsa, ka klātienē bijuši pieci tūkstoši līdzjutēju, taču visnotaļ droši var pieņemt, ka šis skaitlis labvēlīgi apaļots uz augšu. Mūsu apkopotie "BiļešuServisa" pieejamo un aizņemto vietu dati cīņas vakarā liecināja, ka aizņemts apmēram četri tūkstoši vietu. Kā vēstīts "Sporta studijas" sižetā, Manna honorārs par cīņu bijis ar sešiem cipariem rakstāms. Tas principā rada jaunus jautājumus, jo ir krietni virs tirgus vērtības.

Briedis Mannu pieveica jau trešajā raundā un apliecināja, ka tāda vidēja līmeņa krūzeri viņam vairs nav pretinieki. Un tā ir nevis šīs divīzijas nopelšana, bet gan Brieža paveiktā objektīvs novērtējums. Protams, darbs treniņos tāpat bija jāiegulda, un no Manna tik un tā bija jāuzmanās, taču, paveicot visu savā līmenī, Briedis bija nešaubīgi pārāks, titulu aizstāvēja un cīņu ritmā atgriezās. Un tieši tam arī šī cīņa principā bija domāta, un tagad viņa promouters var pievērsties savam īstajam uzdevumam – izkārtot Briedim liela mēroga cīņu pret Anglijas jauno boksa zvaigzni. Vai tā būs nākamā vai aiznākamā cīņa Briedim, kā izdosies pārrunas ar Opetaiju, varbūt austrālietis tomēr piekritīs nogaidīt, vai ideja par cīņu Mežaparka estrādē ir patiešām nopietni domāta (iepriekš Zauerlandam patika ideja arī par cīņu Nacionālajā operā), tie visi ir jautājumi, kuriem cauri Zauerlandam un Brieža komandai būs jāizlavierē.